Ķempes ielas apbūve ir eleganta, tomēr neraksturīga apkārtnei
Šaubas Mājokļa aptaujātie arhitekti pauž arī par jauno projektu Indigo — pēcpadomju laikos otro Mežaparka pievārtē tapušo daudzstāvu ēku, kas novietota nedaudz nostāk no pārējo daudzstāvu ēku grupas. Vizualizācijās Indigo, ko grasās nodot ekspluatācijā gadumijā, atklājas kā uz kaimiņēku fona salīdzinoši eleganta izskata būve. Tomēr — vai Mežaparku vajag papildināt ar kārtējo daudzstāvu ēku?
- Attīstītājs: SIA Eurobuilding
- Arhitekts: N.Dziedātāja
- Ģenerāluzņēmējs: SIA Eurobuilding
- Finansētājs: a/s Aizkraukles banka
- Dzīvokļu skaits: 32
- Dzīvokļu platība: 62 līdz 188 m2
- Dzīvokļu cena: 3300 EUR/m2
- Plānots nodot ekspluatācijā: 2007.gada beigas— 2008.gada sākums
Projekta pārdevēji, nekustamo īpašumu kompānija Ober Haus, uzsver ēkas
"ekskluzivitāti" un dzīvojamās platības plašumu — lielos logus un
terases. "Pilna" iekšējā apdare izstrādāta ar dizaineru palīdzību no
dārgiem materiāliem — triju slāņu īpaši izturīgu koka parketu, sarkana
koka durvis, trīs sienu krāsojuma variantus, dekoratīvas tapetes ar
zīmējumiem, dekoratīvu krāsojumu. Nelielā teritorija ap māju būšot
apzaļumota, attīstītājs sola iekārtot bērnu rotaļu laukumu. Mājā
paredzēta divu līmeņu pazemes autostāvvieta, ko aprīkos ar ventilācijas
un ugunsdrošības sistēmām. No autostāvvietas uz savu stāvu iemītnieki
varēs nokļūt ar liftu.
Vērtē eksperti
Andrejs Ģelzis, arhitekts * * *
Kavējot laiku piektdienas sastrēgumā Juglas virzienā, novēroju, cik
eleganti priekšā stāvošais BMW džipists pavēra durvis un iesvieda
zālājā iztukšoto šampanieša pudeli. Daudzstāvu ēku puduris Mežaparka
pievārtē ir savā laikā tikpat nekaunīgi izdarīts vides piemēslojums. Šo
ēku eksistenci uztveru kā nelabojamu ļaunumu. Tomēr Rīgas arhitektūras
sejas veidotāji laikam ir citās domās. Šī ir jau otrā jaunā daudzstāvu
ēka, ko šeit uzceļ — atsevišķu augstceltņu vietā radot vizuāli blīvu
sienu. Nu ko, jāgaida grandiozā mikrorajona būvniecība pie Rusova
ielas, kas Mežaparku padarīs par liela mikrorajona nomali. Projekts ir
visumā interesants un diezgan ekskluzīvs. Taču nepamet sajūta, ka
nabadzīgajā Latvijā taisnstūrveida formas neviens vairs nemāk uzzīmēt.
Juris Lasis, arhitekts * *
Senāk izveidotā daudzstāvu dzīvojamā apbūve vienmēr bijusi diskusiju
objekts plašai sabiedrības daļai. Tā saucamie "dzīvojamie rajoni"
daudziem no mums ir vieta, kur aizsākas ikdienas steiga, bērniem
bērnudārzs un skola, pārējiem — plašas pilsētas daļas ar līdzīgiem
namiem un apbūves kompozīciju. Arī Mežaparks nav bijis izņēmums —
gadsimtu vecā apbūve bija ieguvusi jaunas pilsētas attīstības vaibstus
divpadsmitstāvu apbūves veidolā. Gribētos piebilst, ka tajā laikā
realizētie rajoni un ēku grupas bija plānotas pilsētas attīstības
kontekstā. Jaunās apbūves teritorijas bija pārāk plašas un, pateicoties
šaurajam tipveida ēku klāstam, nelikās un arī tagad neliekas
interesantas, tomēr vienotais izskats, plānotā ēku savstarpējā
kompozīcija, mācību iestādes, veikalu infrastruktūra un zaļās/brīvās
teritorijas ir šo teritoriju prioritāte pret tendencēm "aizbūvēt brīvos
laukumus" vai veidot atsevišķas "interesantākas" ēkas esošā, sauksim,
vēsturiskajā apbūvē. Uzdevums nav viegls.
Šajā divpadsmitstāvu namu teritorijā tas jau ir otrais jaunās apbūves
mēģinājums. Abos gadījumos tikai viena ēka, kas, protams, nevar mainīt
esošo vidi, var būt tikai labāks vai sliktāks papildinājums. Tā kā ēka
pilnībā nav pabeigta, tās arhitektoniskais veidols grūti novērtējams.
Zemes gabals ir ļoti mazs. Atskaitot ēku, iekļūšanu pazemes stāvvietā,
bērnu rotaļu laukumu, zemesgabalā brīvu vietu vairs nav. Vertikālē
izveidotajam apjomam mazliet pietrūkst telpas uz zemes. Kopumā
nedomāju, ka Mežaparkam pieguļošajā teritorijā būtu jāaizraujas ar
daudzstāvu apbūves papildināšanu. Būtu jāmeklē risinājumi veidot jaunas
ēkas/ēku grupas, ar kurām būtu iespēja radīt šodienas izpratnei
atbilstīgu arhitektūru un vidi.
Uldis Lukševics, arhitekts * * *
Pagaidām vēl apbūvei perfekta novietne, ņemot vērā apkārtesošās zaļās
masas daudzumu, lai gan jau tuvā nākotnē skats pa logiem ievērojami
mainīsies. Mūžīgais jautājums par to, kādai mājai būtu jābūt zaļajā
pilsētas daļā, projektētājus īpaši nav uztraucis — sanākusi kon-
struktīvi vienkārša, nedaudz manierīga un nedaudz vecmodīga ēka, kas
nekādā veidā nereaģē uz vides kontekstu. Pat kāpņu telpa sanākusi ezera
pusē, kas varētu būt potenciāli interesantākais skatpunkts. Nemaz
nerunājot par zaļajiem stāviem, jumta dārziem un tamlīdzīgiem
mēģinājumiem iekļaut ēku esošajā zaļajā situācijā, dodot arī kaut ko
pretī, nevis tikai lietojot esošos apkārtnes "zaļos labumus". Kā pluss
jāmin ēkas nosacītais slaidums, kuru gan noteicis gruntsgabala izmērs.
Uz vispārējā fona oriģinalitāti ēkai piešķir brīvās formas balkoni, ko
nevarētu teikt par 80.gadu apaļajiem lodziņiem fasādē. Kopumā — nav
slikta ēka, bet ļoti jau nu gribētos vienreiz tās pērles redzēt arī
starp dzīvokļu ēku jaunbūvēm!