Autobusu kvalitātei jāatbilst 21. gadsimta prasībām

Jā, optimālais piepildījums - 50%! Lai visi var sasēsties kā bekas ejas pusē un nevienam nav lūdzoši(un bezcerīgi) jāmeklē, kur apsēsties pustukšā autobusā:) Ja godīgi, šis paradums mani tracina - diemžēl pēdējā laikā ievazājies arī Rīgas satiksmē. Par biļešu neizsniegšanu - Nordekas šoferīši to dara regulāri, sevišķi ja brauc nelielu gabalu. Piemēram, starp Smilteni un Bērzkrogu - pats esmu piedzīvojis. Protams, ka sabiedriskajam transportam nav viegli, ja tik viegli ir pieejams personiskais autotransports(kā jau brīvā tirgū). Taču vienmēr būs noteikts cilvēku skaits, kuriem šādi pakalpojumi būs vajadzīgi, un ar to jārēķinās.

kopābraukšanu klasiskā izpratnē, kad, piemēram, draugi kopā ar vienu automašīnu dodas uz koncertu un sadala izmaksas par degvielu---var arī nesadalīt. Ja autiņa īpašnieks pats grib apmeklēt koncertu, tad viņš var arī neko neprasīt, un otrādi - ja par došanos uz koncertu ir jāmaksā, tad izdevīgāk ir iet kājām, braukt ar sabiedrisko vai taksi, ja koncerts atrodas tuvu dzīves vietai, vaiar tālsatiksmes transportu, ja koncerts atrodas tālāk. Braucot uz izklaides pasākumiem, sabiedriskais ir izdevīgāks arī cilvēkam, kuram ir savs auto - viņam nebūs jākļūst par piespiedu atturībnieku (vadītājs joprojām nedrīkst būt dzēris).

Ja vīrs un sieva brauc uz veikalu ar vienu auto, vai tas ir ''kopā braukšanas pakalpojums'' vai nē? Ja vīrs un sieva ēd vakariņas restorānā un viens maksā par abiem, tā ir saimnieciskā darbība vai nav? Ja viens no laulātajiem iedod otram naudu veiklam, tas ir kredīts vai nav? ATbildes visos gadījumos ir vienādas - nav, nav un nav. ''Kopābraukšanas pakalpojums'' jeb pagrīdes taksometri - sauksim lietas īstajos vārdos - ir tad, kad cilvēks tiek iesaistīts krāpniekshēmā ''strādā bez nodokļiem'' un nelegāli pārvadā pasažierus. Starp citu, ja es vedu draugu uz citu pilsētu, uz kuru vajag braukt arī man pašam, es varu nekādu naudu neprasīt. Es taču braucu tāpēc, ka pats gribu nokļūt galamērķī, nevis tāpēc, k esmu nelegālais taksists, un šādi braucieni parasti ir reti. Tas pats, ja es kādu paņemu līdzi, braucot uz vietu, kur strādāju arī pats. TAS NAV PAKALPOJUMS. Pakalpojums ir tad, ja es to daru regulāri un ar mērķi nopelnīt.

Salīdzinot ar PSRS laikiem, nevis kaut kādas neizpildītas 21, gadsimta prasības, kuru nemaz nav, bet citi faktori samazina - un nevar nesamazināt - autobusu pasažieru skaitu. Pirmkārt, personiskie auto, kas ir ērtāki lietošanā un kuru dēļ nav jābrauc uz staciju. Otrkārt, konkrēti Rīgas sabiedriskajā transportā - pasažieriem naidīgā populisma politika, kad vieni ir spiesti apmaksāt citu atlaides. Treškārt, ja sabiedrisko transportu tīra ar nanotehnoloģijām - lai ko šis termins nozīmētu - tiek sadārdzināts pakalpojums un krītas kvalitāte. Ceturtais faktors - valdība vai pašvaldība ir slikts investors un citāds nevar būt. Tātad monopols vienmēr sūdzēsies par zaudējumiem tur, kur privātais pārvadātājs strādās un vel iemanīsies nopelnīt.