Pagājušajā nedēļā Rīgas dome paziņoja, ka ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) akciju kotēšanu biržā, kas varētu notikt 12–18 mēnešu laikā. Lai arī AS Alphinox partnere Jūlija Bistrova pozitīvi vērtē to, ka process ir sakustējies un virzība uz biržu turpinās, vienlaikus nav līdz galam skaidrs, kāpēc noteikts tik ilgs sagatavošanās periods, īpaši ņemot vērā, ka konsultanti jau ir snieguši savu vērtējumu. Piemēram, RNP pārdošanai tika analizēti vairāki scenāriji, ņemot vērā, ka pašreizējā uzņēmuma patiesā vērtība ir 76–80 miljoni eiro. Akciju kotēšanas biržā scenārijs paredzēja, ka uzņēmuma paredzamā tirgus vērtība varētu būt aptuveni 80–106 miljoni eiro. Par konsultantiem tika pieaicināts advokātu birojs Sorainen un atsevišķos jautājumos konsultantfirma PwC Latvija.
Turklāt pagājušā gada decembrī Rīgas domes sagatavotajā lēmuma projektā tika paredzēts īstenot RNP biržas scenāriju ar konkrētiem nosacījumiem un laika grafiku līdz 2027. gada vidum un 2028. gada izskaņai. Pēc tam lēmuma projekts tika apturēts. Jāatgādina, ka jau aizpagājušajā gadā RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš norādīja: uzņēmums varētu kotēt daļu savu akciju biržā 2026. gadā. Uzņēmuma gatavība startēt biržā ir vērtējama kā augsta. Ja uzņēmuma īpašnieks – kapitāldaļu turētājs – Rīgas pašvaldība pieņemtu lēmumu par privātā kapitāla piesaisti, uzņēmums to varētu īstenot mazāk nekā gada laikā.
Pārliecināt investorus
«Vienlaikus šis periods uzņēmumam dos iespēju pierādīt investoriem spēju veiksmīgi darboties jaunos tirgus apstākļos, kad pašvaldībai vairs nebūs pienākuma iesaistīties citām personām piederošu māju pārvaldīšanā – attiecīgi dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums par mājas apsaimniekotāju. Tā ir iespēja uzņēmumam paaugstināt darbības efektivitāti, palielināt apjomus un nostiprināties kā pārvaldniekam, kuru izvēlas gan jaunbūvju dzīvokļu īpašnieki, gan biroju kompleksi. Tas būs nozīmīgs posms, lai uzņēmums varētu sevi pierādīt un, iespējams, palielināt savu vērtību, tādējādi veicinot veiksmīgu akciju kotēšanu biržā,» teic J. Bistrova. Viņasprāt, pozitīvi vērtējams tas, ka tiks piesaistīts akciju kotēšanas biržā organizētājs.
Tomēr pēdējo 11 gadu laikā (2014.–2024. gadā) RNP apsaimniekoto māju skaits samazinājies par 23%, bet platība – par 14%, liecina uzņēmuma gada pārskati. 10 gadu laikā uzņēmuma pārvaldīto māju skaits samazinājies par vienu tūkstoti, platība – par vienu miljonu kvadrātmetru. RNP pagājušā gada novembrī pārvaldīja 3,4 tūkstošus māju. Līdz ar to salīdzinājumā ar aizpagājušā gada izskaņu piedzīvots samazinājums vēl par apmēram 100 ēkām.
Jāuzsver, ka 2025. gads no kopējās tendences atšķiras, jo pagājušā gada martā Saeima pieņēma Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu. Tas paredz, ka no šāgada 1. janvāra visā Latvijā ikvienai dzīvokļu mājai, kas pieder dzīvokļu īpašniekiem, no pašvaldības jāpārņem mājas pārvaldīšanas tiesības. Praktiski tas nozīmē, ka mājai vai nu jāslēdz līgums ar esošo vai citu pārvaldnieku, vai jādibina biedrība, kas pati pārvaldīs māju.
