Pirmais solis – pamatvajadzības

Produktivitātes celšana tiek saukta par vienu no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai valsts ekonomika būtu ilgtspējīga un konkurētspējīga. Taču produktivitāte ir svarīga ne vien uzņēmumu līmenī, bet arī runājot par katru individuālo darbinieku.

Mūsu pašsajūtu ietekmē dažādi mainīgi organisma procesi, tomēr produktivitāte pamatā balstās uz mentālās un fiziskās enerģijas un motivācijas kombināciju, norāda Benu aptiekas uzrunātā eksperte, VC4 preventīvās medicīnas klīnikas AntiAging Institute ACSTH sertificēta personīgās izaugsmes trenere Zane Jankovska. To, cik produktīvi esam un jūtamies, ilgtermiņā ietekmē mūsu fiziskā un garīgā veselība, kas balstās uz pamatvajadzībām: rūpēm par sevi, pilnvērtīgu miegu, regulārām fiziskajām aktivitātēm un veselīgu uzturu. Bieži vien vēlamies izlaist kādu no šiem posmiem, uzskatot, ka, palielinot darba slodzi, veicot vairākus darbus vienlaikus, samazinot brīvo laiku, izdarīsim vairāk. Taču Z. Jankovska uzsver: lai arī īstermiņā šāda pieeja var sniegt rezultātus, tā var tuvināt mūs izdegšanai, miega traucējumiem un citām problēmām. Tādēļ ar rūpēm par sava organisma pamatvajadzībām būtu jāsāk, un šo soli nedrīkst izlaist. Tāpat ir jāpieņem, ka katru dienu nevaram būt vienādi produktīvi.

Pēc pamatvajadzību apmierināšanas būtiska ir darba grafika izveide un prioritāšu noteikšana. Darba diena būs daudz pārskatāmāka, ja jums būs skaidrs dienas grafiks, kurā tiks iekļautas arī regulāras atpūtas pauzes. Cilvēki parasti vislabāk koncentrējas 50–120 minūšu garumā, pēc kā ir nepieciešama īsa atelpa, piemēram, piecu minūšu pastaiga vai vienkārši vingrinājumi. Z. Jankovska teic, ka ir svarīgi ievērot šo darba un atpūtas paužu režīmu arī tad, ja liekas – "tagad esmu uz produktivitātes viļņa un nevaru apstāties!". Spēja veikt vairākus darbus vienlaikus var radīt sajūtu, ka darām daudz, taču rezultāts ilgtermiņā drīzāk nebūs tik veiksmīgs kā gribētos, jo nespējam koncentrēt pietiekamu uzmanību viena noteikta darba veikšanai. Tādēļ, pievēršoties konkrētam uzdevumam, jācenšas novērst traucēkļus, kas "zog" uzmanību – gan ārējos (troksni, tālruņa paziņojumus, pļāpīgu kolēģi, datorā atvērtas programmas un interneta pārlūkus), gan iekšējos (izsalkumu, garlaicību, stresu u. c.).

Lai paveiktu nepatīkamus darbus, ko gribas aizmirst vai atlikt, noderēs uzmanības koncentrēšana uz to pozitīvajām sekām. Var palīdzēt arī, piemēram, paralēla iemīļotas mūzikas klausīšanās, tiesa, tikai tad, ja veicamais uzdevums ir ar zemu kognitīvo slodzi. Vēl laba stratēģija ir nepatīkamo darbu sadalīt mazākās daļās – tad tas nešķitīs tik grūts un neizpildāms. Labi noder laika termiņa uzlikšana, piemēram, "šodien šim projektam es veltīšu 15 minūtes un ne ilgāk", un pieturēšanās pie šī plāna.

Z. Jankovska iesaka vēl vairākus paņēmienus, kā savu ikdienu padarīt produktīvāku. Viens no tiem ir rituālu ieviešana – piemēram, ik rītu veikt kādu aktivitāti (brīdis jogai vai meditācijai, pastaiga vai tml.), kas uzlabo mentālo un fizisko veselību. Veicamo uzdevumu plānā var iekļaut ne vien ar darbu saistītas lietas, bet arī privātos un mājas darbus. Plāna trūkums var veicināt trauksmi, savukārt tā esamība ļauj labāk plānot un kontrolēt savu dienu. Plānā visam vajadzētu būt līdzsvarā – darbam, ģimenei, fiziskajām aktivitātēm, socializēšanās brīžiem, hobijiem, laikam sev, rūpēm par veselību. Atgādinājumus tālrunī vai datorā Z. Jankovska ieteic izmantot gan par darbiem, gan par to, ka tie jāpārtrauc un jāpaņem pauze. Reizēm produktivitāti bremzē ierastā vide, kas var šķist nomācoša, tāpēc noderīgi ir palaikam pastrādāt citos apstākļos (bibliotēkā, kafejnīcā u. tml.). Vērtīgi būs arī mazos darbus veikt uzreiz, tiklīdz tie ienāk prātā, nevis atliekot, un regulāri apbalvot sevi par paveikto.