Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pavasara darbi mežā

Ik pavasari a/s Latvijas valsts meži mežkopju dienaskārtībā ir trīs aktuālākie darbi – jaunu koku stādīšana, cīņa ar atkritumiem dabā un mežu ugunsdrošības uzturēšana.

Stādīšana rit pilnā sparā

"2020. gada pavasarī mēs LVM teritorijās plānojam iestādīt 29 milijonus jaunu kociņu, kas būs ražīgāki un vērtīgāki par tiem, kurus esam nocirtuši, jo Latvijā ļoti attīstīta ir meža selekcija un šie jaunie kociņi, kas nāk no LVM kokaudzētavām, ir krietni ražīgāki nekā tie, kas pirms tam auga šajās platībās. Jebkurš interesents LVM mājaslapā īpašā stādu skaitīšanas rīkā var sekot līdzi tam, cik koku ir iestādīts," stāsta LVM Mežkopības izpilddirektors Mārtiņš Gūtmanis.

Latvijas dabā visvairāk pārstāvētā koku suga ir priede, arī LVM no 29 miljoniem iestādīto koku 17 milijoni būs priedes, 8,5 miljoni egļu un ap trim miljoniem bērzu. Koki tiek stādīti LVM platībās, kurās jau pagājušajā gadā rudenī tika sagatavota augsne. Stādīšanu veic ap 350–400 meža strādniekiem. Tas pamatā ir roku darbs, izmantojot stādāmo stobru vai lāpstu, un dienā viens darbinieks var iestādīt ap 1000–1500 jauniem kociņiem. Tas šķiet daudz, taču LVM izmanto jaunāko tehnoloģiju stādus, kas ir jau kopā ar gatavu substrātu – tie ir tā dēvētie ietvarstādi, tos stāda ar īpašiem stobriem. Stādītājs sagatavotos dēstus nes somā uz pleca, un, pārvietojoties pa platību, cilvēkam pat nav jāpieliecas, vienīgi jāpaņem sobrs, stāds jāievieto stobrā, stobrs jāiesprauž zemē un jānospiež pedālis. Savukārt kailsakņu stādus stāda divi darbinieki – viens ar lāpstu veido bedrītes, otrs tajās ievieto stādus. "Šogad mēs LVM esam uzsākuši izmantot arī divas meža stādīšanas mašīnas – ekskavatorus, kuriem kausa vietā ir speciāla stādīšanas galva, kas uzpildīta ar 200 stādiem, un operators, kas, izmantojot stādīšanas galvas palīdzību, vienlaicīgi izveido jaunu stādvietu un iestāda jauno kociņu. Pēc līdzšinējās tehnoloģijas mums bija nepieciešami trīs cilvēki, lai paveiktu šo darbu, ko var izdarīt viena mašīna. Jaunā tehnoloģija ir ražīgāka, tā ne tikai aizstāj meža stādīšanas darbiniekus, kuru LVM darbaspēka deficīta dēļ pietrūkst, bet arī strādā slapjās augsnēs, kur citas mašīnas nevar pārvietoties," skaidro Gūtmanis. 

Nelielos apjomos mežs tiek stādīts arī rudenī un ar meža stādīšanas mašīnu darbi turpinās visu vasaru, taču aktīvākā meža stādīšana notiek tieši pavasarī, sākot ar brīdi, tiklīdz zeme ir atkususi. Šogad bija iespējams stādīt teju visu ziemu, un pirmie kociņi tika iestādīti jau 20. februārī, bet parasti tas notiek marta beigās, aprīļa sākumā un visintensīvāk noris līdz maija beigām. Mēs daram visu, lai stādīšanas darbus pabeigtu līdz maija beigām, tie ir divi intensīvi meža stādīšanas mēneši. "Labākais brīdis iestādīt kociņu ir tad, kad tas vēl guļ ziemas miegā vai ir tikko pamodies, kad tas vēl nav atvēries un sācis plaucēt pumpurus, raisīt jaunos dzinumus. Vērtējot stādīšanas kvalitāti, redzams, ka vairāk nekā 90% no visiem iestādītajiem kociņiem ir ieauguši," priecājas Gūtmanis.

Kaut gan joprojām tiek stādīti arī kailsakņu stādi, jau kopš 2002. gada LVM aizvien vairāk izmanto ietvarstādus, jo tos iespējams stādīt ilgākā laika periodā un ilgāk arī uzglabāt. Visi stādi, kas tiek izmantoti mežu atjaunošanai, nāk no LVM stādaudzētavām, kurās tiek izaudzēts vairāk nekā 50 miljonu dažādu koku stādu, no kuriem 29 miljoni šogad tiks izmantoti LVM atjaunošanai, bet pārējie nonāks vai nu pie citiem mežu īpašniekiem Latvijā, vai tiks eksportēti uz kādu no Skandināvijas valstīm.

Ar uguni uzmanīgi!

