Kad braucēji ar automašīnu vai vilcienu dodas lejup no Itālijas ziemeļiem uz dienvidiem jeb uz "zābaka purngalu", nākas atminēties, ka Itālijas teritorija senatnē bija sadrumstalota. Dienvidos ainavas joprojām ir citādākas nekā ziemeļos: te kalni grandiozāki un raupjāki, ielejas – dziļākas, bet jūras piekraste – mazāk mainījusies industrializācijas ietekmē. Citādāks ir arī itāļu valodas dialekts un ekonomikas attīstības virziens.
Lai Itālijā mazinātu kontrastus starp bagātajiem ziemeļu reģioniem un ekonomiski problemātiskajiem dienvidu reģioniem, Kalabrijā pēdējā laikā ievieš plašas investīciju programmas, aicinot tur ierasties ārzemniekus un mēģinot noturēt vietējos jauniešus.
Top "zaļā tērauda" centrs
Ostas pilsēta Džoja Tauro atrodas pie Tirēnu jūras. Pilsēta izveidojusies auglīgā, zaļā līdzenumā, ko vietējie dēvē par čiana (itāļu valodā – chiana). Smilšainā pludmale nedaudz atgādina Baltijas jūras krastu. Džoja Tauro ir senas apdzīvotās vietas, kas pazīstama ar nosaukumu Methauros, pēctece. Apdzīvotā vieta gadsimtu gaitā cietusi gan no pirātu uzbrukumiem, gan no zemestrīcēm, gan no plūdiem. Atjaunošanas gaitā pilsēta arvien vairāk sāka iestiepties iekšzemē un mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu ekonomikas un tirdzniecības centru. Tūristiem interesants šķiet Piano delle Fosse kvartāls ar klintī izveidotām iespaidīgām pazemes ejām, kuru labirintos kādreiz glabāja graudus, eļļu un vīnu. Tikmēr biznesa cilvēkiem svarīgāka ir pirms 30 gadiem izveidotā osta. Tā ietilpst tādā kuģu maršrutā, kas ir viens no noslogotākajiem jūras pārvadājumu maršrutiem pasaulē un savieno Suecu ar Gibraltāru.
Pašlaik Kalabrijas lielākā osta gatavojas kļūt par nozīmīgu centru rūpnieciskajā pārejā uz videi draudzīgāku jeb tiešās reducēšanas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60