Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts
Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš (pa labi) un valdes loceklis Jānis Priedītis

Tautai jānotic, ka mūsu vietējie uzņēmumi var būt stipri

"Mūsu izaicinājums ir pierādīt, ka arī vietējie degvielas mazumtirgotāji spēj konkurēt ar starptautiskajiem degvielas tirgotājiem. Kļūstam līdzīgi pirmajam trijniekam gan servisa, gan kvalitātes ziņā. Tautai jānotic, ka arī vietējie var! Bet, lai atbilstu mūsdienu prasībām degvielas uzpildes staciju nozarē, jāiegulda resursi gan esošā tīkla modernizācijā, gan tā paplašināšanā," atzīst lielākā pašmāju degvielas tirgotāja a/s Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Uzņēmums Latvijas degvielas tirdzniecības nozarē darbojas kopš 1995. gada. Pašlaik Virši-A saimnieko 55 degvielas uzpildes stacijās (DUS), no tām 51 ir pilna servisa. Pērn Virši-A rekonstruējis un modernizējis 20 stacijas, kā arī atvēris vairākas jaunas. Nesen aprīlī Rīgā, Brīvības gatvē 250 atklāta 14. degvielas uzpildes stacija Rīgas reģionā – DUS Brīvība. Virši-A valdes loceklis Jānis Priedītis stāsta, ka tuvāko gadu laikā uzņēmuma mērķis ir turpināt paplašināties Rīgā un Pierīgā, kā arī ieviest vienādu standartu visā DUS tīklā. "Viens no uzsvariem mūsu jaunajā konceptā ir vienota uzņēmuma tēla radīšana," teic Priedītis.

Ir, uz ko tiekties

"Klientam serviss ir ļoti būtisks. Ir svarīgi saņemt pakalpojumā arī sajūtas un labu apkalpošanu. Mēs augam un cenšamies. Esam saņēmuši klientu servisa gada balvu," norāda Riekstiņš. Valdes priekšsēdētājs pauž gandarījumu, ka martā notikušā Klientu servisa mēneša laikā Virši-A ieguvis 4,88 vērtējumu piecu ballu skalā, kas ir augstākais vērtējums starp degvielas mazumtirgotājiem Latvijā. "Ar savu darbu esam pierādījuši, ka spējam ne tikai sacensties ar starptautiskiem degvielas tirgotājiem, bet inovāciju ieviešanas ziņā degvielas uzpildes stacijās iet pat soli priekšā," saka Riekstiņš.

Piemēram, DUS Mārupe ir pirmā stacija Virši-A tīklā, kur izstrādāta vienota degvielas uzpildes sistēma. Te degvielas uzpildes saliņā vienuviet pieejams 95.un 98. markas benzīns, dīzeļdegviela, auto gāze, kā arī AdBlue degvielas sūknis un logu mazgāšanas šķidruma sūknis. Līdz šim šāda sistēma Latvijas degvielas uzpildes stacijās nebija praktizēta. "Mūsdienās klientu vajadzības kļuvušas ievērojami plašākas. Veicot slepenā pircēja eksperimentus un pētījumus, redzam, ka 70% mūsu servisu novērtē kā izcilu, tomēr tie nav 100%, tāpēc uzņēmumam ir, uz ko tiekties," uzsver Priedītis.

Sevi pierāda pakāpeniski

Valdes priekšsēdētājs atminas pirmsākumus XX gadsimta otrajā pusē Aizkrauklē, kur viņš strādājis kolhozā kā jaunais speciālists: "Vajadzēja kolhozu apgādāt ar degvielu. Atceros, vēl 90. gadu sākumā degvielu ņēmām no armijas. Tad piedāvāju iznomāt degvielas uzpildes staciju un ieviesu Aizkrauklē talonu sistēmu. Tā tas viss sākās. Tolaik valdīja degvielas trūkums, un vispār iegādāties degvielu – tā bija galvenā vajadzība." Uzņēmums attīstījies pamazām, sākumā degvielu tirgojuši toreizējo rajonu centros. Riekstiņš neslēpj: "Varbūt nebijām tik drosmīgi, bet nebija arī tik lielu līdzekļu, lai konkurētu Rīgā. Taču bija laika posms, kad Viršiem-A bija viens no labākajiem pārklājumiem reģionos, izņemot Kurzemi. 1997. gadā iepirkām vilciena sastāvu ar degvielu, ko lēnām realizējām. Banka mums uzticējās un iedeva miljonu, ko atdevām pāris mēnešu laikā. Sevi pierādījām."