Jau vairāk nekā 60 gadu Latvijā notiek aktīvs koku sugu selekcijas darbs – pētnieki vērtē labākos īpatņus, ražīgākos, vērtīgākos un izturīgākos kokus, no kuriem tiek ievāktas sēklas un veidotas mežu plantācijās, kurās tiek iegūtas sēklas meža stādu audzēšanai. Selekcionēti koki dod pat līdz 20% vairāk koksnes, tā ir kvalitatīvāka, un izaugušie koki ir noturīgāki pret klimata riskiem. Zinātnieki prognozē, kāds klimats varētu būt sagaidām nākamajos 50 un pat 100 gados, un Mežzinātnes institūta Silava zinātnieki šīs prognozes sugu selekcijā ņem vērā. Klimata pārmaiņas notiek un to sekas piedzīvo ikviens, un parasti par tām runājam ar negatīvu pieskaņu, taču mežsaimniecības nozarē tās ienes arī savus plusus – veģetācijas sezona kļūst garāka, koki aug ātrāk. Negatīvie aspekti ir, piemēram, stipras, bieži lokālas vētras, kas nodara postījumus mežam. Riski ir arī dažādu kaitēkļu savairošanās un sausuma periodi, kas rada augstu ugunsdrošības apdraudējumu. "No visiem ugunsgrēkiem, kas izceļas, apmēram 95% ir cilvēka darbības rezultāts, bieži vien pat neapzināts. Tādēļ nepieciešams vēl un vēl atgādināt, kā rīkoties, dodoties dabā. Sākot ar to, ka nevajadzētu kurināt ugunskuru mežā, nedrīkst nomest sērkociņus un degošus izsmēķus, kā arī nedrīkst braukt nost no meža ceļiem ar motorizētiem transporta līdzekļiem, jo arī tas rada meža aizdegšanās risku. Var teikt, ka šis gads ir nesen sācies, bet jau 15 hektāros meža LVM teritorijās notikuši meža ugunsgrēki. LVM ne tikai veic sabiedrību informējošu darbu, bet arī uzlabo infrastruktūru – būvējam jaunus ceļus un uzturam esošos, ierīkojam ūdens ņemšanas vietas, veidojam mineralizētās joslas un arī uzturam savu ugunsdzēsības aprīkojumu, arī apmācām darbiniekus, lai viņi būtu zinoši un spējīgi rīkoties ugunsgrēka situācijās," skaidro Gūtmanis. "Īpašu uzmanību preventīviem ugunsdrošības pasākumiem esam pievērsuši aizsargājamajās teritorijās, kurās ugunsbīstamības riski ir augstāki nekā saimnieciskos mežos, bet saskaramies ar šķēršļiem ugunsdrošības pasākumu īstenošanā trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – dabas liegumā Stikla purvi, Ovīši un Ances purvi un meži," piebilst Gūtmanis.

Jāatpūšas atbildīgi

"Esmu pārliecināts, ka mežs cilvēkus padara labākus, laimīgākus, taču daļai sabiedrības ir jāmācās, kā uzvesties mežā. LVM izglīto bērnus jau kopš bērnudārza vecuma, kopā ar atraktīvo tēlu Cūkmenu stāstām, ka mēslot mežā ir slikti un tie, kas to darīs, paši pārvērtīsies par cūkām. Ticu, ka nākotnē jaunās paaudzes izglītošana nesīs augļus! Pagaidām nākas sastapties ar atpūtnieku atstātiem atkritumiem, nejauši nomestu drazu, bet daudz būtiskāka problēma ir mērķtiecīga atkritumu izgāšana mežā. Visbiežāk tā ir savu mūžu nokalpojusi tehnika, būvmateriāli utt. Te mums jāstrādā kopā ar pašvaldībām, kuras ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu. 2019. gada statistika ir gaužām bēdīga, LVM no meža esam izveduši 200 lielo atkritumu mašīnu, tie ir 2000 kubikmetri ar atkritumiem! Izmaksas tam bija 120 tūkstoši eiro – par to naudu mēs varētu nopirkt stādus un iestādīt 170 hektārus meža!" sašutis ir Gūtmanis. Viņš aicina ikvienu būt vērīgam un atbildīgam un ziņot, ja tiek pamanīti liela apjoma atkritumi mežā. Izmantojot lietotni Vides SOS, ir iespējams nofotografēt atkritumus, pievienot lokāciju un nosūtīt ziņu atbildīgajiem dienestiem. Lielu daļu atkritumu pamana LVM darbinieki. 

LVM apsaimnieko vairāk nekā 300 tūrisma vietu, un Mārtiņš Gūtmanis stāsta – šopavasar ir būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kas dodas dabā. Lai mazinātu ar Covid-19 saistītos saskarsmes riskus, tūrisma objektos izvietotas brīdinājuma zīmes, bet ap 20 vietām slēgtas, piemēram, skatu torņi un šaurās laipas. Informāciju par LVM tūrisma vietām var atrast mājaslapā Mammadaba.lv vai mobilajā lietotnē LVM GEO Mobile. "Latvijā visos reģionos ir pieejami meža autoceļi, pa kuriem var doties mežā un novietot automašīnu, lai tā netraucētu citiem autoceļa lietotājiem, un doties pastaigāties, nesastopot citus cilvēkus," iesaka Gūtmanis. Arī viena no viņa iecienītākajām brīvā laika pavadīšanas iespējām ir aktīvā atpūta dabā – taku skriešana un orientēšanās. 
Orientēšanās sporta cienītājiem iespējams lejupielādēt lietotni ar karti vai karti izdrukāt, izvēlēties distanci, vienatnē aizbraukt un izskriet organizatoru iepriekš sagatavotu maršrutu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena