Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Kas slēpjas zem sūnām?

Uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži galvenais darbības virziens ir meža teritoriju apsaimniekošana un koksnes ieguve. Aktīva dzīvesveida cienītāji novērtē arī LVM izveidotos dabas izziņas maršrutus un labiekārtotās atpūtas vietas, bet skolēni un ģimenes ar bērniem – plašās vides izglītības programmas. Taču plašā sabiedrībā mazāk zināms, ka LVM apsaimnieko arī to, kas atrodas "zem sūnām" jeb zemes dzīlēs – iznomā kūdras ieguves teritorijas, ražo minerālo materiālu produktus un sniedz dažādus ar to ieguvi saistītus pakalpojumus.

Darbojas pēc augstākajiem standartiem

"No LVM darbības apjoma zemes dzīļu resursu ieguve ir tikai neliela daļa – pērn, 2019. gadā, tā veidoja ap 1,5% no uzņēmuma apgrozījuma," stāsta biznesa virziena LVM Zemes dzīles direktore Kristīne Ansone un turpina: "Sākumā uzņēmums pārņēma vēsturiskos līgumus kūdras ieguvei, kas tika noslēgti vēl līdz 1999. gadam, uzņēmuma darbības laikā atvērtas arī citas kūdras ieguves vietas un caur konkursiem virzītas nomai. Savukārt minerālo materiālu ieguves jomā 2017. gadā uzsākta maisījumu ražošana, ko veicam aizvien vairāk, jo pieprasījums pēc tiem palielinās – galvenokārt ceļu būves nozarē. Plānojam piedāvāt šos materiālus arī betona un bruģa ražotājiem. Esam atvēruši savu laboratoriju, jo tas ir kvalitātes standarts, kā mēs varam pārbaudīt, vai minerālie materiāli atbilst pircēju vajadzībām. Minerālie materiāli ir būvizstrādājumi, tādēļ tiem saistībā ar būvniecības normatīvajiem aktiem ir jāizsniedz ekspluatācijas īpašību atbilstību apliecinoši dokumenti, un, lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams sertificēts ražošanas process."
 
LVM apsaimniekošanā ir vairāk nekā 100 derīgo izrakteņu ieguves vietu visā Latvijas teritorijā, kas ir nozīmīgas tautsaimniecības vajadzību nodrošinājumam. Ieguves vietas ir rūpīgi izvēlētas, lai līdzsvarotu uzņēmuma saimnieciskās un tautsaimniecības vajadzības pēc minerālajiem materiāliem un to maisījumiem, neradot vides apdraudējumu. 

Šobrīd LVM ir sertificētas 50 atradnes, kur tiek iegūti minerālie materiāli pēc 2+ atbilstības novērtēšanas sistēmas. Pārējās atradnēs tiek piedāvāti materiāli atbilstoši 4 atbilstības novērtēšanas sistēmai, kas ir noderīgi paša uzņēmuma vajadzībām vai arī klientiem, kuru vajadzības atbilst LVM piedāvājumam.  
"Atbilstības novērtēšanas sistēma nozīmē to, ka ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju un rokasgrāmatu ražošanas procesa kontrolei saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Papildus 2+ atbilstības novērtēšanas sistēmas gadījumā ražotāja izstrādāto ražošanas procesa kontroli novērtē neatkarīga auditorkompānija," skaidro Ansone.


Projekti vairāku desmitu gadu garumā

Zemes dzīļu resursu ieguvei ir noteikts cikls. Sākumā notiek meklēšanas darbi. Teju jebkurā vietā Latvijā, kur nav aizsargājamās dabas teritoriju vai citu ierobežojumu, var veikt meklēšanas darbus. Tos veic, izmantojot urbšanas tehnoloģiju, un tādējādi pārliecinās, kas atrodas zemes dzīlēs. Ja tiek konstatēti kvalitatīvi materiāli, kas atbilst tirgus vajadzībām, notiek detalizētāka ģeoloģiskā izpēte jeb urbumi tiek veikti atbilstoši A vai N kategorijai, kas nozīmē – A kategorijas izpētē ir viens urbums uz hektāru, savukārt N kategorijas izpētē viens urbums uz apmēram pieciem hektāriem. 

Pēcāk tiek sagatavoti dokumenti, veikts ietekmes uz vidi novērtējums, saņemtas pases, atļaujas, sagatavots ieguves projekts. Tikai pēc visu dokumentu saņemšanas var uzsākt ieguvi, izmantojot dažādas ieguves tehnoloģijas, izvērtējot, kura ir piemērotāka konkrētajai ieguves vietai. No derīgo izrakteņu iegulām tiek iegūti minerālie materiāli un pārstrādāti, saražojot dažādus produktu maisījumus.

Ieguves cikla process noslēdzas ar rekultivāciju – LVM šajās teritorijās pārsvarā stāda mežu, savukārt, ja materiālus iegūst zem gruntsūdens līmeņa, rekultivācijas procesā tiek izveidotas ūdenstilpnes, kuras var izmantot atpūtai vai meža aizsardzībai ugunsgrēku gadījumos, bet privātajā sektorā šādās vietās nereti tiek veidoti arī zivju dīķi. 

Kūdras teritoriju platības LVM iznomā, kur izpēti un projektēšanu, kā arī kūdras ieguvi veic nomnieks un maksā LVM nomas maksu par hektāru. Kad kūdras ieguve tiek pabeigta, nomnieks veic rekultivāciju, sagatavojot teritoriju meža iestādīšanai, krūmmelleņu vai dzērveņu audzēšanai, ir mēģināts arī atjaunot dabisko purvu vidi – Latvijā ir purvi, kur tiek stādīti sfagni. 

"Ir kūdras pārstrādes uzņēmumi, kas rekultivācijas ietvaros plāno izveidot vēja parku," piebilst Ansone. 
Gan kūdras, gan minerālo materiālu ieguves cikli ir plaši un laikietilpīgi. Daudzos purvos kūdras ieguve uzsākta jau pagājušā gadsimta vidū un dažviet vēl senāk. "Šobrīd atbilstoši normatīvajiem aktiem kūdras ieguves vietas var iznomāt līdz pat 75 gadiem, ieguve purvā var notikt vēl ilgākā periodā atkarībā no ieguves apstākļiem un kūdras kvalitātes un dziļuma. Saskaņā ar datiem vecākais LVM minerālo materiālu ieguves karjers izveidots 1962. gadā, un tajā joprojām ir pieejami krājumi. Jo lielāks patēriņš, jo ātrākā periodā iespējams veikt izstrādes ciklu, bet jebkurā gadījumā runa ir par vairākiem desmitiem gadu. Nelielā grants karjerā no ieguves līdz rekultivācijai vajadzīgi vismaz 10 gadi. Darbība jāplāno, iekļaujot ilgtermiņa procesus gan biznesā, gan vides aspektā. Lai atvērtu karjeru, atkarībā no situācijas nereti ir nepieciešami aptuveni pieci gadi – pilns process ietekmes uz vidi novērtēšanai vien var aizņemt divus trīs gadus," teic LVM Zemes dzīles direktore.

Dabas vērtības ir svarīgas

Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek piesaistīti dažādu nozaru eksperti, kas vērtē plānotās saimnieciskās darbības ietekmi no dažādiem aspektiem, piemēram, tiek vērtēts iespējamais piesārņojums – troksnis, putekļi un vibrācija, ietekme uz sabiedrību, ekonomiskais pienesums, ceļi, un ietekme uz vidi – augu, dzīvnieku un citām sugām, biotopiem, mikroliegumiem u. c. vides aizsardzības teritorijām. Pēc tam notiek projekta publiskā apspriešana, kurā tiek uzklausīti ieinteresēto pušu viedokļi. Lēmuma pieņēmējs ir pašvaldība sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju. Kristīne stāsta, ka LVM praksē ir gadījums, kad projekts jau bijis izstrādāts un visi dokumenti sagatavoti, lai sāktu resursu ieguvi, taču teritorijas tuvumā konstatēti aizsargājamas sugas putni, tādēļ izveidots mikroliegums un no projekta nācies atteikties. 

"Zemes dzīļu resursu ieguve ir ne tikai uzņēmuma biznesa iespēja, bet arī nozīmīgs ieguvums Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Piemēram, attīstot derīgo izrakteņu ieguves vietu tīklu, tiek samazināti materiālu transportēšanas attālumi, kā rezultātā samazinātas CO2 emisijas, tiek palielināta konkurence nozarē, no kā ieguvums ir gala patērētājam un sabiedrībai," uzsver Ansone. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pa Aklā purva taku

Purvu ainavām ir raksturīgs tik daudz kas unikāls – miers un noslēpumainība vienlaikus un neparasta brīvība, kur skatienam klejot. Pēdējos gados, šķiet, to ir novērtējuši dabas tūrisma entuzias...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena