Aizvadītā gada laikā bieži bija dzirdams jautājums, vai visiem izdevies pieslēgties, piemēram, Zoom platformai, bet aktualitāti zaudēja jautājums, vai visi sanākuši, piemēram, sapulču telpā.
Dzīvi šogad būtiski ietekmēs tas, kā attīstīsies ar Covid-19 saistītā epidemioloģiskā situācija, jo no tās būs atkarīgs, cik daudzi no pandēmijas radītajiem ieradumiem saglabāsies un cik aktuāls arī šogad būs aicinājums – "Paliec mājās!".
Seši rīcības modeļi
Lai gan Latvijas sabiedrībai ir raksturīga žēlošanās par negācijām, tomēr ir pamats uzskatīt, ka daudzi cilvēki ar Covid-19 pandēmijas radīto stresu tiek galā kopumā labi. To apliecina iedzīvotāju noskaņojuma izzināšanai veltītais kompānijas Kantar veidotais pētījums Covid-19 barometrs. Tas tika veikts pagājušā gada novembrī, aptaujājot dažādu paaudžu iedzīvotājus – sākot no 18 gadus veciem jauniešiem līdz cilvēkiem vecumā pāri septiņdesmit gadiem. "Kantar Covid-19 barometrs pievērsās padziļinātai iedzīvotāju izjūtu un uzvedības izpētei. Šim mērķim tika izstrādāta specializēta metodoloģija cilvēku rīcības stratēģiju segmentācijai," skaidro Kantar vecākā klientu vadītāja Inta Priedola.
Metodoloģija ietver sešus dažādus rīcības modeļus, kas vērojami Covid-19 pandēmijas laikā. Katram modelim ir dots tēlains nosaukums. Pirmais no modeļiem ir Strausa taktika, un 2020. gada novembrī Latvijā šis modelis bija raksturīgs 13% aptaujāto. Strausa taktiku raksturo "izvairīga un vienaldzīga attieksme pret situāciju. Cilvēki nejūt Covid-19 ietekmi uz savu dzīvi, viņus neuztrauc tas, ka citi neievēro valdības norādes. Viņi ignorē informāciju par Covid-19 un neatbalsta stigru kontroli noteikumu ievērošanai. Strausa taktikas piekritēji pēc iespējas ātrāk vēlas atgriezties vecajā dzīvē," vēsta Kantar.
Otrais modelis ir Distancēta attieksme, un tas bija raksturīgs 33% aptaujāto. Šiem cilvēkiem "ir svarīgi būt līdzsvarotiem. Viņi jūtas pārliecināti par savu drošību un veselību. Šie cilvēki cenšas saglabāt realitātes izjūtu. Viņi neignorē notiekošo, bet gan distancējas, piemēram, cenšas izvairīties no informācijas par Covid-19. Veselības aizsardzības un drošības pasākumus ievēro, bet ne fanātiski," sacīts Kantar sagatavotajā raksturojumā.
Trešā modeļa nosaukums ir Nogaidoša pozīcija, un tas bija raksturīgs 8% aptaujāto. Šie cilvēki "vēlas mierīgi pārlaist Covid-19 krīzi jeb "pārziemot". Viņi ir pieņēmuši pandēmiju kā realitāti un uzskata, ka nav regulāri jāseko informācijai par inficēšanās gadījumu skaitu. Attieksme pret veselības sistēmas kapacitāti un valdības spēju risināt situāciju ir neitrāla," norāda Kantar.
Ceturtais modelis ir Noteikumu ievērošana, un tas bija raksturīgs 18% aptaujāto. Atbilstoši Kantar sniegtajam raksturojumam šie cilvēki "uzmanīgi un atbildīgi ievēro visus veselības aizsardzības un drošības pasākumus un gaida, ka arī citi tos ievēros. Atbalsta stingru kontroli noteikumu ievērošanai. Tajā pašā laikā šie cilvēki neļaujas panikai un ir pārliecināti par veselības sistēmas kapacitāti. Viņi aktīvi seko informācijai par Covid-19 izplatību."
Piektā modeļa nosaukums ir Paļaujas, ka būs risinājums, un tas bija raksturīgs 11% respondentu. Viņi ir "nobažījušies par situāciju un ir satraukti par iespēju saslimt. Meklē atbalstu un paļāvīgi gaida risinājumu. Lielas cerības liek uz valdību un ir pārliecināti, ka valdība dara visu iespējamo, lai atrisinātu krīzi," skaidro Kantar.
