Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Gatavi cīņai ar putekšņiem. Saruna ar pētnieci Olgu Ritenbergu

Latvijas Universitātes vadošā pētniece Dr. geogr. Olga Ritenberga stāsta par personalizēto putekšņu alerģijas simptomu prognozēšanas sistēmu PASYFO (Personalized Pollen Allergy SYmptom FOrecasting System) un aicina tos, kam ir alerģija, izmantot šīs sistēmas mobilo lietotni.

Cik liela sabiedrības daļa ikdienā saskaras ar putekšņu alerģijām?

Sākot ar 2003. gadu, Latvijā tiek veikti putekšņu pētījumi Rīgas gaisā. Iemesls ir saistīts ar pieaugošo negatīvās putekšņu ietekmes uz cilvēku veselību gadījumu skaitu. Apmēram 25% jeb ceturtdaļai Eiropas iedzīvotāju un 20% jeb piektdaļai Latvijas iedzīvotāju putekšņi izraisa alerģiju, ko sauc par polinozi. 

Kādi simptomi visbiežāk liecina par putekšņu alerģijām? 

Polinozes simptomi ir acu un deguma niezēšana, asarošana, bieži vien klepus un/vai šķaudīšana. Minētos procesus izraisa uz gļotādas nonākušie un pārsprāgušie putekšņu graudi. Putekšņu graudu izmērs svārstās no 10 līdz 200 μm. Vidējais putekšņu izmērs ir 30 μm. Putekšņu monitoringā plaši izmantotais Burkard uztvērējs pilnībā reprezentē putekšņu koncentrācijas ainu 30 kilometru rādiusā ap tā uzstādīšanas vietu, bet tajā pašā laikā, piemēram, bērza putekšņi var būt pārnesti līdz pat 1000 kilometru attālumā no auga augšanas vietas. 

Kuri ir "niknākie" putekšņi, no kuriem visbiežāk cieš cilvēki?

Ik gadu no marta līdz septembra beigām gaisā ir sastopami līdz 40 dažādu augu putekšņu veidi. Latvijas platuma grādos bīstamākie  alerģijas izraisīšanā ir pavasarī ziedošo koku putekšņi – alkšņa, lazdas, bērza –, kā arī vasarā un rudenī ziedošo augu – graudzāļu, ceļmallapu, skābeņu, vībotņu – putekšņi.

Katram cilvēkiem ir individuāla reakcija uz piesārņojumu kompleksu, kas atrodas gaisā.

Latvijā 2018. gadā tika izveidota bezmaksas sistēma PASYFO Android un Apple videi, tā ļauj saņemt informāciju par alerģiska cilvēka organisma reakciju, ņemot vērā prognozēto putekšņu daudzumu, meteoroloģisko situāciju, gaisa piesārņojumu un cilvēka iepriekš ievadītos simptomus. Lietotni cilvēkiem ar putekšņu izraisītām alerģijām izstrādājuši Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki sadarbībā ar partneriem Eiropā, sadarbojoties ģeogrāfiem, aerobiologiem, fiziķiem/matemātiķiem, ārstiem, IT speciālistiem. Putekšņu alerģijas simptomu prognozes mobilā lietotne veido, balstoties uz individuāli ievadītiem datiem par katru cilvēku, viņa atrašanās vietu, gaisa kvalitātes, meteoroloģiskajiem un putekšņu (bērzu, graudzāļu, alkšņu un vībotņu) datiem.

Bīstamība, kas attiecas tieši uz putekšņu izraisītām alerģijām, saistāma ar to, ka, pēc ārstu teiktā, tā sekmē astmas attīstību, turklāt arvien biežāk no dažādām alerģijām cieš tieši bērni. Eiropas dati liecina – ja putekšņu alerģijas un astmas gadījumā notiktu savlaicīga terapija, tā ļautu ietaupīt pat 14 miljardus eiro gadā. 

Ko lietotnes izmantošana nozīmē praktiski tās lietotājam? 

Lai saņemtu individuālo prognozi, sistēmu vajag "iemācīt". To dara, katru dienu (piecas dienas pēc kārtas) ievadot informāciju par simptomiem, kas attiecas uz degunu, acīm, plaušām. Ar sesto dienu lietotājs sāks saņemt individuālo prognozi, līdz tam būs redzama vispārējā prognoze. Sistēma pārrēķina rezultātu katru dienu, līdz ar to, turpinot ievadīt aktuālo informāciju, individuālā prognoze kļūs arvien precīzāka. 

Pēc ārstu teiktā, visbiežāk par alerģijas problēmu risinājumu tiek izvēlēta izvairīšanās un/vai antihistamīna līdzekļu izmantošana, kas paredz savlaicīgu informāciju par detalizētu putekšņu daudzumu un atrašanos gaisā. Prognozi ir nepieciešams zināt iepriekš, lai laikus griestos pie ārsta un izvēlētos atbilstošu terapiju. PASYFO palīdz būt lietas kursā par to, kas atrodas gaisā. 

Kāda ir PASYFO nākotnes attīstības vīzija gan ģeogrāfiski, gan saturiski? 

Putekšņu prognožu izveidei tiek izmantoti dati no trīssimt novērošanas vietām Eiropā. Līdz šim Burkard uztvērēja tehniskie ierobežojumi ļāva saņemt datus ar vienas, divu nedēļu nobīdi, kas ietekmēja prognožu precizitāti. Pēdējo pāris gadu laikā sāk parādīties reālā laika novērojumi un atbilstoša tehniskā bāze, izmantojot vizuālu attēlu apstrādi un lāzera spektroskopijas metodes.  

Tuvākais reālā laika monitors ir Lietuvā un Somijā, tādēļ sadarbībā ar Somijas un Lietuvas zinātniekiem un ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Postdoc Latvia atbalstu tika uzsākts jauns projekts. Tas paredz, ka trīs gadu laikā tiks izstrādāta visaptveroša putekšņu prognozēšanas sistēma un pielietojums tiks realizēts tajā skaitā caur personalizētās simptomu prognozēšanas sistēmu, to pilnveidojot. 

Par PASYFO interesējas vairākās citās valstīs (Francijā, Somijā, Amerikā), ņemot vērā, ka tiek novērota tendence putekšņu alerģijas skarto cilvēku skaitam pieaugt. Sistēma tiek radīta kā universāls algoritms, kas varētu būt aktivizēts jebkurai Eiropas valstij. Šobrīd PASYFO darbojas Latvijas un Lietuvas teritorijā četrās valodās – latviešu, lietuviešu, krievu un angļu. 

Top komentāri

rūgtā patiesība
r
Man ir putekšņu alerģija. Un ko man tā sistēma dod? Neko! Viņa ziedputekšņus gaisā nesamazina un pretalerģijas līdzekļus nepadara iedarbīgākus, jo diemžēl organisms pie pretalerģijas līdzekļiem pierod un ar katru nākamo alerģijas sezonu to iedarbība mazinās, turklāt vecās paaudzes anthistamīna līdzekļi izraisa miegainību, bet jaunākās paaudzes ir dārgi. Turklāt ziedputekšņu mērījumi arī nav līdz galam objektīvi, jo sistēma var rādīt zemu vai vidēju putekšņu koncentrāciju, taču cilvēks dzīvo vietā, kur tā ir augstāka, jo viņam tieši pie loga ziedošs bērzs. Principā vienīgais, ko var darīt, ja ir tiešām smaga alerģija, ņemt atvaļinājumu un braukt prom. Vai vismaz censties pēc iespējas daudz uzturēties pie jūras, jo pie jūras ziedputekšņu praktiski nav.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Līgo svinēšu:

Kopā nobalsojuši: 1050

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neredzamais ienaidnieks – mikroplastmasa

Mikropiesārņojums līdz ar intensīvo plastmasas invāziju cilvēces ikdienā kļuvis par neredzamu ienaidnieku gan videi kopumā, gan cilvēkam pašam. Izrādās, jau tagad mēs plastmasu ne tikai pērkam, lietoj...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena