2025. gada 1. janvārī Bulgārija un Rumānija ir kļuvušas par pilntiesīgām Šengenas zonas dalībvalstīm. Abas valstis jau kopš 2007. gada ir Eiropas Savienībā (ES), taču tās neietilpa Šengenas zonā, un, tajās ieceļojot, joprojām bija jāuzrāda pase. Tagad abu valstu robežkontrole ir vienkāršota.
Pievienošanās Šengenas zonai abām valstīm varētu kļūt par atspēriena punktu ekonomikas izaugsmei. Gan Rumānija, gan Bulgārija jau sen ir norādījušas, ka robežkontrole nereti rada rindas, kas ilgst pat vairākas dienas, tādā veidā kaitējot uzņēmējdarbībai.
Turklāt pievienošanās Šengenas zonai varētu uzlabot noskaņojumu abās valstīs, ņemot vērā politisko situāciju tajās, vēsta aģentūra Bloomberg.
Bulgārijas un Rumānijas izmaksas, kas saistītas ar to, ka tās nebija pilntiesīgas Šengenas zonas dalībvalstis, ir lēšamas miljardos eiro. Visvairāk cieta abu valstu tūrisma un transporta nozare. Pārbaudes uz sauszemes robežām radīja būtiskus šķēršļus Rumānijas un Bulgārijas uzņēmumiem, ierobežojot to konkurētspēju un liedzot tiem pilnībā izmantot ES vienotā tirgus priekšrocības, liecina Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Bulgārijas Rūpniecības asociācijas aprēķini.
Zaudē finansiāli
Nepilnīga dalība Šengenas zonā Bulgārijai izmaksājusi vairāk nekā 834 miljonus eiro gadā. Rumānija zaudējusi 2,32 miljardus eiro gadā, un tās transporta uzņēmumiem ik gadu tika radīti zaudējumi vēl 90 miljonu eiro apmērā, ņemot vērā kavēšanos pie valsts sauszemes robežām. Bloomberg ziņo, ka abu valstu nepievienošanās Šengenas zonai ik gadu izmaksājusi 2–5% no to iekšzemes kopprodukta (IKP).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 10. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60