Vienlaikus pēdējos gados RNP apgrozījums un peļņa ir būtiski auguši. Tā aizpērn uzņēmums apgrozīja 80,6 miljonus eiro, liecina platformas Crediweb.lv datubāze. Salīdzinājumam – 2020. gadā tā apgrozījums bija 57,4 miljoni eiro. Peļņa aizpērn būtiski augusi līdz 9 miljoniem eiro, 2023. gadā uzņēmums nopelnīja 5,1 miljonu eiro, bet, piemēram, 2020. gadā strādāja ar zaudējumiem 2,8 miljonu eiro apmērā.
Runājot par RNP zaudētajām mājām, AS Signet Asset Management valdes priekšsēdētājs Pēteris Stepiņš jau iepriekš Dienai vērtēja, ka, ejot uz biržu, ir daudz vieglāk pārdot stāstu, kas iet uz augšu, nekā tādu, kas krīt zemē. «Kad RNP tiksies ar investoriem par akciju kotēšanu biržā un prezentēs savas prognozes par nākotnes ieņēmumiem, māju skaitu u.c., būs svarīgi, vai nākamajos ceturkšņos šīs prognozes izpildīsies. Ja realitāte būs sliktāka par prognozēto, tas noteikti nebūs labs signāls,» tā P. Stepiņš.
Viņš vērtē, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir interese par biržu, bet jautājums ir par politisko vēlmi. Piemēram, Rīgas pašvaldības gadījumā, ja vēlēšanu rezultāti būtu citi, iespējams, arī nebūtu intereses par biržu.
Variantu daudz
Rīgas domes apturētajā lēmuma projektā tika paredzēts sākotnēji biržā kotēt 51% pašvaldībai piederošo RNP akciju. Pašvaldības izšķirošo ietekmi tika plānots izbeigt līdz 2027. gada 31. jūlijam, bet pilnībā uzņēmumu pārdot (pakāpeniski vai vienā piegājienā) ar biržas starpniecību līdz 2028. gada izskaņai. Lēmumprojekts paredzēja, ka publiskais piedāvājums biržā tiktu izteikts arī privātajiem ieguldītājiem un atsevišķam investoram (vai saistītu investoru grupai) nebūtu tiesību iegādāties vairāk par 15% no RNP akcijām.
AS INVL Family Office vadītāja Andreja Martinova ieskatā labs variants būtu tirgot uzņēmumu pa daļām, paturot kādu laiku līdz 25% no RNP pašvaldības īpašumā. Tas varētu noņemt sociālo spriedzi un bažas no iedzīvotāju puses. Tāpat svarīgi būtu piedāvāt iegādāties daļu no emisijas privātpersonām, turklāt ar izdevīgākiem nosacījumiem nekā «gudrās naudas» pārstāvjiem – organizēt tā saucamo «tautas piedāvājumu».
Swedbank Latvija Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls vērtē: ja biržā tiktu piedāvāta tikai mazākuma daļa, kas nesniedz kontroli pār uzņēmumu, investoru interese, visticamāk, būtu piesardzīga un balstīta galvenokārt uz ilgtermiņa dividendēm, nevis uz iespēju ietekmēt uzņēmuma stratēģisko attīstību. Šādā scenārijā būtisks riska faktors ir politiskā ietekme, jo pašvaldība, saglabājot kontrolpaketi, var pieņemt stratēģiskus lēmumus, kas nav balstīti tikai ekonomiskā loģikā.
Savukārt scenārijs, kurā biržā tiktu piedāvāts vairākums akciju, investoru acīs būtu daudz skaidrāks un pievilcīgāks. Šādā gadījumā privātais kapitāls iegūtu reālu iespēju ietekmēt uzņēmuma stratēģiju un ikdienas pārvaldību, mazinot politiskās ietekmes risku. Tas varētu nozīmēt radikālākas reformas – efektīvāku izmaksu kontroli, IT sistēmu modernizāciju, procesu optimizāciju un skaidru fokusu uz ilgtermiņa rezultātiem. Uzņēmums šādā modelī kļūst par profesionāli pārvaldītu biznesu, nevis politisko kompromisu instrumentu. Vienlaikus arī šādā gadījumā Rīgas iedzīvotāji var būt ieguvēji, ja vien tiek radīts gudrs un sabalansēts regulējums. Pašvaldība var saglabāt kontroli pār kritiskajiem jautājumiem.