Jūsu uzņēmums jau kādu laiku darbojas Latvijā, un jūs bieži tiekat pieminēti dažu jaunu inovāciju kontekstā, piemēram, palīdzējāt Liepājas skolā iekārtot 3D printeru klasi un pirms tam bija ziņa, ka mediķiem, palīdzot gatavoties sirds operācijai, izgatavojāt sirds modeli. Pastāstiet, kā tikāt līdz tam un kā šajos gados veicies?
Jānis Jātnieks. Pirmos soļus šajā jomā spērām pirms aptuveni četriem gadiem.
Didzis Dejus. Mēs ar Jāni sākām kā finanšu konsultanti, rakstījām Eiropas Savienības fondu projektu pieteikumus un nopelnījām pirmo naudu. Tad skatījāmies, ko mēs vēl varētu darīt – es kā jurists, Jānis kā ekonomists. 3D printerus nejauši atradām, īsti nezinājām, kas tas ir. Tagad esam kļuvuši par pasaules lielākā printeru ražotāju pārstāvju tīkla Eiropā sastāvdaļu. Esam ļoti tuvu industrijas centram. Ja mēs to būtu sākuši pirms vairāk gadiem, būtu bankrotējuši, ja būtu to sākuši šogad, kāds cits jau būtu mūs apsteidzis. Šajā mirklī mēs varam teikt – liela veiksme, pareizais mirklis un īstā vieta.
J. J. Ļoti ātri sapratām, ka ar to printeri, kas bija nopirkts, nevaram nodrošināt 70% no klientu prasībām. Viens printeris nav paredzēts visam, bija ļoti ātri jāizdomā, ko darīt, ja atnāks klients, kam ir citas prasības. Veiksmīgā lieta, ko izdarījām, bija tā, ka sākām sadarboties ar citiem uzņēmumiem. Ja atnāca klients, kuru nevarējām apkalpot paši, atradām kādu citu uzņēmumu, kas to varēja. Tā sākam veidot savu biznesa tīklu. Tajā brīdī, kad bija iespēja ar publiskā finansējuma palīdzību veikt nākamos ieguldījumus, mēs bijām jau bagāti ar zināšanām – zinājām, kādas tehnoloģijas vajag, kāds ir pieprasījums.
D. D. Mēs Latvijas klientiem kļuvām par One Stop Shop (vienas pieturas veikals – red.). Jebkuram, kurš pie mums 2013. gadā nāca, teicām: "Mēs tev šo problēmu atrisināsim!" Tā izveidojām klientu bāzi. Ja mēs tolaik būtu atraidījuši klientus un strādātu tikai ar to, ko varējām paši nodrošināt, nebūtu tikuši līdz šim, kas ir tagad. Mēs tagad esam izveidojuši labu reputāciju, mums ir industrijas ekspertīze un ir, ko pateikt potenciālajiem klientiem.
J. J. Mēs vēl aizvien tā strādājam – ja atnāk klients, kuru nevaram apkalpot, atrodam vai nu vietējo, vai ārzemju pakalpojumu sniedzēju, kurš var nodrošināt to, kas šim klientam nepieciešams. Pieņemot klientu, kam ir inovatīvas prasības, varam pieņemt lēmumus par mūsu attīstību. Mums šobrīd klienti vairs nav tikai no Baltijas, mums ir klienti no ASV, Anglijas, Somijas, Vācijas, Polijas, mēs darbojamies diezgan globāli.
D. D. Mums ir prieks par to, ko dara Latvijas uzņēmumi, ar kuriem sākām strādāt 2013.–2014. gadā, piemēram, AirDog projekta veidotāji, mēs bijām tie, kas palīdzēja viņiem uzprintēt pirmo pulti. Mēs joprojām sadarbojamies. Prieks, ka Latvijā ir arvien vairāk uzņēmumu, kas attīstās. Ļoti daudzi no šiem uzņēmumiem mums kļuvuši par patstāvīgiem klientiem.
Tas, ko redzam Latvijas ekosistēmā, ir lieli uzņēmumi, kuriem varam palīdzēt ar ļoti specifiskām lietām, bet jaunuzņēmumiem palīdzam tikt līdz pirmajam projektam. Tā kompetence, ko dodam līdzi printēšanas darbam, ir ļoti būtiska. Manuprāt, Igaunijā un Lietuvā līdzīgu variantu nav.
