Cilvēki negrib maksāt par sliktiem pakalpojumiem. Saruna ar ēnu ekonomikas pētnieku Šneideru

Jūs esat analizējis arī ēnu ekonomikas apmērus Latvijā. Cik lieli tie ir, un kādi, jūsuprāt, ir galvenie ēnu ekonomikas, kā jūs teicāt, infektori mūsu valstī?

Jā, aplēses attiecas arī uz Latviju, tomēr šeit es vēlētos norādīt, ka tas notiek sadarbībā ar jūsu valsts vietējo profesoru Arni Sauku, un viņš, manuprāt, arī ir tas speciālists, kurš vislabāk spēs atbildēt uz jautājumiem par ēnu ekonomiku Latvijā. Tomēr šeit ir jāņem vērā, ka ēnu ekonomika nav tas rādītājs, kuru iespējams noteikt pilnībā precīzi, to ir iespējams izdarīt tikai aptuveni, iezīmējot zemāko un augstāko robežu. Manis paša pēdējās aplēses rāda: ja jūsu valstī ēnu ekonomikas daļa šogad atrodas robežās no 13,2% līdz 20% no IKP, tad attiecīgi ticamākais rādītājs ir 16–17% no IKP. 

Pagājušajā gadā ēnu ekonomika Latvijā savukārt atradās robežās no 14% līdz 21%, bet 2016. gadā – no 15% līdz 23%, tā ka pēdējos gados, atbilstīgi manām aplēsēm, ēnu ekonomikas daļa jūsu valstī samazinās. Es gan nepretendēju uz vienīgo patiesību šajā ziņā, jo pastāv arī citas metodes, ir veikti arī citi aprēķini, un secinājumi var izrādīties atšķirīgi no tiem rezultātiem, pie kādiem esmu nonācis es.

Runājot par galvenajiem ēnu ekonomikas cēloņiem, jāmin, ka tie jebkurā valstī tradicionāli ir trīs – nodokļu slogs, ekonomiskās darbības regulējuma radītais slogs un personisko ienākumu līmenis, respektīvi, katra cilvēka personiskā situācija. 

Bezdarbs, zema darba alga, nabadzība – tie visi ir faktori, kas veicina iesaistīšanos ēnu ekonomikā, un Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Atsevišķi jāuzsver, ka pilnībā atbrīvoties no ēnu ekonomikas nav iespējams, jo, kamēr pastāvēs valstis, nodokļi un darba algas, tikmēr pastāvēs arī ēnu ekonomika. Pat vislabākajā gadījumā, manuprāt, ēnu ekonomiku ir iespējams samazināt līdz 5–7% no IKP, un tas arī ir līmenis, uz kuru nepieciešams tiekties. Protams, var gadīties, ka ar laiku tiek atrasti kādi efektīvāki risinājumi, kas ļaus vēl vairāk samazināt ēnu ekonomikas daļu, var pastāvēt atsevišķi izņēmumi, tādi kā, piemēram, Šveice, ar tās tiešo demokrātiju, federālismu un ļoti plašajām iedzīvotāju iespējām kontrolēt dažādus ekonomiskās dzīves aspektus, tomēr vidēji šobrīd 5–7% no IKP, manuprāt, ir labākais iespējamais rādītājs.

Ja mēs runājam par ceļiem, kā to panākt, tad šajā ziņā es nepateikšu neko jaunu, tie ir labi zināmi. Kvalitatīva kopējā ekonomiskā politika, laba nodokļu politika un valsts pārvalde. Ir jārada tādi apstākļi, lai iedzīvotāji paši būtu pēc iespējas vairāk ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus, nevis darboties ēnu ekonomikā, bet, kā to panākt, tas jau ir katras valsts pašas ziņā. Jūsu kaimiņi lietuvieši, piemēram, pašlaik īsteno vērienīgus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai, tostarp ir izsludināta nodokļu amnestija. Tas ļauj bez soda sankcijām, tikai pēc nodokļu nomaksas atgriezties legālajā apritē ēnu ekonomikā nopelnītajai naudai un kopumā ir ekonomiku spēcinošs pasākumus. Tomēr, vai Latvijas nākošā valdība izmantos šo pieredzi, vai vispār tiks īstenoti kādi pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai – to es nezinu, tas jums jājautā jūsu politiķiem.

Ja jums tagad tiktu lūgts konkrēts padoms, ko Latvijai darīt, jums būtu ko atbildēt?

Lai dotu konkrētus padomus, man, pirmkārt, būtu jāsaprot, kādā virzienā jūsu valsts Latvija grasās darboties, kādi ir mērķi. Piemēram, ja jūs vēlaties samazināt nodokļu slogu, tad tas ir kaut kas viens, ja vēlaties mazināt noteikumu apjomu un atvieglot uzņēmējdarbības veikšanu, tas ir kas cits, ja vēlaties uzlabot valsts pārvaldes mehānismus, tad tas atkal ir cits un tā tālāk. Pastāv dažādas iespējas, bet, kuras no tām pielietot un cik lielā apjomā, tas jau ir atkarīgs no politiķiem un citām amatpersonām. Otrkārt, man būtu ļoti labi jāpārzina šā brīža situācija jūsu valstī, bet, lai to saprastu, man būtu nepieciešams vismaz 3–4 nedēļas pavadīt Latvijā, klātienē tikties ar amatpersonām, redzēt situāciju ar savām acīm, turklāt arī ikdienā.

Svarīgi arī saprast, ka visām izmaiņām, kuru mērķis ir samazināt ēnu ekonomiku, ir ne tikai pozitīvi, bet arī negatīvi aspekti, tā ka ir nepieciešami rūpīgi aprēķini. Piemēram, ja jūs samazināt nodokļu slogu, samazinās arī valsts ieņēmumi, un kļūst aktuāls jautājums par to, vai tādu cilvēku skaits, kuri izlems sākt maksāt visus nodokļus, būs pietiekams, lai ilgākā laika posmā kompensētu iztrūkumu valsts budžetā. Tāpat, ja jūs paaugstināt minimālo algu, ir jāatrod kāds līdzsvars, lai uzņēmēji nesāktu masveidā pārcelt ražotnes, piemēram, uz Baltkrieviju. Jebkura tautsaimniecība ir ļoti komplekss un sarežģīts mehānisms, un bez rūpīgas iedziļināšanās situācijā nav iespējams tā vienkārši pateikt, ka tā ir pareizi, bet tā nepareizi, vai arī izmantot kādus jau gatavus risinājumus no citu valstu prakses. Tie risinājumi, kas darbojas, piemēram, Austrijā, Latvijā var arī nedarboties vai novest pie pilnīgi cita rezultāta, jo Latvijā ekonomiskā situācija vienkārši ir cita.