Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Darba tirgū ne visi ir vajadzīgi

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Forever
F
Cheers pal. I do apiapcerte the writing.
Nauda
N
Reali visa problēma ir algās , ja reiz to kāds saprastu - eiropas līmeņa algas un tad arī būtu strādnieku. Piemērs no dzīves - Savā laikā pabeidzu tehnikumu par elektriķi ... kopā pabeidzām 17 puiši .. 8 no tiem aizbraucām uz ārzemēm strādāt savā nozarē un ta vēljojprojām strādājam... esam ļoti labi attalgoti un priecājamies par dzīvi... Latvijā nodoklis par katru mazāko sū** ... brīnās te vēl liekēži !!!!
izprast
i
Roku darbs apstrādes rūpniecībā ! Savukārt teikums ... speciālists ,kas prot APIETIES ar modernu tehniku, ir dīvains vispārinājums ,ja ne analfabētisma izpausme .Ko nozīmē apieties ? Speciālists ir tas kas prot šo tehniku ekspluatēt ,tas ir ,pareizi ,produktīvi to izmantot darbā . Un tiesi seit ir nomaskēta problēma ,jo gandrīz vienmēr šādam speciālistam ir jāzin "podziņu" nospiešanas algoritms ,un nedod Dievs , tam atļauties labot kaut ko pašam . Šiem gadījumiem ir cita firma un tās šefmontāžas un remonta speciālisti. un tiesi šajā punktā atrodas jautājums par "speciālista" kvalifikāciju. Cik ilgi un kā jāmāca savā būtībā operātori un vai tie ir domātie "speciālisti" ?
M
M
Nekas Latvijā netrūkst. Trūkst tikai vergu un trūks arī turpmāk. Manuprāt, lieta, ko nopietni vajadzētu apsvērt ir, vai nelikvidēt visas bezjēdzīgās augstskolas un pa iegūto naudu tad neizveidot fondu, par ko sūtīt mācīties uz ārzemēm mūsu jauniešus. Priekš kam imitēt darbību?
uldis
u
Smird pēc profeņu reklāmraksta. Pati nostāja - risināt visas bezdarba problēmas ar jauniešu karjeras orientāciju ir bezatbildīga un infantīla. Šādas politikas augļi būs redzami tikai pēc 3-5 gadiem un tie nerisina bezdarba problēmu kopumā. Daudz lielāka nozīme ir MŪŽIZGLĪTĪBAI, KVALIFIKĀCIJAS CELŠANAI UN PĀRKVALIFIKĀCIJAI. Kāpēc neiet runa par to, kā valsts varētu atbalstīt esošos darbiniekus. Protams, ka sociālo un humanitāro grādu iegūšana nav jāfinansē ar nodokļu atlaidēm. Bet kāpēc valsts nevar atbalstīt profesionālās izglītības iegūšanu īpašās programmās (piem., 2 gados) tiem, kuriem ir "tīrā" vidusskolas izglītība. Kāpēc valsts nevar īpašās programmās dot profesionālu izglītību tiem pieaugušajiem, kuriem izglītība ir novecojusi vai ir nozarē, kas nav pieprāsīta. KĀPĒC DĀNIJĀ BEZDARBA LAIKS IR 2 GADI UN PAPILDUS 2 GADI, JA TURPINA MĀCĪTIES? Kāpēc Latvijā bezdarba pabalsta saņemšanas laiku nevar pagarināt uz tādiem nosacījumiem, lai varētu iegūt normālu izglītību, nevis iziet nekam nevajadzīgus floristikas vai personības izaugsmes kursus? Kāpēc Latvijā ir tik idiotiska sistēma darbā ar bezdarbniekiem? Pasaule mainās, biznesi mainās un katra izglītība var novecot. Kāpēc valsts negrib paiet pretim un ieskatīties realitātē? Ja valsts spiež bezdarbniekus pieņemt pirmo brīvo darba vietu, tad tas ir kritien lejup un IKP samazinās. Ja valsts dod iespēju mācīties un iegūt labāku darbavietu, tad ieguvēji ir gan biznesi, gan nodokļu iekasētāji, IKP ceļas uz augšu. Arī ekonomikas pētījumos ir pierādīts, ka bezdarba benefiti pozitīvi korelē ar valsts IKP. Pie tam bezdarba benefiti pa lielākai daļai paliek valstī - izglītības sistēmā un pārtikas nozarē. Un nerunāsim par vispārīgo tendenci - ka daudz lielāka nozīme ir augstakai izglītībai un nevis vidējai profesionālai. Piem., robotikā. Mūsdienās vairs nav vajadzīgi vidējā līmeņa robotu programmētāji, jo šādiem uzdevumiem robotiem pietiek nodemonstrēt darbības un ar tēlu atpazīšanu roboti paši spēj no tiem izveidot un optimizēt programmas (vismaz advancētākie to var). Ja jaunietis grib konkurēt tirgū, tad viņam ir jāmērķē uz sarežģītākiem uzdevumiem un augstāku izglītību. Un nobeigumā. Latvijas lielā problēma ir attīstīto biznesu cīņa ar primitīviem biznesiem. Katram no tiem ir vajadzīga atšķirīga izglītības sistēma, atšķirība bezdarba pabalstu sistēma un pašlaik Latvijā uzvar primitīvie biznesi, kuriem nav vajadzīga izglītības sistēma, kurā nav vajadzīgi bezdarba benefiti kvalifikācijas celšanai un labāka darba atrašanai. Vai varam Latvijā nodibināt īsteni Rietumniecisku sociāldemokrātu partiju, kas iestātos par attīstītiem biznesiem, par vidusšķiras attīstību, par izglītības sistēmu un labām darbavietām? Cik cilvēku atbalstītu tādu partiju? Vai var izdoties to saroganizēt līdz nākamām Saeimas vēlēšanām?
uzskatu
u
Domāju līdzīgi. Tomēr jautājumi ir jāsijā un jāgrupē. Piekrītu tēzei par par attīstīto biznesu un primitīvajiem "biznesiem" . Bet ! Nespēju atrast firmu grupējumus pa nozarēm kas fiksētu "attīstītos" un "primitīvos" . Šībrīža situācija pasaulē liek domāt ,ka Latvijas gadījumā būtu jāiemācās iekļauties globālo vērtību ķēžu visnedažādākajos sastāvos, ražojot komplektējošas detaļas . Tas ļauj paplašināt razošanas mērogu ,ļauj modernizēt šaurākus ražojošos blokus ,specializēt darbiniekus uzlabot loģistiku un samazināt izmaksas.
  • 2
  • 0
modernā verdzība
m
Trūkst darbinieku maximās,supernetto un rimi,kur ir mūsdienu vergturi,kāda prof.orientācija kļūt par vergu
Gregorijs Peks
G
Toties šodien TV dzirdēju, ka esot jākāpina humanitāro speciālistu skaits. To teica, piemēram , Roberts Ķīlis.
>>Jā ,kā tad
&
Arī ārzemēs skolēni labprāt piepelnās ar vienkāršajiem darbiņiem,tas nav nekāds negods. Bet es gribētu dzirdēt KURĀS tieši prof.specialitātēs trūkst darba roku.Var jau malt uz riņki vien,ka trūkst un daudz trūkst,bet tieši kur. Varbūt daudzi skolēni pievērstu lielāku uzmanību tam,kāda tieši specialitāte vajadzīga,kas jaunieti pašu interesē. Dodiet vairāk konkrētu informāciju,lai nebūtu tikai vaidēšana.
Ha
H
Pirmkārt, nevajadzīgi ir šie žurnaļugas, kas raksta šādas muļķības...
skolnieks
s
vai, vai, vai - žurnaļugas vaid...
....
.
No rīta šis raksts jau bija, tikai komentāri nodzēsti. Vai Ašeradena kungs noskaidroja, vai ir labāks par vidējo OECD ministru, vai Zariņes kundze par savu fizikas eksāmenu un vai Brexit tiešām neko nemainīs darbinieku pieprasījumā? Labs komentārs bija arī par to, ka nevajadzīgos varētu turpināt aicināt vākties uz UK, tik labs taču iznākums sanāca.
stulbs raksts
s
trukst augsti kvalificetu specialistu .bet ne jau obligati ar augstako izglitibu .ierednu un visadu universalu vaditaju ar augstako izglitibu jau ta parak daudz ,bet ja vajag atrast konkretu meistaru tad nav , ne vienmer izglitiba nosaka profesionalitati ..
Jā, kā tad
J
Cik precīzi Jums pietrūkst? Pareizi, Āzijā, Rietumos liek likmes uz augstāko izglītību, lai var robotus apkalpot, Latvijā uz skolēnu vienkāršajiem darbiem vasarā :)))
  • 3
  • 2
Artis
A
JUa esi nevajadzīgs savā nomalē, tad mācies un pārcelies tuvāk Rīgai.
Ko
K
nozīmē-zema prasme?Tas ir tikai nosacījums no biznesmeņu vidus,kaut arī viņi nesaprot,kas viņus aizsargā no cilvēku agresivitātes.Tie bizsnesmeņi laikam domā ka atrodas paradīzē,ko tādu var tikai nodrošināt valdība.
Hm?
H
Ko tas Ulmaņīdējs - muldētājs pīpē??
  • 2
  • 0
d iršakam
d
Plānots bija, nepaguva, ja paliktu pie varas, tai pašā 1949 konfiskācijas būtu pilnā sparā. Skumjš esi, ka žeidus šaut neļauj?
  • 1
  • 3
dirsējam - Stranga lasītājam
d
Vai Ulmanis laukos zemi saimniekiem atņēma?
  • 5
  • 1
Tu pakam
T
Palasi vēsturnieku Strangu, ja man netici. Kārlis Munterpisējs jau bija atņēmis visiem prasmīgajiem, pirms krievi ienāca. Par to viņa sods Turkmēnijas tuksnesī ir pelnīts!
  • 4
  • 4
Tu
T
esi stulbs lumpenis. Jau 40. gadā tā pamēģināja - atņēma prasmīgam saimniekam un atdeva slinkajam neprašam, kas iznāca? Nebija vairs ne vienam ne otram.
  • 6
  • 9
uzņēmējs
u
Rīgas darba tirgus mierīgi iztiktu bez 50 stulbiem deputātiem un apmēram 6 prātā aprobežotiem ministriem.
bet
b
Rīga ļubit Ušak, Ušak ibjot Riga. Iztikt bez sava mērkaķa- maratonista rižanīni nevar.
  • 2
  • 3

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses