Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Nodokļu reforma dos grūdienu, tomēr neatrisinās sociālās problēmas

Mazāk atalgotie iegūs vairāk

Valdības un Saeimas šobrīd akceptētā nodokļu reforma, lai arī daudz kritizēta, tomēr sola zināmus ieguvumus ne tikai uzņēmējdarbībai, bet arī plašākai sabiedrībai un, kas nav maznozīmīgi – arī tiem, kuru atalgojums nav tas augstākais.

Viena no būtiskākajām izmaiņām ir saistīta ar minimālās algas celšanu valstī. Plānots, ka nākamgad tā sasniegs 430 eiro pašreizējo 380 eiro vietā. Tāpat tie, kam algas līdz šim nebija pārāk augstas, potenciālos ieguvumus var meklēt zemākā iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), kas ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā plānots 20% līmenī. Savukārt ienākumiem, kas pārsniedz 20 000 eiro līdz 55 000 eiro līmenim paredzēts piemērot pašreizējo 23% IIN likmi, bet pārsniegumam virs 55 000 eiro – 31,4% likmi. Tāpat ir dažādas nianses saistībā ar IIN neapliekamo algas minimumu, kas, piemēram, bruto darba samaksai līdz 440 paredzēts 200 eiro apmērā, kamēr neapliekamo minimumu pensijām nākamgad plānots palielināt līdz 250 eiro pašreizējo 235 eiro vietā. Savukārt nodokļu atvieglojums par apgādājamo nākamgad pieaugs līdz 200 eiro pašreizējo 175 eiro vietā.

Lielāks vidējais

"Ja runājam par strādājošo grupām, kas iegūst visvairāk no jaunajām nodokļu likmēm, tad skaidri redzams, ka vislielākie ieguvēji ir mazo algu saņēmēji, kuriem nav bērnu, kā arī personas, kuru ienākumi ir aptuveni 20 000 eiro gadā – līmenis, pie kura iedzīvotājiem jāsāk maksāt paaugstināta IIN likme visiem ienākumiem, kas ir virs šī sliekšņa," izmaiņu praktisko raksturu skaidro Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs. Viņaprāt, lai gan kopumā noteiktās IIN likmes un sliekšņi nekādu būtisku ietekmi uz lielāko daļu strādājošo neatstās, laiks rādīs, vai progresivitātes ieviešana, pirms valsts sasniedz noteiktu ekonomikas attīstības līmeni, attaisnosies, it sevišķi, ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs šāds princips nepastāv. 

Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece, komentējot, kā nodokļu reforma varētu mainīt iedzīvotāju labklājību, izsaka viedokli, ka darbaspēka nodokļu reformas un minimālās algas celšanas ietekmē pieaugs mazo un vidējo algu saņēmēju ienākumi un palielināsies vidējā neto alga valstī. Viņa piebilst, ka darbaspēka nodokļu reformu lielākā daļa sabiedrības jutīs kā nelielu neto algas kāpumu. Lielāks kāpums būs mazāku algu saņēmējiem. Piemēram, iedzīvotājam bez apgādājamajiem ar bruto algu 400 eiro apmērā nākamgad ik mēnesi kontā ieripos par gandrīz 8% vairāk. Savukārt vidējās algas saņēmējiem pieaugums būs 2% apmērā. "Ļoti lielo algu saņēmējiem, kam mēnešalga pārsniedz 4583 eiro, kontā ienāks nedaudz mazāk. Tomēr samazinājums ir šķietams, ja ņem vērā solidaritātes nodokļa pārskatīšanu," skaidro ekonomiste. Viņa zina teikt, ka iedzīvotāji ar apgādājamajiem nedaudz iegūs no atvieglojuma par apgādājamo celšanas. Tomēr pavisam mazo algu saņēmēji ar apgādājamajiem, kas jau tagad ir atbrīvoti no IIN maksāšanas, jo atvieglojumu apmērs pārsniedz algas apmēru, būs zaudētāji. "Šai iedzīvotāju grupai diemžēl neto alga pat nedaudz samazināsies valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu paaugstināšanas rezultātā. Te gan jāpiebilst, ka viņiem ar nodokļu izmaiņām nekādi nevar palīdzēt," uzskata finanšu eksperte.

Nevienlīdzība paliks

Belēvičs teic, ka reformas iespaidā kopumā mazāk atalgoto iedzīvotāju maciņos paliks vairāk naudas, taču ir naivi domāt, ka jaunais nodokļu režīms atrisinās ienākumu nevienlīdzības problēmu. Latvijā ir visai liels zemu atalgoto strādājošo īpatsvars kopējā darba ņēmēju struktūrā. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī 41,9% darba ņēmēju mēneša neto darba samaksa nepārsniedza 450 eiro. Tajā skaitā 21,4% darba ņēmēju tika nodarbināti par atalgojumu, kas bija minimālās algas līmenī vai zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darba tirgus apsekojums. "Nav pamata arī cerēt, ka nodokļu režīms veicinās mazāk atalgoto strādājošo īpatsvara samazināšanos kopējā Latvijas darba tirgus struktūrā, jo progresīvs nodokļu režīms motivē iedzīvotājus uz tieši pretējo – saņemt mazāk, lai maksātu mazāku nodokļu likmi," secina ekonomikas eksperts. 

Arī Buceniece teic, ka par būtisku zemo algu saņēmēju īpatsvara samazināšanos diez vai šobrīd varam runāt, tomēr iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība nedaudz mazināsies. Viņasprāt, ilgākā termiņā gan audzēt algas, gan deldēt mazo algu īpatsvaru var vienīgi prasmju uzlabošana un ražīguma celšana.

"Vai reforma veicinās zemāk atalgoto īpatsvara samazināšanos? Iespējams, nedaudz. IIN reformai ir viegli progresīvs raksturs, līdz ar to zemākās neto algas gluži mehāniski tiek tuvinātas vidējām. Vēl straujāks var būt zemu algu īpatsvara sarukums statistikā, jo samazināsies stimuli slēpt ienākumus. Aplokšņu algu īpatsvars ir krietni augstāks starp tiem, kuri it kā saņem maz, nekā starp tiem, kuri saņem daudz," spriež DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. 

Augs mobilitāte

Komentējot izmaiņas atalgojuma jomā, Strautiņš izsaka pieņēmumu, ka, palielinoties ienākumiem mazo algu segmentā, pieaugs cilvēku mobilitāte Latvijas ietvaros, darba tirgū sākot raudzīties uz labāk apmaksātām darba vietām lielākā rādiusā ap dzīvesvietu. Viņš uzskata, ka tādā veidā tiks veicināta konkurence darba tirgū, stimulējot arī citu nozaru uzņēmumus domāt par savu produktu vai pakalpojumu attīstību, ražīgumu un straujāku algu kāpumu.

"Tāpat ir pamats uzskatīt, ka efektīvās nodokļu likmes samazināšanās mazo algu segmentā varētu būt labs stimuls izvairīties no aplokšņu algu maksāšanas, tādā veidā veicinot arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas," vērtē Strautiņš. Viņš piebilst, ka IIN progresīvā likme, protams, atstās tūlītēju pozitīvu efektu uz mazāko algu saņēmēju neto ienākumiem. Tas noteikti veicinās patēriņa pieauguma paātrināšanos, jo cilvēki ar zemākiem ienākumiem iztērē no tiem lielāku daļu. Tādējādi pie ieguvumiem tiks arī ekonomika, sevišķi uz valsts iekšējo patēriņu orientētās nozares. Šīm nozarēm iedzīvotāju rocība ir īpaši svarīga, jo samērā sliktā demogrāfija kavē to izaugsmi. Ja ieņēmumi rūk no pircēju skaita samazināšanās, tad tos vismaz ir iespējams audzēt uz lielāka pircēju atalgojuma rēķina. Tādējādi nodokļu reformu zināmā mērā var uzskatīt arī par savdabīgu tautsaimniecības kvantitatīvo stimulēšanu.

Tomēr iespējas kāpināt iedzīvotāju labklājības līmeni pastāv arī bez administratīvas iejaukšanās un nodokļu likmju koriģēšanas. Pēc Strautiņa teiktā, ir nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība, kur algas būtiski aug jau šobrīd un augtu arī turpmāk bez nodokļu reformas. "Šis algu pieaugums labi atspoguļojas kopējos IIN ieņēmumos, kas gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pirms gada auga par 10%. Taču šādu nozaru un to pārstāvošo uzņēmumu reģionālais izvietojums nav vienmērīgs – tie galvenokārt koncentrējas reģionālajos centros. Tāpēc izmaiņas IIN likmēs vērtējamas pozitīvi, jo veicina ienākumu kāpumu reģionos, kur citi neto algu kāpumu veicinoši faktori ir vājāki," rezumē DNB bankas eksperts.

Top komentāri

Vecāki ar bērniem iegūs mazāk
V
Mazāk atalgotie bez bērniem iegūs vairāk, mazāk atalgotie vecāki ar bērniem iegūs mazāk. Līdz ar to pieaugs nevienlīdzība starp valsts aizsargājamo grupu - bērniem, un strādājošajiem bez bērniem, kuriem nav nepieciešama īpaša valsts gādība.
Helga
H
Ko? 20 000 euro gadā ir maza alga? Tas ir 16 600 euro mēnesī!!!! Jūs ko, jokojat? Tā ir ļoti liela alga!!! Vai Jūs vispār zināt cik saņem cilvēki mēnesī? Liela daļa saņem no 500 līdz 700 euro un priecājās, ka ir darbs !!!!
Helgaa
H
Piedodiet par kļūdu-1600 e/mēnesī
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses