Līdzīgi kā citi masu tūrisma galamērķi, arī Vidusjūras salu valsts Malta meklē ceļus, lai tūrismu padarītu draudzīgāku iedzīvotājiem un saudzīgāku videi, vienlaikus neradot zaudējumus ekonomikai. Tūristu uzņemšana šajā valstī ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, tāpēc būtiski samazināt to nav iespējams. Ir jāmeklē alternatīvas masu tūrismam, kas saistās ar milzīgu drūzmu, skaļiem ceļotāju pūļiem, nevērību pret vidi un klišejisku ekskursiju programmu stilā – "visi fotografē vienu un to pašu ainavu".
Pret peldkostīmiem pilsētvidē
Maltiešu seniori tikko nopeldējušies un pludmalē pēta mākoņus – karstajā Vidusjūras salā nāk ilgi gaidītais negaiss. Tikmēr daži pusapģērbušies tūristi mēģina sarunāt iespēju pavizināties ar privātu laivu. Laivinieks šūpo galvu – būs lieli viļņi, un ienākumi 100 eiro apmērā nav riska vērti.
"Vai tad nepietika jau ar šausmīgo gadījumu Sicīlijā, kur vētras virpulis iznīcināja superjahtu un aiznesa vairākas dzīvības?" spriež seniori, dzirdot kaulēšanos. Medikeini jeb Vidusjūrai raksturīgie pēkšņie ūdens virpuļi nav retums tieši vasaras izskaņā.
Seniori ir neapmierināti ar tūristu pārgalvību un ar takta izjūtas trūkumu apģērba ziņā. Salas viesu vēlmes pēc izklaidēm un pārgalvība novedusi Maltu tiktāl, ka vietām pat parādās uzraksti ar kāškrustu un vārdiem "Tūrist, brauc mājās!".
Vietējie iedzīvotāji sūdzas par atkritumiem, ko aiz sevis atstāj ceļotāju pūļi. Maltieši žēlojas arī par resursu tērēšanu glābšanas operācijām, kad kāds pārgalvis ielec no klints jūrā, par viesu radīto skaļumu, kā arī par bezdievību klubu rajonā Pačevilē. Vietējo iedzīvotāju sūdzībām dažbrīd piebalso arī pa kādam politiķim, gan balansējot uz robežas ar izpratni, ka Maltas straujo ekonomisko attīstību bez tūrisma sniegtā finansiālā pienesuma vispār nevarētu realizēt.