Pakāpeniski uzņēmums iegādājies divas, trīs, četras degvielas stacijas gadā. "Tagad jau spējam konkurēt ar vadošajiem degvielas tirgotājiem. Kad 2013. gadā Ventspilī atklājām savu degvielas uzpildes staciju, Statoil vadība pat ieradās to apskatīt, jo mēs sākām veidot jaunu konceptu ar kafijas zonu jeb "sienu". Patīkami ir tas, ka arī konkurenti novērtē," pasmaida Riekstiņš. Modernizācija Virši-A tīklā turpināsies arī šogad – pirmajā pusgadā tiks veikta vismaz trīs esošo staciju modernizācija, un tā turpināsies gada otrajā pusē. Līdz novembrim paredzēts uzcelt jaunu konceptstaciju arī Liepājā. 

Uzņēmumā neslēpj – lauku reģionos ne visur iespējams nodrošināt augstus standartus, jo ieguldījumiem nepieciešamos 300–500 tūkstošus eiro nav iespējams atpelnīt. "Savu attīstību veicam sabalansēti, lai zem viena zīmola visās stacijās nav lielu kontrastu – tas attiecas uz ārējo tēlu, infrastruktūru, piebraukšanas iespējām, tvertņu stāvokli, sūkņu nolietojumu un tamlīdzīgi. Mums ir svarīgas attiecības ar klientu, bet, tāpat kā ar klientu, mums ir svarīgas arī attiecības ar vidi. Esam uzlikuši sev latiņu neriskēt ar potenciāli iespējamu dabas piesārņojumu, ja runājam par vecajām DUS, kas saglabājušās vēl no padomju laikiem ar vecajām degvielas tvertnēm. Tāpēc pērn tika pieņemts lēmums par Virši-A staciju restrukturizāciju sešās vietās Latvijas reģionos. Šīs stacijas neturpinām kā DUS, lai cits uzņēmums nenodarītu kaitējumu videi pēc gada vai pieciem. Tās neesam pārdevuši kā DUS, bet gan kā nekustamo īpašumu," stāsta Priedītis.

Taču uzņēmēji nenoliedz, ka restrukturizāciju plānus ietekmējot arī cilvēciskais faktors. Pēc viņu teiktā, diemžēl Latvijā laukos maksātspējīgu cilvēku paliek mazāk, un tas ir saistīts ar valsts un pašvaldību politiku. Ja nepiešķirs subsīdijas tur, kur pirktspēja mazinās ar katru gadu, apgrozījumu nevar audzēt, un "jārēķinās arī, ka laukos daudzviet nav kas strādā, bet mums ir vienots standarts. Gribam šo latiņu pacelt, un to varam izdarīt tikai ar profesionālu komandu". 

Mīti mazinājušies

Taujāts, vai klienti vērtē arī Virši-A degvielas kvalitāti, Priedītis skaidro: "90% degvielas iepērkam Lietuvas naftas pārstrādes uzņēmumā Orlen Mažeiķos, kas no loģistikas viedokļa ir visizdevīgāk. Mums alternatīva ir arī piegādātājs Neste, ko izmantojam atsevišķos gadījumos. Kvalitātes jautājums bija aktuāls senāk, pašlaik visas lielās rūpnīcas strādā ar Eiropas Savienības sertificētajiem standartiem. Dīzeļdegvielai ir noteikts EN 590, benzīnam –  EN 228 standarts, kas paredz vairāk nekā 15 kvalitātes parametru. Protams, svarīgi, kā degviela tiek uzraudzīta, kā protam izslēgt cilvēciskos riska faktorus. Pie tā nopietni strādājam, modernizējot naftas bāzes uzraudzību, kā arī degvielas vedējus. Produkts ir kvalitatīvs, bet to var sabojāt cilvēks pats."