Sestais modelis ir Rīcības pieprasīšana, un tas bija raksturīgs 16% respondentu. Saskaņā ar Kantar sniegto raksturojumu šie cilvēki ir "satraukti un nobijušies, viņi uzskata, ka "viss ir slikti". Viņiem ir emocionālas grūtības tikt galā ar Covid-19 pandēmijas radīto situāciju. Šie cilvēki dramatizē situāciju un ne tikai uzmanīgi ievēro noteikumus, bet arī dusmojas, ja citi to nedara. Aktīvi seko informācijai par Covid-19 izplatību. Uzskata, ka valdība nedara pietiekami daudz, lai krīzi risinātu."
Cenšas uzlabot finanšu pratību
Savukārt starptautiskā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum īstenotais pētījums rāda – Covid-19 pandēmijas laikā "36% Latvijas iedzīvotāju finanšu drošības uzlabošana ir kļuvusi par vienu no prioritātēm. Turklāt 42% respondentu apgalvo, ka ir veikuši pasākumus savu finanšu prasmju uzlabošanai. Šie pasākumi ietver gan laikrakstu un žurnālu finanšu sadaļu lasīšanu (24%), gan podkāstu par finanšu pratību klausīšanos (9%), gan arī grāmatu par finanšu pārvaldību lasīšanu (8%)."
Turpretī finanšu nozares uzņēmuma Ferratum Group īstenotā pētījuma rezultāti atklāj, ka 27% mūsu valsts iedzīvotāju uztraucas par to, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā var zaudēt darbu. Vienlaikus pētījumā secināts, ka 51% respondentu neizjūt bažas par sava darba stabilitāti, un tas apliecina, ka Covid-19 krīze dažādus tautsaimniecības sektorus ietekmē ļoti atšķirīgi – no darbības aizlieguma, kā, piemēram, masu pasākumu organizēšanā, līdz tam, ka tiešas ietekmes gandrīz nav, kā piemēram, vairākos rūpniecības segmentos.
Diena jau iepriekš ir vēstījusi, ka aizvadītā gada novembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,9%. "Pērn novembrī Latvijā bija 76,6 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 1,7 tūkstošiem vairāk nekā oktobrī un par 20,7 tūkstošiem vairāk nekā 2019. gada novembrī," informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Tiek pieļauts, ka šā gada pirmajos mēnešos bezdarbnieku skaita izmaiņas būs cieši saistītas ar situāciju tūrisma un viesmīlības industrijā, starptautiskajos pasažieru pārvadājumos, kā arī kultūras un izklaides jomā, respektīvi, visās tajās nozarēs, kas ir orientētas uz cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos. Ja Latvijā aizsāktā vakcinācija strauji samazinās Covid-19 izplatību un cilvēki varēs atteikties no «Paliec mājās!» dzīvesstila, tad to nozaru, kas ir saistītas ar cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos, uzņēmumi varēs atsākt strādāt un bez darbiniekiem neiztiks. Taču, ja vispārējā distancēšanās un aicinājums "Paliec mājās!" saglabāsies vēl ilgi, pastāv risks, ka bezdarbnieku skaits augs.
Dzīve e-vidē
To Latvijas mājsaimniecību, kurās ir pieejams internets, īpatsvars, 2020. gadā sasniedza 89,7%, liecina CSP dati. Jau pagājušā gada sākumā mūsu valstī internetu lietoja gandrīz visi – 99,9% – uzņēmumi, un 62,6% šo uzņēmumu bija sava tīmekļa vietne, norāda CSP un arī informē, ka 2020. gada otrajā ceturksnī 18,3% darbinieku Latvijā strādāja pilnībā attālināti, savukārt trešajā ceturksnī pilnībā attālināti strādāja 8,9% darbinieku.
Swedbank sadarbībā ar kompāniju Snapshots aizvadītā gada decembrī aptaujāja 700 strādājošo, kuri kopš 2020. gada marta ir vismaz nedaudz strādājuši attālināti. Aptauja atklāja, ka to respondentu īpatsvars, kas attālināti strādā vismaz dažas reizes nedēļā, ir sasniedzis 74%. "Pāreja uz attālinātu darbu notika ļoti strauji. Skaidrs, ka, pandēmijai atkāpjoties, biroji nepaliks tukši. Tomēr pandēmijas laikā esam uzzinājuši daudz par iespējām, ko piedāvā attālinātais darbs. Piemēram, tas ietaupa izmaksas gan darba devējiem, gan arī darbiniekiem," uzskata Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pagājušā gada otrajā pusē secināja, ka 61% uzņēmumu ir ieviesuši attālinātā darba režīmu un aptuveni puse no šiem uzņēmumiem plāno attālināta darba modeli saglabāt. Arī pēc tam, kad Covid-19 krīze būs beigusies, Latvijā uzņēmumiem "jānodrošina iespējas saviem darbiniekiem strādāt dažādās nodarbinātības formās, arī attālināti", uzskata LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.
Jāuzsver, ka uz e-vidi ir pārcēlušās arī konferences. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra prognozē, ka dažādu darījumu tūrismam raksturīgo pasākumu rīkošana tiešsaistē saglabāsies arī pēc pandēmijas.
Aizvadītajā gadā vērienīgi ir attīstījusies arī e-komercija. Uzņēmuma Maxima Latvija veiktais pētījums Maxima mazumtirdzniecības kompass rāda, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē to cilvēku skaits, kuri iepērkas internetā, kāpis no 3,5% līdz 9%. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, atsaucoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas informāciju, vēsta, ka iepirkšanās internetā augusi visai ievērojami.
Bez pasažieriem
Paralēli e-komercijas izaugsmei Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir radījuši milzīgu kritumu pasažieru pārvadājumu industrijā. "2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos," vēsta CSP un turpina, "ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāts kopumā 117,1 miljons pasažieru, kas ir par 34,5% mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos. Ar vilcieniem braukuši 10,2 miljoni pasažieru (kritums par 28,1%). Ar regulāras satiksmes autobusiem aizvadītā gada deviņos mēnešos pārvadāti 66,9 miljoni pasažieru (kritums par 35,9%)."
2020. gada deviņos mēnešos ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no ostām izbrauca 406,7 tūkstoši pasažieru, kas ir par 51,2% mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos. Rīgas pasažieru ostā pasažieru apgrozījums bija 276,7 tūkstoši pasažieru, kas ir par 55,3% mazāk, Ventspils ostā – 106,3 tūkstoši pasažieru (kritums par 42 %), bet Liepājas ostā – 23,7 tūkstoši pasažieru (kritums par 21,1%).
"Visbūtiskāk pasažieru skaita izmaiņas skāra Rīgas Pasažieru ostu, jo tur kursējošie prāmji ir orientēti galvenokārt uz pasažieru pārvadājumiem. Prāmju pasažieru apgrozījums aizvadītā gada otrajā ceturksnī samazinājās par 95,2%, jo prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu bija slēgta, atļaujot tikai dažus repatriācijas reisus. Situācija Rīgas Pasažieru ostā trešajā ceturksnī uzlabojās, jo tika atvērti jauni prāmja maršruti uz Helsinkiem un Mariehamnu Somijā, tāpēc pasažieru skaita kritums trešajā ceturksnī samazinājās līdz 39,6%. Pasažieru apgrozījums ar šīm divām Somijas ostām veidoja 95,5% no kopējā pasažieru apgrozījuma Rīgas ostā," skaidro CSP.
Jāpiebilst, ka pasažieru skaita kritums vērojams arī citu valstu ostās. Igaunijas galvaspilsētas Tallinas ostas (starptautiski pazīstamas kā Port of Tallinn) dati rāda, ka 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos apkalpoti 3 693 623 pasažieri, kas ir par 58,7% mazāk nekā 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos, turklāt ievērojamu pasažieru skaita kritumu piedzīvojis pat maršruts Tallina–Helsinki. Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos šajā maršrutā braukuši 3 397 232 pasažieri, kas ir par 49,6% mazāk nekā 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos. Kritums maršrutā Tallina–Stokholma pārsniedzis pat 80%, bet maršruts Tallina–Sanktpēterburga 2020. gada datos neparādās vispār.
Kritums par 57,4% pagājušā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem, fiksēts Helsinku ostā (starptautiskais nosaukums – Port of Helsinki). Regulāro prāmju līniju pasažieru skaits pagājušā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos bijis 4 553 760, bet 2019. gada attiecīgajā laika periodā – gandrīz 10,7 miljoni.
Latvijas CSP dati arī pierāda, ka sarežģītu laiku piedzīvo aviosatiksme. 2020. gada vienpadsmit mēnešos lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaits bija divi miljoni, un tas ir par 72,9% mazāk nekā atbilstošajā laika periodā 2019. gadā. Latvijas lidsabiedrība airBaltic pērn novembrī no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām pārvadājusi aptuveni 43 100 pasažieru, kas ir par 88% mazāk nekā 2019. gada novembrī.
Tiek cerēts, ka šogad pasažieru skaits augs, taču par to, vai izdosies atjaunot 2019. gada apjomus, drošu prognožu vēl nav.