Šāgada 23. janvārī man bija trīs piedzīvojumi ar stirnām. Vispirms, izbraucot cauri nelielam ciematam 20 kilometrus no Rīgas, ievēroju, kā lielā pārtikas atkritumu kaudzē pie aizsalušas komposta tvertnes viena stirna kopīgi ar divām žurkām draudzīgi nokopj cilvēku neapēsto. Iebraucot savā ciemā, savukārt satrūkos, kad, mani ieraugot, no kaimiņa dārza stirna pārlēca pār žogu un aizjoņoja projām no ciema. Savukārt trešā tikšanās ar stirnām bija LTV pārraidē 4. studija. Pārraidē bija sižets par vienu nosprāgušu stirnu un tika uzdots jautājums: "Slima vai draudzīga? Ko nozīmē, ja stirna bezbailīgi ierodas cilvēka mājoklī?" Pārraidē intervētā persona stirnas nāvē vainoja ziemas rapsi. Dzīvnieks saēdās rapša zaļos asnus un nosprāga. Tālāk sekoja morāle: Stirnas ir jāglābj! Ir jāaizliedz audzēt rapsi! Cilvēki laukos ir lieki, viņiem iztikas līdzekļi – nodarbošanās ar lauksaimniecību – ir jāatņem, lai stirnas varētu brīvi bradāt pa neapsētiem laukiem!
Pēc šāda LTV sižeta man radās pārdomas par to nabaga stirnu, kura nebaidījās no cilvēkiem un kāri rija puvušus un sapelējušus pārtikas atkritumus. Ja tagad šis meža dzīvnieks nobeigsies, vai LTV žurnālisti to pieskaitīs pie rapša upuriem? Tas, ka stirnas dodas laukā no meža, la
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 15. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00