Tagad varam veidot tematiskos vakarus, respektīvi, mums ir klienti, kas ir gandrīz kā draugi, un viņiem ir stāsti, ko pastāstīt jaunuzņēmumu veidotājiem. Mums ir daudz pieredzes stāstu par to, kā rīkoties, lai neuzkāptu uz dažādiem grābekļiem, jo mēs paši esam uz tiem uzkāpuši.
Mums arī ir pietiekami daudz krēslu un galdu, lai pie mums varētu atnākt uz trīs dienām, kā mēdz teikt, paprototipēt. Ja ir nedēļas projekts, nāc un strādā, mēs ļaujam izmantot patērētāju klases printerus. Varam palīdzēt ar zināšanām. Lai nāk darboties!
J. J. Ar uzsvaru, ka pats prot modelēt, ka pats var vadīt iekārtas.
Kas ir tās nozares, no kurām nāk jūsu klienti? Vai ir kādas populārākās nozares, kurās tiek izmantoti 3D printeru pakalpojumi?
J. J. Lielākā daļa ir nobrieduši ražošanas uzņēmumi. Mēs varam palīdzēt ar komponentēm, varam palīdzēt ar jaunu produktu radīšanu. Ir elektronikas nozares pārstāvji. Mums klientu vidū ir dažādu ūdens, gaisa un gāzes apgādes sistēmu jomas pārstāvji, ir farmācijas ražošanas iekārtu jomu pārstāvji.
D. D. Daudzi klienti nav vietējie Latvijas klienti, tie ir klienti, kas pie mums vēršas no ārzemēm.
J. J. Vēl jāpiemin zobārstniecība, visādi darbi zobu tehniķiem. Tad ir darbi medicīniskas operācijas plānošanā (2016. gadā Baltic3d.EU sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu izstrādāja sirds modeli, kas ļāva ķirurgiem sagatavoties ļoti sarežģītai sirds operācijai – red.). Taču visbūtiskākā joma ir protēzes un ortozes, mēs sapratām, ka tā ir interesanta un svarīga tēma – radīt pielāgotus risinājumus klientiem, kam tie ir nepieciešami.
Liela daļa klientu ir jaunuzņēmumi. Mēs palīdzam klientiem veikt testus, nepieļaut kļūdas, pērkot sarežģītas ražošanas iekārtas. Tas ir interesants sadarbības virziens.
D. D. Mums arī ar ļoti vērienīga uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDZ) meitasuzņēmumu LDZ ritošā sastāva serviss ir sadarbības projekts.
J. J. Mēs strādājam mazā tirgū, Baltijas tirgus industriālās 3D printešanas jomai ir maziņš, mums jāmēģina atrast industrijai specifiski pielietojumi. Mēs ejam netradicionālu pārdošanas, precīzāk – pētniecības, ceļu, palīdzot uzņēmumam saprast, kā tas var iegūt no printēšanas. Ja ieejam dzelzceļa rūpnīcā, pēc brīža varam parādīt, ko varam izprintēt. Tas ir būtiski, jo mēs varam radīt digitālās kartotēkas ar detaļām, lai uzņēmumam nav jātērē līdzekļi un jāglabā simtiem nevajadzīgu detaļu noliktavās. Iespējams, mēs varam arī kaut ko uzlabot – pārmodelējot var uztaisīt labāku, izturīgāku.
Cilvēki bieži maldās, domājot, ka mēs varam printēt tikai vienkāršas vai neizturīgas detaļas, šādi printējot, mēs varam aizstāt arī metāla detaļas. Mēs risinājumu varam padarīt labāku, lētāku, vieglāku.
D. D. Nākotnē aizvien vairāk uzņēmumu vērtība būs tajā, kur būs uzņēmuma digitālie produktu faili. Noliktavās detaļas vairs neturēs, bet, kad tās būs nepieciešamas, tās tiks saražotas tik lielā skaitā, cik reāli vajadzēs. Tas būtiski maina daudzas nozares. Latvijā kopumā biznesa vide nav ļoti automatizēta, bet, ja paskatāmies, kā rīkojas Latvijas vērienīgie ražošanas uzņēmumi Mikrotīkls, SAF Tehnika, kokapstrādes un metālapstrādes industrijas pārstāvji, tad redzams, ka viņi visi strādā ar digitālajiem failiem. Arī jaunuzņēmumi var pēc šādiem pašiem principiem strādāt.
J. J. To gan nevar ģeneralizēt, piemēram, lokomotīvei ir simtiem detaļu, kuras vienmēr varēs nopirkt lētāk, ja tās būs tradicionālā veidā ražotas. Daudzās industrijās nekas nemainīsies. Pildspalvas neviens neprintēs, bet mēs varam dažādus produktus uzlabot, pielāgot.
3D printeris ļauj šodien izmēģināt vienu versiju, bet rīt – gluži citu. Mums ir klienti, kas veido vairākas versijas, un viņi labi saprot, kur ir problēmas, ko vajag uzlabot.
Tātad 3D printēšanas kā tehnoloģijas stiprā puse ir tā, ka šī tehnoloģija sniedz elastīgumu?
J. J. Jā. Protams, ja vajag 20 000 detaļu, mēs nevaram konkurēt, bet, ja vajag 250 vai 1000, tad varbūt varam konkurēt ar citiem ražošanas risinājumiem un varam nodrošināt to, ka ražošanas laikā var mainīt dizainu. Neviena cita ražošanas industrija to nepiedāvā.
D. D. Mums ir vairāki klienti, kas atnāk pēc detaļas, ierauga detaļu, nemaz neiet prom, bet jau zvana dizaineram un saka, kas jālabo, un sūta drukāt jau nākamo versija. Modelī ne viss ir uzreiz saskatāms. Jāpiebilst, ka mums ir arī klients no aviācijas jomas. Mūsu darbs ir atbilstoši sertificēts, respektīvi, mēs varam printēt lidmašīnās iekšējās apdares detaļas. Ja lidmašīna tiek nosēdināta, jo tev nav piecu elkoņu balstu vai trīs ventilācijas uzmavu un ja ir jāgaida, kad tos atsūtīs no noliktavas, tad sadārdzinājums, ko prasa gaidīšana un lidmašīnas atrašanās uz zemes, ir nesamērojams ar tām izmaksām, kas nepieciešamas, lai detaļas izprintētu.
J. J. Nesen printējām ziepju trauciņus. Kompānijai būtu jāgaida trīs mēneši, lai saņemtu tos no oriģinālā ražotāja. Lielajai rūpnīcai atrast metāla formu un palaist ražošanu piecām detaļām ir ilgs un dārgs process. Mums atsūta detaļu no rīta, līdz vakaram tā ir uzmodelēta, dažreiz pat ātrāk, un mēs ieslēdzam printeri, lai tas pa nakti strādā.
Jūs meklējat klientus vai klienti atrod jūs? Kā bija ar LDZ meitasuzņēmumu?
D. D. LDZ pārstāvji prātoja, kā kļūt modernākiem, mēs saskatījām sadarbības potenciālu, bet tas ir izņēmums. Kopumā 80% klientu atrod mūs. Mēs varētu strādāt kā klasiski konsultanti, paņemt top 500 sarakstu, zvanīt katra sarakstā minētā uzņēmuma sekretārei un piedāvāt savus risinājumus. Taču ne vienmēr šāda pieeja der. Piemēram, inženieris strādā kādā ražotnē, viņam ir slepens projekts, viņam ar šo projektu ir problēma, par kuru sekretāre nemaz nezina, problēma, kura uzņēmuma vadītājam neliekas būtiska, bet inženieris pagrabā raud. Šādi klienti atrod mūs.
J. J. Kad sākām strādāt, noieta tirgus nebija. Neilgi pēc tam parādījās vēl viens uzņēmums. Tas tirgus, kas ir radīts gan patērētāju, gan industriālajā vidē, ir mūsu – šo divu kompāniju – darbs. Šogad pirmo gadu redzam, ka tirgū ienāk citi uzņēmumi. Mēs par to esam priecīgi, zinot, ka piedāvājam ne tikai Latvijā, bet pasaulē atzītu servisu, varam konkurēt ar citiem uzņēmumiem un no konkurences nebaidāmies.
D. D. Ārzemju klienti atrod mūs, jo skatās uz cenām un tās izvērtē. Latvijas tirgus klienti mūs atrod, jo risina problēmas.
Kādi ir uzņēmuma nākotnes attīstības plāni?
D. D. Mēs tādi kaulaini esam, jāaudzina muskuļi. Jāiet tur, kur ir tirgus, piemēram, Vācijā. Ieiešana tajā tirgū gan nevar būt strauja.
J. J. Mums lielākie klienti tagad ir no Vācijas, ASV, Lielbritānijas, mēs gribam iesākto turpināt – ar lokālu darbu apkalpot starptautiskos klientus. Mēs gribam augt atpazīstamībā gan Eiropā, gan citviet. Ar ASV printēšanas centriem varam konkurēt, jo mums ir relatīvi lēts piedāvājumus un mums ir pieredze.
D. D. Mums bija amerikāņu klients, ar kuru izveidojās ļoti laba sadarbība, jo mūsu attieksme bija "kā risināt problēmu", nevis "izprintējam prasīto "krūzi", un viss". Mūsu inženieri paskatījās uz "krūzi", mēs pateicām, ka varam, veicot uzlabojumus, samazināt izmaksas un laiku.
Lai veiksmīgāk konkurētu starptautiskā mērogā, mums ir mērķis palielināt infrastruktūru, un mēs esam piesaistījuši Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Mēs paplašināsim Grobiņas bāzi. Jāteic, būt Rīgā allaž bijis svarīgi, lai varam šodien saņemt pasūtījumu un rīt to jau atdot klientam.
J. J. Ja varam pievienot lielo vērtību ar konsultācijām un padomiem, tas atsver loģistikas jautājumus. Tāpēc, ja sava darba rezultātu sūtām uz ASV, tad atsūtīt no Grobiņas uz Rīgu nav problēmu. 3D printēšana būtiski decentralizē ražošanu, un ir arī pielietojumi, kur 3D printēšana pievieno tik daudz vērtības, ka loģistikai nav nozīmes.
Kā ar vietējiem projektiem?
D. D. Es domāju, ka pie mums 2017. gadā bijusi domu apmaiņa ar tuvu pie simts skolām. Mēs aicinām jebkuru skolu, kuras pārstāvjiem ir interese par 3D modelēšanu, vērsties pie mums. Mēs vairāk nekā 100 skolotājiem esam snieguši konsultācijas modelēšanā. Atbalstām robotikas pulciņus un dizainēšanas konkursus. Skolēns, kas grib izprintēt 3D modeli, lai atnāk ar datoru, mēs pamācīsim, izprintēsim. Mēs par to naudu neņemam. Mums nav jāgaida, ka jaunietis tiek līdz bakalaura diplomam, lai atļautu viņam pirmo reizi pieskarties 3D printerim. Nav jāsasniedz vecums pāri 20 gadiem, lai ar 3D risinājumiem varētu nodarboties. Tehnoloģiju apguve skolās varētu sākties agrāk, nekā tas notiek tagad.
J. J. Kolēģa astoņus gadus vecais dēliņš jau printē labāk nekā pats kolēģis. Mūsu redzējums ir ļoti sociāls, mēs saprotam, ka ar Latvijas skolām neradīsim vērienīgu biznesu, bet gribam, lai 3D modelēšana ir kā pamata zināšanas jaunajai paaudzei. Es nevaru tā uzreiz nosaukt nozari, kurā 3D modelēšanu nevajag, mūsu klientu vidū ir zobārsti, kardioķirurgi, juristi, uzņēmumu vadītāji. Latvija 3D modelēšanā varētu būt gudrākā valsts pasaulē, bet tam nepieciešams, lai 3D modelēšana ienāk skolās.
D. D. Šobrīd valstis vairs netiek dalītas lielās un mazās, bet gan ātrās un lēnās, un mēs neredzam nevienu iemeslu, kāpēc Latvija nevarētu būt ātra valsts 3D modelēšanas jomā.
J. J. Mums kā strauji augošam uzņēmumam ir skaidrs, ka nevar gaidīt izglītības standartu grozījumus. Mēs esam darītāji. Savācam spicākos skolotājus, skolēnus un darām! Mēs rīkojamies tagad un jau redzam, ka mūsu darbs nes rezultātus.
Andris
pepe
Papildināšu