Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Stiklu mežs pēc ugunsgrēka

Talsu novada Valdgales pagastā valsts nozīmes dabas lieguma Stiklu purvi tuvumā esošajā meža teritorijā, ko apsaimnieko a/s Latvijas valsts meži, rudenīgi košo krāsu vietā melnē pamestības sajūta, taču, vērīgi ieskatoties, redzams, ka daba nav pilnībā padevusies ugunsnelaimei, kas mežā plosījās šīs vasaras vidū, – starp apdegušajiem stumbriem un saknēm no augsnes spraucas ārā zāle, ogulāju mētras un cita mežam raksturīgā veģetācija, netrūkst arī sēņu.

Taču teritoriju apmeklēt cilvēkiem ir aizliegts, jo tajā ir paaugstināta bīstamība – degušie koki ir trausli, tie lūst un kāds vairākus metrus garš milzenis var krist kuru katru brīdi. Redzams, ka stiprāks vējš ir nolauzis vairākus mirušos kokus, daži izgāzti ar visām saknēm. Andris Verners, a/s Latvijas valsts meži Ziemeļkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs, stāsta, ka vajadzēs daudzus gadus, līdz mežs kaut attāli atgūs sākotnējo izskatu. Patlaban ir izstrādāts plāns teritorijas sakopšanai. 

Svarīgākais – novērst apdraudējumus

Meža ugunsgrēks izcēlās 17. jūlijā izstrādes kūdras purva teritorijā un strauji izplatījās LVM apsaimniekotajā mežā. Precīzs ugunsnelaimes iemesls pagaidām nav noskaidrots. Tika skarts arī valsts nozīmes dabas liegums Stiklu purvi, dega gan dabas lieguma zona, gan dabas parka zona, gan regulējamā režīma zona, kurā ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība.

"Izdegusī teritorija ārpus kūdras ieguves vietas ir apmēram 1500 ha plaša, tā ir Stiklu dabas lieguma teritorijas lielākā daļa. Vairs nav risku, ka uguns varētu atjaunoties, jo tagad jau šī teritorija ir mierīga un nekas vairs negruzd. Patlaban lielākais risks ir krītošie koki, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību. Meža teritorija ir tuvu Stiklu ciematam, un šeit ir bijušas iecienītas ogošanas un sēņošanas vietas, kā arī pastaigu un rotaļu vietas Stiklu bērnunama audzēkņiem.

Izvērtējot teritoriju, uguns nodarīto bojājumu pakāpi un koku stāvokli, eksperti ir nākuši pie slēdziena, ka risku mazināšanu nepieciešams veikt aptuveni 321 hektārā, kas ir aptuveni 20% no teritorijas.

Jāņem vērā, ka riskus rada ne tikai lūstošie koki, kas var apdraudēt cilvēkus, bet daudz sausas, mirušas koksnes atrašanās teritorijā paaugstina tās ugunsbīstamību atkārtoti, jo visa šī sausā koksne, kas uzkrājas šeit uz vietas, nākotnē ir kā degmateriāls, kur atkal var ātri izplatīties uguns. Turklāt, ja koki ir krustu šķērsu sakrituši, ir apgrūtināti dzēšanas darbi," skaidro A. Verners. Kopā ar ekspertiem no Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes tiks izvērtēts katra koka stāvoklis un sausie, nodegušie tiks nozāģēti un no teritorijas aizvākti. Protams, daļa meža savu kādreizējo izskatu zaudēs, taču arī dabiski atjaunoties tam prasītu vairākus gadus, pat gadu desmitus.

Saskaņā ar teritorijas izvērtēšanu ir sagatavots tās apsaimniekošanas plāns, ar kuru ikviens interesents var iepazīties LVM mājaslapā un līdz 12. oktobrim sniegt komentārus un priekšlikumus par to, kā šo plānu uzlabot vai papildināt. 

 

Veiks dabas vērtību monitoringu

Materiālie zaudējumi, ko uguns nodarījusi mežam, vēl nav aprēķināti, patlaban prioritāte ir bijusi drošība, taču bažas rada aizsargājamajām sugām nodarītais kaitējums. Andris Verners stāsta, ka dabas liegums esot bijusi mājvieta dažādām putnu sugām, tajā skaitā īpaši aizsargājamiem putniem – medņiem. Patlaban tiek lēsts, ka medņu dzīvotnes nav tikušas apdraudētas. 2019. gadā ir plānots veikt monitoringu, lai apzinātu, kāda ietekme ugunsgrēkam bijusi uz dabas vērtībām un vai ir nepieciešama cilvēka iejaukšanās, lai tās atjaunotu, saglabātu. "Mums, LVM ekspertiem, ir iespēja skatīties uz jaunākiem satelīta attēliem un vērtēt to dinamiku šajā teritorijā – kas mainās, attīstās.

Mums ir svarīgi apzināties, ka šie būtiskākie divi riski ir ugunsdrošība un cilvēka dzīvības apdraudējums, kas diezgan īsā laikā un plānveidīgi jāmazina.

Nākamā ugunsbīstamības sezona iestājas pavasarī –  vasarā, kad ugunsnelaimes draudi var piepildīties vēlreiz, tādēļ svarīgi savlaicīgi veikt preventīvus pasākumus, lai tos novērstu," stāsta Verners un skaidro, ka teritorijas specifika apgrūtina arī dzēšanas darbus – tehnikai grūti pārvietoties pa purvaino teritoriju, piekļuve ūdens resursiem ir apgrūtināta. Teritorijas atjaunošanas plānā iekļauti arī priekšlikumi papildu infrastruktūras izveidei. 

 

Jāsakārto infrastruktūra

No meža tikai pāris simtu metru attālu atrodas Stiklu ciemats – gan bērnunams, gan iedzīvotāju mājokļi. Ugunsgrēka laikā viņi tika evakuēti, jo bija risks, ka uguns varētu nonākt arī līdz apdzīvotajai vietai, turklāt teritoriju piepildīja dūmi. Agris Apsītis, Stiklu bērnunama darbinieks, atceras, ka ugunsgrēku nodzēsa 100 metru no viņa mājas. Ugunsgrēks ilga vairāk nekā mēnesi, un vietējie iedzīvotāji aktīvi iesaistījās tā dzēšanā, palīdzot VUGD, Valsts meža dienesta un LVM darbiniekiem. "Vislielākā problēma, kāpēc tik daudz izdega, ir tā, ka nav sakārtotas ceļu sistēmas. Šeit ir dabas liegums, un neko nedrīkstēja darīt, it kā jau vajadzības nekādas nebija, sēņotāji un ogotāji kājām aizgāja, kur vajadzēja, bet, ja ir kaut kādas problēmas mežā, tad tehnika un glābēji netiek klāt. Taču ceru, ka teritorijas apsaimniekošanas plāns palīdzēs šo problēmu atrisināt," uzsver A. Apsītis. 

Top komentāri

Nejēga
N
Senos laikos mežu sauca par MEŽU, iztika bez teritorijas. Toreiz latvieši necentās latviešu valodu ar visādiem mēsliem piedrazot. Cilvēki gāja sēņot, ogot uz mežu, negāja uz teritoriju!
ta nu gan
t
Pirms kādiem gadiem kaut kādas valsts iestādes gudrinieki bija nolēmuši apgūt budžeta līdzekļus kontrolēti nodedzinot mežu (pat laikam GNP teritorijā) un pētot, kā tas atjaunojas. Toreiz pasākums tika noprotestēts sagatavošanas līmenī. Nu tad tagad tie gudrinieki lai velk savas mapītes ārā un pēta un analizē.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena