Laika ziņas
Šodien
Migla
Svētdiena, 5. aprīlis
Vidaga, Aivija, Vija
Banku viedierīču lietotnes drīzumā var popularitātē pārspēt i-banku

Mobilās lietotnes veicina banku klientu aktivitāti

Tehnoloģiju eksperti min, ka drīzumā ikdienas operācijas tiks vadītas ar tālruņiem un planšetēm. Retais pakalpojumu sniedzējs var atļauties nepielāgot savu produktu viedierīču lietotājiem, arī banku sektors aktīvi meklē ceļu pie modernā klienta.

Jau 2015. gadā viedtālruni lietoja vairāk nekā 47% iedzīvotāju, bet planšetdatorus gandrīz 20%, savukārt 2017. gadā jau 62% lietoja viedtālruni, bet planšetdatorus pēdējā mēneša laikā bija lietojuši 23%, secināms pēc Kantar TNS pētījumos iegūtajiem datiem. Senāk bija populārs teiciens: «Ja uzņēmumam nav mājaslapas, tad uzņēmuma nav vispār», tagad tas daudziem pakalpojumu sniedzējiem  attiecināms uz viedtālruņu lietotnēm. 

Apsteigs i-banku

No Dienas sarunām ar banku pārstāvjiem secināms, ka privātpersonu finanšu darbības, tā sakot, pārvācas uz viedierīcēm. "Mēs redzam, ka, piemēram, maksājumi, kas veikti ar mobilo lietotni, pieaug. Kopš pagājušā gada tie ir pieauguši deviņas reizes, bet, ja mēs salīdzinām februāra datus un marta datus, ir 40% pieaugums, parasti ikmēneša lēciens ir 20%," Dienai zina stāstīt bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Līdzīgu ainu ieskicēja Swedbank valdes loceklis un Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs: "Šobrīd kopējais lietotāju skaits ir pāri 220 000, no tiem aktīvi (ar aktīvi mēs saprotam vismaz trīs darbības mēnesī) ir 170 000. Ja skatāmies proporciju, tie ir 23% no kopējās aktīvās (bankas – red.) klientu bāzes, kas arī veic vairākas darbības mēnesī, tātad viena ceturtā daļa no aktīvajiem klientiem ir aktīvi lietotnē."

Citadeles pārstāvis domā, ka paies vēl apmēram gads, kad mobilā lietotne popularitātē apsteigs interneta banku (i-banku).  

Viss pieejams

Lai gan, kā stāsta banku pārstāvji, pašlaik ir ļoti neliels procents lietotāju, kas izmanto tikai mobilo lietotni, daudziem visas ikdienā nepieciešamās darbības ir ērtāk veikt telefonā. Cikmačs atzīst, ka arī viņš, lai gan dažkārt priekšā datorā ir atvērta i-banka, brīdi, kad vajag veikt naudas pārskaitījumu, izmanto telefonu. "Tie klienti, kas ikdienā vairāk izmanto lietotni, vēl aktīvāk sāk izmantot i-banku," Dienai par novērojumu stāsta Frolovs.

Diena Swedbank, Citadeles un SEB bankas pārstāvjiem arī vaicāja, kuras ir populārākas funkcijas, ko klienti izmanto lietotnē. Visu triju banku pārstāvju atbildes bija līdzīgas – populārākā funkcija ir konta atlikuma pārbaude. "Biežākā darbība ir konta apskate. Nākamā ir maksājumi – vai nu no saviem, vai bankas sagatavotajiem paraugiem," uzsver SEB bankas digitālās attīstības vadītājs Iļja Nogičevs. Šobrīd bankai lietotne ir responsīvā dizaina interneta banka, bet izstrādāta ir lietotne, kas papildinās funkcionalitāti un, piemēram, piedāvās iespēju viegli, bez papildu darbībām bankas klientiem vienam otram pieprasīt un nosūtīt nelielas naudas summa. Nogičevs piebilst, ka šī funkcija varētu būt populāra starp vecākiem un viņu atvasēm.

Banku piedāvājums lietotnēs ir ar mazām odziņām, piemēram, Swedbank klientiem piedāvā pieteikties patēriņa kredītam, savukārt Citadele piedāvā iespēju izmantot lietotni latgaliešu valodā, bet ziemā bija animēts sniegputenis. 

Jādomā par drošību

Runājot par finansēm, vienmēr būtisks aspekts ir drošība. Diena šī gada janvārī tikās ar igauņu elektroniskās identifikācijas ekspertu Kalevu Pihlu, kura uzņēmums SK ID Solutions atbild par SEB bankas un Swedbank jauno identifikācijas rīku. Smart-ID ir mobilā lietotne, kurai var pieslēgties ar savu bankas kodu karti vai kalkulatoru. Pēc tam, lai izmantotu finanšu pakalpojumus, nav nepieciešamas kodu kartes un citi autentifikācijas rīki. Eksperts tolaik teica, ka pirms dažiem gadiem nebūtu varējis iedomāties, ka lietotāji gribēs veikt visas darbības ar telefonu bez papildu autentifikācijas, taču šodien tā ir realitāte – klients grib, lai telefons viņu atpazīst.

Citadele jau iepriekš piedāvāja autentifikāciju i-bankā, izmantojot lietotni un tālruņa kameru, kas noskenēja speciālu kodu uz datora ekrāna, tādējādi apejot bieži vien ķēpīgo kodu karšu izmantošanu.

Eksperti norāda: lai gan sākotnēji varētu šķist, ka "ērtums apēd drošību", tā faktiski nav. Šāda veida autentifikācijas tiek uzskatītas par augstāka līmeņa drošību nekā kodu kartes un kalkulatori. "Es varu teikt, ka finanšu sektors un SEB banka domā par to, lai klientu nauda ir drošība. Mūsu sistēmas būvētas pēc jaunākajiem drošības standartiem, protams, gadās, ja cilvēks pieraksta PIN kodu uz papīra un šis papīrs netiek rūpīgi glabāts, tad iespējamas krāpnieku darbības," teic Nogičevs. 

Finanšu sektors

Jāmin, ka no finanšu sektora ne tikai bankas aktīvi darbojas mobilajā tirgū, patiesībā tieši dažādi jauni, moderni uzņēmumi ir tie, kas mudina bankas darboties aktīvāk arī mobilajā tirgu, piemēram, Latvijā zināmais uzņēmums Monea piedāvā ērtu sistēmu nelielu summu pārskaitīšanai un savākšanai, kādu nu sāk sev pielāgot arī lielākas bankas un finanšu institūcijas. 

Kopumā šajā nozarē, kas cenšas apvienot finanšu jautājumus ar tehnoloģijām, pasaulē apgrozās lielās summas. Piemēram, kā vēsta Financial Times, pagājušā gada laikā vien Āzijā šajā sektorā – 8,6 miljardi ASV dolāru ( 7,66 miljardi eiro). Situācija ir interesanta, jo viedās tehnoloģijas izmaina cilvēku saskari ar finanšu jomu, piemēram, interneta tehnoloģiju giganta Amazon izstrādātais runājošais viedo ierīču kompanjons Alexa sadarbībā ar ASV finanšu pakalpojumu sniedzēju Capital One reaģē uz sava lietotāja balsi un atbild uz jautājumiem, piemēram, "Cik es iztērēju pagājušā mēnesī? vai "Kad ir nākamais kredīta maksājums?".

Tāpat lielās bankas un jaunuzņēmumi strādā pie idejas, kas  aizgūta no kriptovalūtas bitcoin, par interneta uzskaites sistēmas – blokķēdes – izstrādi. Tāpat tiek veidotas dažādas investīciju platformas, piemēram, Latvijā zināmais Mintos, un aktīvi pētīti dažādi viedo tehnoloģiju pielietojumi apdrošināšanas sektorā.

Top komentāri

piespiedu stupidfonizācija
p
protams, gadās, ja cilvēks pieraksta PIN kodu uz papīra un šis papīrs netiek rūpīgi glabāts, tad iespējamas krāpnieku darbības," teic Nogičevs ---- ja cilvēks rūpīgi neglabā stupidfonu un viņam to nozog, tad krāpnieciskas darbības neseko?
nekaunīgi meli
n
tā ir realitāte – klients grib, lai telefons viņu atpazīst --- to grib visi klienti vai tikai viena grupa? Kāpēc stupidfonu lietotāju ērtības dēļ tiek pieteikts karš pārējām lietotāju grupām? Par daudz klientu? Gribas zaudēt kādu daļu?
īsais loģikas kurss
ī
Ja cilvēks nelieto stupidfonu, bet, piemēram, datoru, tad uzbāzīga stupidfonizācija viņa aktivitāti neietekmē nekā. Cilvēks kā nelietoja stupidfonu, tā nelietos. Ja piespiedu stupidfonizētāji sāk pavisam nekaunīgi apkarot citu ierīču lietošanu, tad aktivitāte var pat samazināties vai izbeigties pavisam - cilvēks, kas nevēlas iegādāties piespiedu stupidfonu, var vispār izbeigt internetbankas lietošanu vai pat mainīt banku. Būtu interesanti uzzināt, vai arī citās ES valstīs notiek rāpošana uz ceļiem stupidfonizētās lietotāju daļas priekšā, piesakot karu citām lietoāju grupām? Domāju, ka nē!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses