Uzmini tautas mīklu! "Mazs, mazs puisītis, noplīsuši bikšu gali. Kas tas ir?" Pareizi – lazdu rieksts! Tā dzimtene ir Mazāzija un Kaukāzs, taču mūsdienās lazdu riekstus audzē visā Eiropā, arī Latvijā. Turklāt šoruden lazdas mums dāvājušas bagātīgu riekstu ražu.
Gan savvaļā, gan dārzos
Pasaulē tiek kultivētas ap 20 lazdu šķirnēm. Latvijā savvaļā un dārzos visbiežāk aug parastās lazdas (Corylus avellana), taču veikalos nopērkamie rieksti galvenokārt vākti no Lamberta lazdām (Corylus mazima), kas izplatītas Rietumeiropā un ko mēdz dēvēt par fundukiem, lielaugļu lazdām, dižlazdām. Atšķirībā no parastās lazdas Lamberta lazdām ir gan lielāki rieksti, gan vairāk ražas. Nostāsti vēsta, ka lazdu no Mazāzijas uz Eiropu atveduši senie romieši. No tā arī cēlies senais nosaukums Pontijas rieksts. Interesanti, ka parastās lazdas zinātniskais nosaukums ir radies no itāļu pilsētas Avellas nosaukuma, jo šīs pilsētas apkaime antīkajā pasaulē bija izslavēta kā lazdu riekstu audzēšanas reģions.
"Latvijā parastās lazdas aug auglīgos meža tipos. Tās nebūs plašā mērā pārstāvētas sausajos un slapjajos meža tipos. Lazdas mīl augt pamežā, krūmājos, gar ūdenskrātuvēm, lapkoku un jauktajos mežos. Šogad lazdu raža tiešām ir ievērojama. Kas zina, kad sagaidīsim nākamo riekstu ražu?! Tas var notikt ne ātrāk kā pēc trim četriem gadiem," saka a/s Latvijas valsts meži Madonas iecirkņa mežkopis Vilnis Otvars.
Lazdas var izaugt no viena līdz septiņu metru augstumam, un piecu vai sešu gadu vecumā krūms jau ir paaudzies un dod ražu. No labi ražojoša krūma var iegūt pat septiņus kilogramus riekstu. Lazdas mūža ilgums ir 60–80 gadu. Tās dabā pavairojas veģetatīvi ar sakņu un celmu atvasēm. Lazdas minētas ne tikai Bībelē, bet arī citos senajos tekstos, jo vērtīgo riekstu dēļ tās kopš neatminamiem laikiem tiek plaši kultivētas.
Vērtīgs un gards rieksts
Mūsdienās vairākās valstīs, piemēram, Turcijā, Itālijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, lazdas audzē arī riekstu eksportam. Tos izmanto ne tikai uzturā, no tiem gatavo arī aromātisku riekstu eļļu, kuru uzskata par vienu no labākajām augu eļļām, kā arī izmanto dabisko krāsu un laku ražošanā. Riekstu eļļu izmanto arī parfimērijā. Balto, vieglo, labi plīstošo koksni izmanto galdniecībā. No lazdas zariem iegūst labu materiālu groziem. To izmanto mucu stīpu, loku, spieķu, rokturu un citu mājsaimniecības priekšmetu izgatavošanai. Tā kā lazdas zied martā, aprīlī, agro ziedu dēļ tās var izmantot arī biškopībā. Lazdas ogles izmanto zīmējamās ogles izgatavošanai, savukārt mizas ādas miecēšanai un krāsošanai.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 25. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Lauku vecis