Pārmērības, ko piedzīvoja Latvijas kreditēšanas industrija tā dēvētajos treknajos gados, ir jūtamas vēl joprojām. Lai arī kopš finanšu krīzes ir pagājusi apmēram desmitgade un valsts ekonomikā izaugsmes tendences vērojamas apmēram septiņus gadus, Latvijas komercbanku izsniegtais kredītportfeļa apjoms ir ievērojami mazāks par to, kāds tas bija pirms patēriņa ekonomikas sabrukuma.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija liecina, ka pagājušā gada trešajā ceturksnī ārpus banku un centrālo banku sektora mūsu valsts rezidentiem izsniegto aizdevumu apjoms sasniedza nepilnus 11,9 miljardus eiro, kas ir par 43% mazāk, nekā aizdevumos bija izsniegts t. s. trekno gadu virsotnē 2008. gada trešajā ceturksnī. Turklāt statistika liek noprast, ka kredītportfelis turpina sarukt, neraugoties uz ekonomisko izaugsmi, jo, uzņēmumiem un iedzīvotājiem atmaksājot iepriekšējos aizdevumus komercbankām, tiek atmaksāts vairāk nekā komercbankas izsniedz jaunos kredītos. Ja runa ir par pagājušā gada trešā ceturkšņa statistiku, tad salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu iepriekšējā gadā ārpus banku sektora rezidentu kredītportfelis sarucis apmēram par 3%.
Savukārt šobrīd apstākļi kreditēšanas pieaugumam kļūst aizvien labvēlīgāki.
Pēdējos gados vidējās algas ir augušas par 8–9% gadā, turklāt, atrēķinot inflācijas ietekmi, arī reālā strādājošo pirktspēja uzrāda samērā solīdu pieaugumu, gada izteiksmē sasniedzot 5–6%. Tas nozīmē, ka vismaz daļa sabiedrības var atļauties tērēt vairāk naudas nekā līdz šim un apstākļi ir labvēlīgāki gan mājokļu, gan dažādu ilgtermiņa preču iegādei, vienlaikus radot placdarmu aizdevumu izsniegšanas pieaugumam komercbankās. Līdz ar to, iespējams, šogad apstāsies arī rezidentiem izsniegto kredītu portfeļa samazināšanās.
Stimulē patēriņš
Dažādās kredītiestādēs situācija gan mēdz būt atšķirīga – kamēr dažām izsniegto aizdevumu portfelis kļūst mazāks, citām tas palielinās. Piemēram, SEB bankai kredītportfelis pagājušajā gadā pieaudzis par 11% – līdz trīs miljardiem eiro.
"Faktori, kas stimulē pieprasījumu pēc finansējuma uzņēmēju pusē, ir Eiropas Savienības fondu pieejamība un iekšējais patēriņš. Savukārt starp bremzējošiem faktoriem var minēt Latvijas atvērtās ekonomikas atkarību no ārējiem faktoriem, un te jāmin neskaidrības, ko rada Brexit, un tirdzniecības karš starp Ķīnu un ASV, turklāt arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi var negatīvi ietekmēt esošo pozitīvo noskaņojumu," tirgus konjunktūru skaidro SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs.
Runājot par tālāko attīstību, viņš izsaka viedokli, ka uzņēmēji var kļūt daudz piesardzīgāki, uzņemoties saistības. Vēl citi svarīgi faktori, kas, pēc kreditēšanas tirgus eksperta domām, rada papildu neatbildētus jautājumus uzņēmumiem, ir darbaspēka izmaksas un nepieciešamība palielināt produktivitāti, kā arī pieaugošās enerģijas cenas.
Tomēr, lai arī augošais patēriņš uz lielāku ienākumu fona ir stimulējošs kreditēšanas attīstībai, ne visās aizdevumu jomās tas uzreiz atspoguļojas dinamiskā statistikā. Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis zina teikt, ka gads iezīmējies ar mājokļu kredītu kredītportfeļa zemākā punkta sasniegšanu pēc krīzes, taču var pamanīt arī nelielu pieaugumu. Viņaprāt, sagaidāms, ka, attīstoties nekustamā īpašuma (NĪ) tirgum un pieaugot darījumu skaitam tajā, mēs šajā gadā novērosim nelielu kredītportfeļa pieaugumu.
"Pieaugums joprojām būs neliels mērenā jauno kredītu apjoma kāpuma dēļ, kas varētu būt 10–15% robežās. Jauno aizdevumu apjomu pieaugumu stimulēs gan esošo īpašumu pieejamās cenas, gan jauno projektu piedāvājuma pieaugums, gan pieaugošā vajadzība pēc sava mājokļa tiem, kuri pašreiz savu mājokli, piemēram, īrē," spriež Swedbank pārstāvis.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 7. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!