Latvijas Bankas statistika par pensiju ieguldījumiem pa valstīm liecina, ka pēdējos gados būtiski pieauguši ieguldījumi Īrijā un Luksemburgā. Tomēr īstenībā šie dati nenorāda uz ieguldījumiem šajās valstīs, bet gan uz pasīvās ieguldīšanas popularitāti. Lielākā daļa Eiropā pieejamo indeksu fondu ir reģistrēti Īrijā un Luksemburgā, un šādu izvēli noteic normatīvie akti un izdevīgāks nodokļu režīms šajās valstīs, tostarp, lai investētu ASV. Līdz ar to šā gada pirmajā pusē vairāk nekā puse (no apmēram deviņiem miljardiem eiro) pensiju 2. līmeņa ieguldījumu bija veikti indeksu fondos Īrijā un Luksemburgā, no kuriem savukārt liela daļa naudas aiziet uz ASV. Jāatzīmē, ka ieguldījumu apjoma samazinājums šā gada otrajā ceturksnī saistīts ar akciju tirgu svārstīgumu, kad būtiskāko indeksu vērtība saruka. Bet tagad šie indeksi ir atguvušies un uzstāda jaunus rekordus, kas attiecīgi ietekmē pensiju ieguldījumu ienesīgumu.
«Jā, šī gada sākumā indeksu fondi ar lielu ASV īpatsvaru piedzīvoja lielas svārstības līdz ar Donalda Trampa kļūšanu par prezidentu. Daudziem tas kutina nervu sistēmu. Bet šie fondi ir atguvušies, un redzams, ka ilgtermiņā tie ir visienesīgākie,» teic Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure.
Bet tērējam šeit
«Mēs esam maza valsts, un globālos pasīvi pārvaldītos indeksu fondos nav ne mūsu uzņēmumu akciju, ne obligāciju. Vienlaikus globāli fondiem ir labi diversificēti riski pa visu pasauli. Protams, taisnība, ka pensiju plāniem vajadzētu pielietot aktīvāku ieguldīšanas stratēģiju. Jo no šādiem globāliem ieguldījumiem Latvijai īsti nekas neatlec, izņemot pašu pensiju,» no vienas puses, vērtē E. Dundure.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00