Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts
Turēt naudu bankas depozītā kļūst aizvien neizdevīgāk. Zemas noguldījumu likmes var saglabāties arī nākamgad, tomēr, meklējot lielākas peļņas iespējas, jārēķinās ar riskiem, kuriem īstenojoties ieguvums var būt mazāks, nekā atstājot naudu depozītā

Depozītu nauda zaudē pirktspēju

Pieaugošā inflācija, kas liecina par valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanos, vienlaikus iecērt robu makā tiem, kuriem rocība ir plānāka. Tāpat finansiālas blaknes skar tos, kas nogulda naudu banku depozītos, kuru atdeve pēdējā laikā mērāma tikai dažās procentu desmitdaļās. Šīs zemās likmes saistītas ar iepriekš uzsāktām centrālo banku ekonomikas stimulēšanas programmām, kuru ietvaros tika mazinātas procentu likmes un veikti triljonu eiro un dolāru ekvivalenta vērti parāda vērtspapīru pirkumi (QE), lai nonāktu pie zemām aizdevuma likmēm un vieglāk pieejamiem kredītiem iekustinātu ekonomisko aktivitāti. Šobrīd tas izdarīts, un par to liecina jau pieminētais inflācijas pieaugums. Tomēr līdz ar ekonomiku stimulējošajiem monetārajiem pasākumiem ievērojami nokritās arī noguldījuma likmes komercbankās, kuras vairs netiek līdzi augošajam patēriņa cenu kāpumam.
  • Politikas maiņa?


Ekonomikas aktivitātes rezultātā augošā inflācija nav tikai Latvijas, bet lielākā vai mazākā mērā visas eirozonas parādība, līdz ar to ļoti ticams, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdzšinējā "mīkstā monetārā politika" varētu tikt mainīta. Par to liecina arī pēdējā laikā pieaugušais eirozonas valdības obligāciju ienesīgums. SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš stāsta, ka 26. oktobrī plānota ECB sapulce, no kuras gaida paziņojumu par to, kā pakāpeniski tiks mazināts QE apjoms. SEB finanšu eksperts atgādina, ka šobrīd ECB līdz nākamā gada janvārim katru mēnesi pērk vērtspapīrus 60 miljardu eiro apjomā. 

"No janvāra šo apjomu vajadzētu mazināt, jo ekonomikas veselība eirozonā uzlabojas, inflācija nav ļoti tālu no 2% atzīmes. ECB monetārās politikas mērķis ir cenu stabilitāte ar inflāciju nedaudz zem 2% atzīmes. Katrā ziņā tirgus sagaida QE mazināšanu, bet procentu likmju frontē tuvākajos mēnešos izmaiņas netiek gaidītas. Tā kā ECB procentu likmes netiek aiztiktas, netiek gaidītas arī būtiskas izmaiņas noguldījumu likmēs komercbankās," kopainu raksturo Lāriņš. 

Viņš skaidro: "Lai varētu sagaidīt procentu likmju izmaiņas komercbankās, vispirms jau vajadzētu pacelt ECB depozīta procentu likmi. Kamēr ECB par naudu kontos nevis pati maksā, bet bankām liek maksāt 0,4%, tie bankām ir izdevumi un nav iespējas neko maksāt attiecīgi noguldītājiem komercbankās. Vispirms pozitīvā teritorijā būtu jāatgriežas ECB procentu likmei, lai sāktos izmaiņas procentu likmēs arī komercbankās," situāciju raksturo SEB bankas eksperts. 

Lāriņš arī uzsver, ka tehniski bankām ar augstu reitingu lētāk naudu aizņemties finanšu tirgū ar negatīvu procentu likmi, nevis maksāt 0% par noguldījumiem. "Šādā situācijā pārāk liels noguldījumu apjoms, ja ar šiem noguldījumiem nenotiek kreditēšana, var radīt zaudējumus," piebilst Lāriņš. 


Aizvien negatīvs

SEB eksperts stāsta, ka parāda vērtspapīru ienesīguma kāpums norāda uz situācijas izmaiņām, bet šis ienesīgums eirozonā joprojām pietiekami ilgam termiņam ir negatīvs. Lai nopelnītu pozitīvus procentus, Vācijas valdībai nauda jāaizdod vismaz uz desmit gadiem (pērn uz brīdi arī par desmit gadiem nevarēja nopelnīt pozitīvus procentus). "Tā kā liela daļa iedzīvotāju nav gatavi investēt naudu uz tik ilgu termiņu, tad pozitīvs ienesīgums piecu vai desmit gadu investīcijai nav pievilcīgs produkts. Tad alternatīva var būt īstermiņa noguldījumi ASV dolāros, Austrālijas dolāros, britu mārciņās vai Norvēģijas kronās un tamlīdzīgi, bet tad investoram jāuzņemas valūtu cenu izmaiņu risks, kurš var radīt lielākus zaudējumus, nekā būs procentu ieņēmumi no depozīta. Protams, iespējama arī papildu peļņa no valūtu cenu izmaiņām," iespējas raksturo Lāriņš.
 
Bankas Citadele Vērtspapīru pārvaldības nodaļas vadītājs Jānis Štekels teic, ka, lai gan eirozonas valdību vērtspapīru ienesīgums vidēji 2017. gadā  ir augstāks nekā 2016. gadā, šī tendence vairāk skaidrojama ar tirgus normalizāciju pēc Brexit šoka, nevis mērķtiecīgu ienesīguma līmeņu pārcenošanu paaugstinātu inflācijas gaidu dēļ. Piemēram, Vācijas valdības desmit gadu obligācijas 2017. gada vidējais ienesīgums ir 0,38%, kas, lai gan ir augstāks nekā 0,14% 2016. gadā, taču joprojām ir zemāks nekā visos iepriekšējos gados pirms 2016. gada, kad pozitīvām ekonomikas prognozēm bija mazāk pamata nekā šobrīd. 

Lāriņš norāda uz to, ka ECB aizvien ir nobažījusies par vājajiem pamatinflācijas rādītājiem. Tieši pamatinflācija, kuras aprēķinos tiek izslēgtas pārtikas un degvielas cenas, vairāk nekā kopējā inflācija norāda uz vietējās ekonomiskās aktivitātes izmaiņām. Septembrī kopējā gada inflācija eirozonā sasniedza 1,5%, savukārt pamatinflācijai šis rādītājs bija 1,1%. ECB var nesteigties ar monetārās politikas maiņu, līdz ar to kopējām likmēm saglabājoties zemām. "Lai gan individuālas komercbankas var paaugstināt noguldījumu likmes, vadoties pēc savas stratēģijas un attiecīgajā brīdī pieejamo resursu daudzuma, kopējam noguldījumu likmju kāpumam pagaidām nav pamata, jo kopējais naudas daudzums banku sistēmā ir pietiekams ilgstošo ECB monetārās politikas stimulējošo pasākumu dēļ un likme, par kādu komercbankas varēs noguldīt naudu ECB, 2018. gadā joprojām būs negatīva," piebilst Štekels. 

Viņš norāda, ka Centrālā banka pagaidām nav devusi skaidrus signālus par to, kad tā varētu sākt paaugstināt bāzes procentu likmes, piebilstot, ka tas visdrīzāk notiks tikai pēc tam, kad pilnībā būs izbeigta līdzšinējā vērtspapīru uzpirkšanas programma.

Ja augs, tad lēni

Pēc bankas Citadele pārstāvja teiktā, nenoliedzami liela ietekme eiro vērtspapīru tirgū ir ECB PSPP jeb pašreizējai finanšu aktīvu uzpirkšanas programmai, kuras izbeigšana varētu paaugstināt obligāciju ienesīguma līmeņus, taču arī šim efektam nevajadzētu būtiski korelēt ar noguldījumu likmju pieaugumu Latvijā, jo galvenais likmes ietekmējošais faktors joprojām būs ECB depozītu likmju izmaiņu prognoze un kopējais eiro valūtas daudzums banku sistēmā. Atskatoties uz ECB ekonomiskās stimulēšanas programmas gaitu, INVL Index Direct vadītājs Andrejs Martinovs stāsta, ka jau šobrīd Centrālās bankas monetārās stimulēšanas aktivitātes tiek samazinātas (no 80 miljardiem līdz 60 miljardiem eiro mēnesī) un tiek prognozēts, ka turpmākā samazināšana notiks pakāpeniski. "Tas nozīmē, ka ietekme uz tirgu, visticamāk, būs mērena un neizraisīs lielas svārstības. ECB faktiski nav ieinteresēta svārstību palielināšanā finanšu tirgū, un aktuāla ir eiro stiprināšana. Tāpēc sagaidāms mērens obligāciju un naudas tirgus likmju kāpums, un, visticamāk, nākamgad tas vēl būs praktiski nemanāms," spriež Martinovs. 

Viņš uzskata, ka Latvijas komercbanku noguldījumu likmes noteikti sekos līdzi šīm pārmaiņām, visticamāk, ar nelielu aizkavēšanos, kā arī atkarībā no banku individuālajām vajadzībām pēc noguldījumu bāzes palielināšanas vai noturēšanas. "Pagaidām neesam novērojuši 12, 24 un 36 mēnešu depozītu likmju kāpumu Latvijas komercbankās. Gluži pretēji, tās bankas, kas vēl nesen piedāvāja paaugstinātas gara termiņa depozītu likmes, ir nedaudz samazinājušas šīs likmes. Protams, ik pa laikam parādās bankas, kam jāpapildina savu depozītu bāze un likviditāte, un tad tiek piedāvāta nedaudz pievilcīgāka konkrēta termiņa depozīta likme, bet to nevar uzskatīt par kopēju tendenci. Termiņnoguldījumu likmes atrodas ļoti zemā un pat negatīvā līmenī, un tas varētu turpināties vēl vismaz nākamgad," secina Martinovs.

Top komentāri

reptilis
r
...individālie noguldītāji bankām nav vajadzīgi.....
ērce
ē
Latvijai ir vajadzīgas kredītsabiedrības, kā tas bija pirms okupācijas un kā tas ir daudzās zemēs šodien. Kredītsabiedrības nesniedz tik plašu pakalpojumu klāstu kā bankas, bet tās ar maziem noguldītājiem apietas godīgāk, neplēšot tik daudz par "pakalpojumiem" un maksājot procentus par depozītiem.
VOLANDS
V
bet tas nenozīmē ka kāds kaut ko ieguldīs ražošanā ... jo lai kaut ko ražotu vajaga tirgu , kura mums nav ....bet visu organizēt tirgus + ražošana, tas ir par daudz prasīts vietējiem uzņēmējiem...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses