Fizioterapija nav tikai ārstnieciskā vingrošana un aparātprocedūras. Dažādas manuālās masāžas, slinga terapija, teipošana, lai mazinātu sāpes, locītavu stīvumu, atgūtu kustību amplitūdu. Tas nebūt nav pasākums akūtos gadījumos, bet lieliska profilakse. Kas atradis savu fizioterapeitu, tas – bagāts! Daina Streļča fizioterapijas nozarē strādā divdesmit gadu. Viņa vada savu veselības centru Medeors Pluss. "Rutīna nav iespējama, fizioterapeitam, lai konkurētu, jāapgūst jaunas metodes, jāmācās" – tāds ir viņas padoms kolēģiem.
Likumsakarīgi, bet ne viegli
"Vidusskolas laikā man labi padevās bioloģija un ķīmija. Bioloģijas skolotāja pieteica olimpiādēm, un rajonā biju starp labākajiem. Kad bija jāsāk domāt, kur un ko studēt, domāju – varbūt medicīnu? Bet desmit gadus mācīties arī negribējās," šaubas par profesijas izvēli atceras Daina Streļča. Reiz savā Kārsavā viņa gadījās vienā kompānijā ar puisi, kurš pēc avārijas bija nonācis ratiņkrēslā. Viņš pastāstījis, ka brauc uz Vaivaru rehabilitācijas centru, kur ar dažādām fizioterapijām viņu palēnām atgriež dzīvē. Daina sākusi interesēties, kamēr noskaidrojies, ka fizioterapeite Vaivaros ir no Kārsavas. "Viņa bija viena no pirmajām, kas bija beigusi RSU Fizioterapijas fakultāti. Viņa man izstāstīja par profesiju un prata ieinteresēt," stāsta Daina.
Mācoties 12. klasē, sākusi braukāt uz sagatavošanas kursiem Rīgas Stradiņa universitātē. Pirmais gads augstskolā bijis grūti saprotams. "Nesapratu, priekš kam visi tie priekšmeti, kas tiek
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 4. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00