Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Cer veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 krīzi

Lai gan Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Latvijā un citur pasaulē ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbu, tomēr uzņēmēji nav zaudējuši cerību nākotnē atjaunot apgrozījumu un peļņu tādā apjomā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Pagaidām gan vairāk par detalizētiem ilgtermiņa plāniem ir vajadzīga prasme ātri pielāgoties mainīgajai situācijai.

Globālās tendences

Covid-19 pandēmijas rezultātā ieņēmumi ir kritušies 88% uzņēmumu. To atklāj kompānijas EY (pazīstama arī kā Ernst & Young) veiktais starptautiskais pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kura ietvaros tika aptaujāti 2400 vadošie uzņēmumu darbinieki 52 pasaules valstīs.

92% pētījuma respondentu atzinuši, ka Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi uzņēmuma pelnītspēju. Jau šajā gadā uz ieņēmumu atjaunošanu pirmskrīzes līmenī cer 46% uzņēmēju, bet vēl 33% to cer sasniegt 2022. gadā. 8% respondentu ieņēmumu atgriešanos tādā līmenī, kāds bija pirms Covid-19 krīzes, cer sasniegt 2023. gadā. Savukārt peļņas līmeņa atgūšanās prognozes ir pesimistiskākas – 23% uzņēmēju prognozē, ka peļņa sasniegs pirmspandēmijas līmeni jau šogad, 44% prognozē, ka tas notiks nākamgad, vēl 19% prognozē, ka tas būs 2023. gadā.

Tāpat pētījums atklāj, ka visā pasaulē uzņēmējdarbības vidē pieaug tehnoloģiju un digitālo risinājumu nozīme. "63% mūsu pētījuma dalībnieku uzsver, ka Covid-19 pandēmijas laikā palielinās investīcijas tehnoloģijās un digitālajos risinājumos, lai pilnvērtīgi izmantotu ekonomikas atjaunošanās potenciālu. Jāpiebilst arī, ka 57% respondentu norādījuši, ka nākotnē cer vairāk fokusēties uz savu klientu iesaisti un uzrunāšanu. Šie secinājumi ir būtiski arī Latvijas uzņēmējiem, jo nedrīkstam pieņemt, ka pirms Covid-19 krīzes iegūtā klientu uzticība, kā arī pirms krīzes ierastie ieņēmumi un peļņa atgriezīsies paši no sevis. Investīcijas un mārketinga plāni ir jākaļ jau tagad," uzsver kompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

29% uzņēmēju "par vienu no galvenajiem biznesa izaugsmes riskiem uzskata Covid-19 pandēmijas turpināšanos, bet 19% respondentu akcentē tādu risku kā globālās makroekonomiskās vides pasliktināšanās. 14% uzņēmēju starp būtiskākajiem riskiem ierindo klimata pārmaiņu ietekmi, 13% par risku uzskata tehnoloģisko procesu pārmaiņas. Globālās ekonomikas fragmentāciju, proti, koncentrēšanos reģionālos ietvaros, par risku uzskata 13% uzņēmēju, nedaudz mazāk – 12% – bažījas par ģeopolitisko saspīlējumu", sacīts kompānijas EY sagatavotajā informācijā.


Situācija Baltijā

Šoziem vislielākās bažas Baltijas valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) rada Covid-19 pandēmija un ar to saistītā nenoteiktība, atklāj bankas Luminor veiktā aptauja. Tās dati rāda, ka gandrīz katram piektajam Baltijas MVU būtu nepieciešams vairāk nekā gads, lai atlabtu pēc pandēmijas radītās krīzes. Savukārt katram trešajam MVU Baltijā būs vajadzīgi vismaz 6–12 mēneši, bet vēl piektdaļai – trīs līdz seši mēneši, lai darbību atjaunotu tādos apjomos, kāda tā bija pirms Covid-19 pandēmijas. Pavisam neliela daļa MVU – Latvijā 4%, Lietuvā 5%, bet Igaunijā 2% – ir ļoti pesimistiski un uzskata, ka viņu uzņēmējdarbība, iespējams, nekad vairs nesasniegs pirmspandēmijas rezultātus un apjomus. 

Vidēji pusei Baltijas MVU tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē pagājušajā gadā ir krities apgrozījums, savukārt trešdaļai apgrozījumu ir izdevies noturēt 2019. gada līmenī, bet vēl 10% – pat audzēt apgrozījumu.

Lai izturētu Covid-19 krīzi, mazie un vidējie uzņēmumi visā Baltijā bija spiesti pielāgoties un pārkārtot savu darbību, ieviešot dažādas drošības prasības, kā arī mainot biznesa modeli. "Baltijas uzņēmēji pandēmijas laikā spēj saglabāt optimismu, un vidēji trešdaļa plāno biznesa izaugsmi," norāda Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.  


Noskaņojums Latvijā

Mūsu valstī šā gada janvārī uzņēmējdarbības konfidences rādītājs, kas raksturo vispārējo situāciju un noskaņojumu biznesa vidē, rāda, ka optimisms ir nedaudz pieaudzis būvniecībā, neliels optimisma kritums ir rūpniecībā, bet būtisks samazinājums – mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Janvārī to, ka saimniecisko darbību ierobežo Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, pauduši 55,3% mazumtirdzniecības jomas uzņēmēju un 39% pakalpojumu sektorā strādājošo uzņēmēju. Būvniecības jomā Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmi norādījuši 12% respondentu, apstrādes rūpniecībā – 17% respondentu, vēsta CSP

"Epidemioloģiskā situācija Latvijā vēl neuzrāda pozitīvas tendences. Daudzu nozaru uzņēmumi joprojām nevar pilnvērtīgi strādāt. Visvairāk ietekmētās joprojām ir izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides, atpūtas un tirdzniecības nozares. Šobrīd ir svarīgi turpināt nodrošināt visus nepieciešamos drošības un atbalsta pasākumus uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas dēļ cietušā biznesa saglabāšanai, lai tas, beidzoties valsts noteiktajiem ierobežojumiem, spētu ātri atsākt savu darbu. Bizness jāiekonservē līdz labākiem laikiem, nevis pandēmijas ierobežojumu dēļ jānoved līdz bankrotam vai pārdošanai ārvalstu investoriem, turklāt jādod atbalsts arī tiem uzņēmumiem, kas turpina darboties ar nepilnu jaudu," februāra sākumā pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. 


Nākotnes prognozes

Globālā mērogā "tirdzniecība ir atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, un ražotāju noskaņojums pasaulē ir pozitīvs, kā arī aug jauno eksporta pasūtījumu apjoms. Lai arī uzņēmēju kopējais noskaņojums pēdējos mēnešos ir nedaudz pasliktinājies, Latvijā tas ir ievērojami labāks nekā 2020. gada pavasarī. Turklāt atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa noskaņojums ir pasliktinājies tikai ierobežojumu tieši skartajās pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs, savukārt būvnieku un ražotāju noskaņojums nav būtiski mainījies," tendences komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Eiropas Komisijas aptaujas liecina, ka Latvijas ražotāju noskaņojums Covid-19 otrā viļņa ietekmē nav ievērojami pasliktinājies. Pēdējos mēnešos daudzviet ar Covid-19 ierobežošanu saistītie pasākumi ir kļuvuši stingrāki un arvien biežāk kavē ražošanā nepieciešamo preču piegādi. Taču pandēmijas ietekmē iedzīvotāji nepieejamos pakalpojumus ir aizstājuši ar dažādu preču patēriņu, kas, protams, labvēlīgi ietekmē preču ražotājus. Jārēķinās, ka, pandēmijai atkāpjoties, šī tendence mainīsies pretējā virzienā un mazināsies preču pieprasījums un attiecīgi to ražošana," uzskata Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Piesardzība "daudzās nozarēs ir izveidojusi būtisku izejvielu un komponenšu iztrūkumu, taču šobrīd nav dzirdams par plašiem sarežģījumiem ar piegādēm Latvijas uzņēmumiem, drīzāk var pavērties iespējas iespraukties jaunās nišās. Domājams, ka līdz ar ierobežojumu samazināšanu izaugsme vēl vairāk nostiprināsies", prognozē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. 

"Šogad Latvijas eksportējošo uzņēmumu galvenais izaicinājums būs sacensības ar laiku – cik ātri tie spēs palielināt jaudas, apdzīt citus cīņā par komponentu piegādi, piesaistīt darbiniekus no citām nozarēm, kā arī šos darbiniekus paturēt, kad citas nozares gribēs darbiniekus atgūt. Taču par pieprasījuma vājumu nebūs jāuztraucas," situāciju raksturo bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bīstamais bitkoinu vilinājums(6)

Finanšu tirgus evolūcija, tehnoloģiju attīstība un centrālo banku veidotie naudas plūdi Covid-19 pandēmijas laikā – tie ir faktori, kas veicina aizvien lielāka planētas iedzīvotāju skaita ļaušanos...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses