Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Lielais akmens var izrādīties izdevīgs Ķīnai un Baltkrievijas kaimiņvalstīm

Lielā akmens jautājumi

Šovasar 31. jūlijā Ķīnas un Baltkrievijas industriālajā parkā Lielais akmens, kas atrodas netālu no Minskas, tika reģistrēts jauns rezidents – uzņēmums Ruhteh, kas plāno šajā brīvajā ekonomiskajā zonā izveidot inženieru biroju un rūpnīcu darbgaldu ar automatizētām lāzersistēmām izstrādei un ražošanai.

Projektu plānots realizēt piecu gadu laikā. Industriālā parka oficiālajā interneta vietnē norādīts, ka līdz ar to parka rezidentu skaits sasniedzis 15 uzņēmumus, no kuriem 11 ir ar Ķīnas, divi – ar Baltkrievijas, bet pa vienam – ar Austrijas un ASV kapitālu. Pirms gada Lielā akmens rezidentu skaits bija astoņi uzņēmumi, un tas nozīmē, ka gada laikā to skaits gandrīz dubultojies.

Šovasar augustā Baltkrieviju un arī tieši Lielo akmeni apmeklēja iespaidīga Ķīnas delegācija Ķīnas Valsts padomes Valsts īpašumu kontroles un pārvaldes komitejas priekšsēdētāja Sjao Jacina vadībā. Delegācijas sastāvā bija arī 16 centrālās pakļautības (t. i., valsts nozīmes) Ķīnas uzņēmumu, kā Sinomach, China Merchants Group, China Electronics Technology Group, China Huaneng Group, China National Building Materials GroupChina Energy Conservation and Environmental Protection Group un vēl virknes citu pārstāvji, vizītes laikā tika parakstīti vairāki sadarbības līgumi starp Baltkrievijas un Ķīnas kompānijām, kā arī vienošanās par viena kopuzņēmuma izveidi.

Vērts piebilst, ka sadarbības līgumu starp Lielo akmeni un dažādu valstu uzņēmumiem parakstīšana uzņem aizvien lielākus apgriezienus. Šā gada maija beigās šādu līgumu parakstīja arī Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Līgums, kas parakstīts uz pieciem gadiem, paredz gan pieredzes apmaiņu, gan sadarbību dažādās jomās, tostarp kopīgu loģistikas risinājumu izstrādi un ieviešanu. Ventspilī šāda līguma parakstīšana oficiāli tiek uzskatīta par svarīgu soli, lai pilsēta varētu iekļauties Jaunajā zīda ceļā gan saistībā ar ātrāko jūras ceļu ar prāmjiem uz Zviedriju, gan kā iespējamā vieta loģistikas parku attīstībai.
 

Būvniecība triecientempos

Paralēli virzās uz priekšu arī Lielā akmens būvniecība, kas oficiāli tika sākta 2014. gada vidū. 25 kilometru attālumā no Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā topošā industriālā parka, kam atvēlēti kopumā 8048 hektāri zemes, kopējā vīzija paredz, ka tas trīsdesmit gadu laikā kļūs par tā dēvēto tehnopilsētu, kurā strādās un dzīvos 120 tūkstoši cilvēku, galvenokārt tehnoparkā atvērto kompāniju ārvalstu darbinieki, un tas ir apmēram tikpat, cik šobrīd ir iedzīvotāju valsts septītajā lielākajā pilsētā Bobruiskā.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, līdz šā gada vidum būvniecības darbiem, ar ko pamatā nodarbojas Ķīnas uzņēmumi, bija iztērēti jau 260 miljoni ASV dolāru (218,4 miljoni eiro). Būvnieki bija pabeiguši industriālā parka visas teritorijas attīrīšanu, pieslēguši teritoriju nepieciešamajām komunikācijām un komunālajiem pakalpojumiem, ieskaitot uzbūvētas attīrīšanas iekārtas. 

Gada vidū arī bija izbūvēti pirmie 13 kilometri topošās tehnopilsētas ielu, bet tikai soli no pabeigšanas atradās vairākas celtnes – administrācijas ēka, pirmais no vairākiem biznesa centriem, viesnīca, lielākais izstāžu centrs Baltkrievijā, kas paredzēts parka rezidentu produkcijas izstādīšanai, vairāki tipveida rūpniecības moduļi un vēl citas celtnes. Domājams, patlaban vismaz daļa šo ēku ir pabeigtas, jo jau pieminētās augsta ranga Ķīnas delegācijas vizītes Baltkrievijā laikā Lielajā akmenī notika svinīga plākšņu ar kompāniju – rezidentu – nosaukumiem atklāšanas ceremonija.
 

Neskaidras perspektīvas

Lai arī tiek uzskatīts, ka, virzoties uz priekšu parka būvniecībai, aizvien lielāka kļūs arī potenciālo rezidentu interese un Lielajā akmenī parādīsies aizvien vairāk lielu investoru, galvenokārt pateicoties faktam, ka parka rezidentiem nodrošināti maksimāli labvēlīgi darbības nosacījumi, kā arī izejai vienlaikus gan uz Eiropas Savienības (ES), gan Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) tirgiem, netrūkst skeptiķu, kuri šaubās par Lielā akmens potenciālu ražošanas platformas aspektā. Tiek norādīts – lai arī par parka rezidentiem kļuvušas vairākas lielas Ķīnas kompānijas, tai skaitā tādas kā ZTE un Huawei, to vairākums pagaidām plāno Lielajā akmenī nodarboties vien ar pētniecisko darbību. Pēdējā paredz vietējo speciālistu piesaistīšanu, arī veidojot kopuzņēmumus ar Baltkrievijas kompānijām. Tas skeptiķos raisa bažas, ka Ķīnas uzņēmumi vienkārši pārņems baltkrievu inženieru veiksmīgākos risinājumus un izgudrojumus. Šīs bažas pastiprina fakts, ka kopuzņēmumu darbība līdz šim nav bijusi īpaši veiksmīga un vienas no Baltkrievijas zināmākajām kompānijām, holdinga Horizonts, kopuzņēmumam ar Ķīnas partneriem nekādus sākotnēji solītos eksporta tirgus tā arī nav izdevies iekarot pat desmit gadu laikā.

Pagaidām neskaidrs eksporta potenciāls ir arī tiem uzņēmumiem, kuri grasās atvērt Lielā akmens teritorijā savas ražotnes. Teorētiski izņēmums ir vienīgi ZTE, lai gan par šo gigantu joprojām nav skaidrs, kad ražotne tiks atvērta un ko kompānija varētu ražot. Nedaudz konkrētāki tikmēr ir solījumi parka teritorijā ražot Zoomlion komunālo tehniku, superkondensatorus nākotnes elektroautobusiem, kā arī pektīnu, izmantojot kādu jaunu tehnoloģiju. Pie perspektīvām ražotnēm var pieskaitīt arī iecerēto darbgaldu ar automatizētām lāzersistēmām rūpnīcu. Tiesa, arī visas šīs produkcijas eksporta potenciāls ir neskaidrs. 
 

Tukšie vagoni un kredīti

Vairāki Baltkrievijas eksperti atzīst, ka tā politika, kādu ne tikai Lielajā akmenī, bet Baltkrievijā kopumā īsteno Ķīnas kompānijas, arī valsts uzņēmumi, neļauj cerēt uz vērienīgu, produkciju eksportējošu ražotņu attīstīšanu, tāpēc galvenais uzsvars Lielā akmens gadījumā tiks likts uz loģistikas pakalpojumiem tirdzniecībā starp Ķīnu un ES, kas arī kļūs par nozīmīgāko ienākumu avotu. 

Ikgadējās tirdzniecības starp abiem šiem ekonomiskajiem gigantiem apmēri ir ap triljonu eiro, un, lai arī vairākums kravu tiek transportēts pa jūras ceļiem, Ķīna ģeopolitisku iemeslu dēļ cenšas attīstīt arī sauszemes transporta koridorus jeb tā dēvēto Jauno zīda ceļu.  

Tiesa, ir viena problēma – Ķīna pārdod Eiropai ievērojami vairāk preču nekā pērk no tās, tāpēc ap 70% dzelzceļa vagonu no Eiropas uz Ķīnu atgriežas bez kravām. Attiecīgi ir nepieciešams nodrošināt šo vagonus ar kravām, un kopējā politika, kādu Pekina īsteno Baltkrievijā, labākajā gadījumā rada aizdomas, ka Minskai atvēlēta tieši šāda loma. Ķīniešus Baltkrievijā interesē pārtikas preces un kālija minerālmēslojums, protams, ja neskaita noieta tirgu pašu precēm un produkcijai. Lai piesaistītu Ķīnas investorus, Minska ir gatava nodrošināt visu iepriekš minēto, turklāt ar Ķīnai īpaši labvēlīgiem nosacījumiem. Baltkrievu preces valsts ir gatava pārdot ar milzīgām atlaidēm, tāpat Minska labprāt izmanto Ķīnas kredītus, kas, jāpiebilst, ir visai specifiski. 

Ķīna izsniedz aizdevumus bez jebkādiem politiskajiem nosacījumiem, ar zemiem procentiem un uz ilgu laiku (Baltkrievijai ir atvērta kredītlīnija kopumā 14 miljardu ASV dolāru apmērā uz divdesmit gadiem par 2% gadā, vēl gan jāpieskaita 0,5% apkalpošanas izdevumu gadā), taču obligāta prasība ir, lai 50% šo kredītu tiktu iztērēti Ķīnā vai pērkot Ķīnas kompāniju pakalpojumus. Šādu politiku grūti nosaukt par labdarību, jo Baltkrievija, izmantojot šos kredītus, slīgst aizvien dziļākā ekonomiskajā atkarībā no Ķīnas, kas ievērojami atvieglo Ķīnas iespējas noslēgt aizvien izdevīgākus sadarbības līgumus.

Daži ekonomisti jau skandina trauksmes zvanus, norādot, ka Baltkrievijas valsts parāds, kas 2016. gada beigās bija 12,4 miljardi ASV dolāru (pie nominālā IKP 48,8 miljardu dolāru apmēra), pēc Ķīnas kredītu apgūšanas būs vairāk nekā dubultojies, ņemot vērā arī procentu maksājumus, un sasniegs 60–70% no IKP, un nav skaidrs, kā būs iespējams šādas summas atmaksāt. 

Lielais akmens diezin vai būs glābējs, jo tiek lēsts, ka, pat ja projekts tiks īstenots atbilstīgi sākotnēji pasludinātajiem parametriem, tas pat visoptimistiskākajā gadījumā sāks nest peļņu ne ātrāk kā pēc 10–15 gadiem. Pesimisti uzskata, ka projekts nekad nekļūs pelnošs. Taču tās ir Baltkrievijas problēmas, kas neietekmē tās kaimiņvalstu, arī Latvijas, cerības un plānus gūt labumu no projekta Lielais akmens.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas

Intervijas

Vairāk Intervijas

Ražošana

Vairāk Ražošana

Karjera

Vairāk Karjera

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Īpašums

Vairāk Īpašums

Finanses

Vairāk Finanses