Valdes priekšsēdētājs smej, atceros gadījumu Aizkrauklē, kur viņš sava saplīsušā traktoriņa īslaicīgai aizstāšanai devies iegādāties vienkāršāku zāles pļāvēju. "Aizgāju uz vietējo veikalu, kur saimniekam prasu, kādas markas degvielu labāk uzpildīt jaunajā pļāvējā. Viņš man atbild: "Tikai nepērciet Viršos." Kad atzinos, ka esmu Viršu īpašnieks, veikala saimnieks bija ļoti nelaimīgs," smaida Riekstiņš un turpina: "Vislabākā degviela ir tīra degviela, bet tai jauc klāt spirtu, un, ja neizlieto degvielas tvertni tukšu, bet pēc gada ar atlikumu mēģina iedarbināt zāles pļāvēju, rodas problēmas, jo spirts piesaista ūdeni. Esam ar šo jautājumu saskārušies arī saistībā ar automašīnām – patērētājs sūdzas par degvielas kvalitātes problēmu, taču pēc tam autoservisā atklājas automašīnas tehniskas problēmas."

Mīti par degvielas kvalitāti gan mazinājušies, pārsvarā tie bijuši saistīti ar patērētāju nezināšanu, atzīst uzņēmuma pārstāvji. Jau vairāk nekā gadu uzņēmumā ieviests sūdzību monitorings, kur reģistrē pretenzijas, tajā skaitā saistītas ar degvielas kvalitāti. "Sūdzību nav daudz – gadā no piecām līdz desmit. Mēs tās analizējam un, lai izprastu situāciju, aicinām uz pārrunām pretenziju izvirzītājus. Jāteic, problēmu cēlonis parasti bijis saistīts nevis ar degvielas kvalitāti, bet gan dažādiem tehniskiem procesiem, vienā otrā gadījumā –  arī ar ļaunprātību," stāsta Priedītis. 

Viņš atklāj, ka DUS ir videonovērošanas sistēmas, kas fiksē arī to, kā klients iepilda degvielu: "Ja degvielu iepilda kannā un pēc tam raksta pretenziju, ir iemesls sīkāk izskatīt konkrēto gadījumu. Esam pieprasījuši arī ekspertīzi, piemēram, vienā no tādiem gadījumiem atklājās, ka vaina ir automašīnas augstspiediena sūkņa tehniskas detaļas bojājumā. Tas ir jautājums par patērētāja izglītotību, kā viņš reaģē, vai cīnās par patiesības noskaidrošanu, vai pieņem pirmo saņemto informāciju."

Uzņēmumā pauž gatavību veikt degvielas kvalitātes pārbaudi, patērētājam gan jārēķinās, ka ar to saistītās izmaksas sākas no 600 eiro atkarībā no detalizētības. "Ja pārbaudi veicam un degvielas kvalitāte izrādās laba, pārbaudes izdevumus nāksies atmaksāt klientam. Tagad Latvijā pārsvarā tirgo no Mažeiķiem ievesto degvielu. Vēl dīzeļdegvielu ieved no Baltkrievijas rūpnīcas, kas arī atbilst Eiropas Savienības standartiem," atklāj Riekstiņš.

Miljoni aizplūdīs

Runājot par to, kā degvielas cenu izmaiņas tirgū ietekmē uzņēmumu, valdes priekšsēdētājs pauž bažas par degvielas akcīzes nodokļa izmaiņām: "Uzņēmumam vajadzīgi vairāki apgrozāmie līdzekļi. Par degvielu jāsamaksā – mēs to nopērkam un no klienta gaidām naudu. Labākajā gadījumā fiziskais lietotājs uzreiz samaksā skaidrā naudā, bet no juridiskām personām samaksu saņemam tikai pēc laika. Ja gadā tirgojam simts miljonus litru – pieņemsim, par desmit centiem ar PVN, tad papildus vajadzīgi jau desmit miljoni apgrozāmo līdzekļu, kas jāprasa bankām."

Lai gan patērētājam varētu šķist, ka degvielas cenas pieaugums mazumtirgotāja budžetu tikai papildina, kapacitātes aprēķini liecina, ka šādos gadījumos degvielas patēriņš krīt. "Arī mēs esam pauduši savu viedokli par akcīzes nodokli – būtiski ir ne jau tas, vai pacelt akcīzes nodokli, par cik eiro centiem litrā un kā tas ietekmēs PVN, bet vai šie nodokļi sabalansēti vienotā ekonomiskā telpā, ar to domājot Baltijas valstis un Poliju," norāda Priedītis, viņš turpina: "Mēs viegli varējām izanalizēt Igaunijas pieredzi saistībā ar akcīzes pieaugumu, kad Igaunijas klienti sāka veikt degvielas uzpildes Latvijā. Ja izdarām to pašu, bet to nedara Lietuva un Polija, naudas plūsma aiziet prom. Uzņēmējs, kurš ar transportu mēro ceļu caur Latviju, šeit neapstājas, degvielu neuzpilda un arī kafiju šeit nedzer. Viņš brauc tur, kur īpašnieks norāda ekonomiski pamatotāku apstāšanās vietu. Ja neņemsim vērā vienoto Baltijas telpu, degvielas litra pieauguma var nebūt un aprēķini par ekonomiskiem ieguvumiem izrādīties maldinoši." 

Uzņēmums jau pašlaik meklē iespējas saviem pārvadātājiem uzpildīt degvielu Lietuvā un Polijā. "Mūsu pārvadātāji Latvijā degvielu neuzpildīs, viņi to darīs tur, kur ir lētāk. Igaunija ar degvielas akcīzes nodokļa celšanu būtiski zaudēja savu tirgu. Latvija no Igaunijas līdz ar to pašlaik iegūst 20 miljonus akcīzē, tas ir pēc mums zināmajiem aprēķiniem, jo Igaunijā mums ir stratēģisks partneris – degvielas mazumtirgotājs Olerex. Arī Latvijas akcīzes miljoni aizplūdīs prom uz Lietuvu, tā ka ne katrreiz divreiz divi ir četri. Dažkārt divreiz divi ir pat mazāk nekā divi," piebilst Riekstiņš.

Top komentāri

Alda
A
Man ļoti patīk virši, tāds "lauku statoils" labākajā šī vārda nozīmē. Patīk ka piedāvā saņemt dpd sūtījumus, kas sanāk pa ceļam. Lai dzīvo vietējie uzņēmumi.
PAREX
P
Ha, ha , haaa. Vienreiz jau vergi noticēja. Pāris miljardi latu , pa skaisto no vergu kontiem un Latvijas valsts aizceļoja uz visiem zināmu valsti pie Vidusjūras krastiem.
Ēdelweiss
Ē
Var var būt stipri ...! To pierāda latvijā vietējais viena īpašniek ( gan slējas kā tambeks miskastē ) uzņēmums : sarkano fašistu komunistu , SSiešu , globalistu , pasaules žandarmu , ekonomisko interventu un civiliedzīvotāju masveida slepkavnieku ASV & BANKUŽĪDU un viņu sulaiņu -latvijas vasts pārvades noziegumu proklomētājs un aizstāvības melu m nacionālā , naida un kara kurināšanas portālelis Apollo...atrodās kaut kur blakus MK midzenim.... Lai komentāros cilvēki atkarotu nesacitu patiesību , tiek paziņots : jums komentēšanas iespējas kiegtas !!! Tagad šis "īpašnieks" izdomājis citu veidu kā ieviest cenzuru tām IP adresēm , no kurām nāk negatīvi , bet patiesi komenti : komentēt atļauts tikai reģistrētiem kietotajiem ! Protams ,teksts rakstīts angliski : nu portāleļa saimnieku = globālliberpidergomikpedofīlu okupācijas valodā.... Tikai informēju Apollo saimnieķeli = nevienai kaunumutij vēl nav izdevies man aizbāst muti ...pat ja tā latvijā valdošo politmafijas klanu kaunumuts...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses