Mazāk pesimisma
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veidotais Ekonomikas indekss ļauj secināt, ka šā gada pirmajā ceturksnī pesimisms bija vērojams visās tautsaimniecības jomās, taču tieši ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji bija mazāk ieslīguši pesimismā. Ievērojami pesimistiskāk noskaņoti bija būvniecības nozares, kā arī tirdzniecības nozares uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti bija pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.
Jāpiebilst, ka LTRK Ekonomikas indekss raksturo arī Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas ir optimistisks vai pesimistisks. "Šā gada pirmajā ceturksnī LTRK Ekonomikas indeksa kopējā vērtība bija nokritusi krietni zem 50 punktu robežas un bija 38,50 punkti, kas liecina par uzņēmēju vidē valdošu vidēji spēcīgu pesimismu. Vēl zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi tika novērota 2009. gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, šā gada pirmajā ceturksnī Ekonomikas indeksa vērtība bija samazinājusies par 12,98 punktiem," skaidro LTRK.
"Rūpniecībā situācija ir par mata tiesu labāka nekā pakalpojumos, tirdzniecībā un būvniecībā. Līdzīga situācija novērojama arī citviet, jo šobrīd smagāko aktivitātes kritumu piedzīvo tieši pakalpojumi," pagājušajā nedēļā pauda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Arī bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš pagājušajā nedēļā atzina, ka Covid-19 krīze "ir ļoti neparasts notikums daudzos veidos, piemēram, ir krasi atšķirīga dinamika dažādās nozarēs. Dažas pakalpojumu nozares "sasala" gandrīz acumirklī. Jau marta otrajā pusē kritums viesmīlībā un sabiedriskajā ēdināšanā bija mērāms daudzos desmitos procentu. Rūpniecībā kritums noticis pakāpeniskāk un nav ne tuvu tik dziļš".
"Īstermiņa indikatori ražošanā izskatās labāk nekā citās nozarēs," jau aprīļa sākumā mudināja ņemt vērā bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš un akcentēja, ka "rūpniecība pret Covid-19 izraisīto satricinājumu ir noturīgāka nekā pakalpojumu nozares".
Jāatgādina, ka šā gada martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms bija samazinājies par 3,6%, un to ietekmēja produkcijas apjoma samazinājums apstrādes rūpniecībā – par 3,6%, elektroenerģijas un gāzes apgādē par 4,8%, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2,1%. Par to vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Salīdzinot šā gada marta datus ar šī paša gada februāra datiem, redzams, ka "rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies par 4,1%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā – par 4,1%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,8% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,2%", akcentē CSP.
Izvērtē situāciju apstrādē
Komentējot apstrādes rūpniecības datus, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs mudina ņemt vērā, ka "martā apstrādes rūpniecībā vēl nebija jūtama būtiska Covid-19 negatīvā ekonomiskā ietekme. Tomēr, līdzīgi kā visā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecībā perspektīvas pašreiz ir ļoti neskaidras. Ir redzams, ka epidēmija būtiski ietekmē gan kopumā pasaules, gan tieši Latvijas ekonomiku, bet ietekmes amplitūda joprojām ir neskaidra, un ir iespējams, ka tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecību negatīvi ietekmēs ārējā pieprasījuma samazinājums".
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 12. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!