Taču kopumā Latvijā gaisa kvalitāte vērtējama kā laba. Mūsu nepadarītais darbs saistīts ar gaisa piesārņojuma mazināšanu tieši Rīgā. Runa ir par daļiņu PM10 koncentrāciju gaisā, kas pārsniedz maksimāli pieļaujamo robežu. Daļiņas PM10 ir īpaši smalkas, smalkākas par putekļu daļiņām. Tās rodas, piemēram, no automobiļu izplūdes gāzēm. Tieši tas, ka šīs daļiņas ir tik mikroskopiskas, rada bīstamību, jo tās viegli nonāk cilvēku elpošanas sistēmā. Vēlētos uzsvērt, ka kopš 2007.gada dienu skaits, kad Rīgā pārsniegta pieļaujamā daļiņu PM10 koncentrācija, samazinājies aptuveni par 50%. Eiropas Savienības (ES) direktīva gaisa kvalitātes jomā paredz, ka pieļaujamais dienu skaits gadā, kad minēto daļiņu skaits var būt lielāks par normu – 50 mikrogramu uz kubikmetru –, ir 35 dienas, turpretim Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, 2014. gada nogalē tās bija 60 dienas. Kurā vietā Rīgā šīs daļiņas pārsniedz pieļaujamo daudzumu?Tā ir K.Valdemāra iela. Monitoringa stacijas, kas veic šo daļiņu reģistrāciju, izvietotas kanjona tipa ielās – jau minētajā K.Valdemāra ielā un Brīvības ielā. Brīvības ielā šo daļiņu skaits ir mazāks nekā K.Valdemāra ielā. Kādas būs konsekvences EK pret Latviju sāktajai pārkāpumu procedūrai?EK ir tiesīga vērsties ES tiesā pret Latviju saistībā ar šiem pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka Latvijai pēc ES tiesas sprieduma var nākties maksāt soda naudu – vienreizēju, kuru piespriež tiesa, kā arī soda naudu par katru dienu, līdz valsts var apliecināt, ka pārkāpums novērsts. Pašlaik esam sarunu procesā ar EK. Jāpiebilst, ka Rīgas dome izstrādājusi rīcības programmu Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanai. Taču tās mērķi vēl nav sasniegti. Pašlaik pašvaldība izstrādā jaunu programmu, kurai jāstājas spēkā 2016.gadā. Programmas darbības periods plānojams līdz 2020.gadam.Tātad Latvija vēl nezina, vai būs jādodas uz tiesu?Nē, pagaidām tas nav zināms. Tas atkarīgs no secinājumiem, kādus EK izdarīs pēc mūsu pēdējās informācijas iesniegšanas. Taču esam informēti, ka EK sākusi divas tiesvedības saistībā ar pieļaujamā gaisa piesārņojuma pārsniegšanu – pret Bulgāriju un Beļģiju. Pēdējais brīdinājums ir izteikts Zviedrijai. Tā ka mūsu situācija nav unikāla. Problēmas ar gaisa kvalitāti ir 17 ES dalībvalstīs. Jāpiebilst, ka Igaunijai gan šajā ziņā nekādu pārkāpumu nav. Kurās valstīs ir vislabākā situācija ar gaisa kvalitāti, un vai to labo praksi nav iespējams pārņemt?Valstis savstarpēji ļoti atšķiras. Mēs varētu lūkoties uz to, kā strādā Igaunija. Taču ir vesela virkne apstākļu, kas katrai valstij ir unikāli. Piemēram, rūpniecības attīstības līmenis, autotransporta daudzums, vidējais automašīnu vecums, ģeogrāfiskais izvietojums, arī tas, kā pilsēta arhitektoniski ir būvēta, vai tā vēdinās. Vēlams, lai arī šīs lietas Rīgas dome ņemtu vērā, gatavodama jauno programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai, domājot, piemēram, kā atslogot piesārņoto K.Valdemāra ielu. Jaunu izaicinājumu rada straujā Skanstes ielas rajona attīstība, kas neizbēgami vēl vairāk noslogos K.Valdemāra ielu. Ja runājam vispār par gaisa kvalitātes uzlabošanu Rīgā, īpaši ir jādomā par park & ride sistēmas attīstību, lai cilvēki automašīnas atstātu pie galvaspilsētas robežas un tālāk jau dotos ar sabiedrisko transportu. Sabiedriskā transporta pieejamības un pievilcības jautājums arī ir būtisks, tāpat kā satiksmes plūsmas organizācija kopumā. Taču tie visi ir ilgtermiņa risinājumi, jo jāsaprot – tajās dienās, kad K.Valdemāra ielā tiek konstatēts gaisa piesārņojuma pieļauto normu pārsniegums, mēs šo ielu nevaram vienkārši slēgt satiksmei. Jāmeklē citi risinājumi. Tātad Rīgā galvenais piesārņojuma avots ir nevis rūpniecība, bet tieši autotransports?Jā, tieši tā, jo lielu rūpniecības uzņēmumu Rīgas centrā faktiski nav. Turklāt tie veic savu emisiju monitoringu un seko līdzi radītajam piesārņojumam, bet transporta radīto izmešu daudzumu ir grūti ietekmēt. Svarīgākie risinājumi ir Ziemeļu koridora izbūve, lai atslogotu galvaspilsētas centru, jau minētā park & ride attīstība, kā arī sabiedriskā transporta konkurētspējas paaugstināšana. Gribētu gan piebilst, ka arī mājsaimniecības dod savu negatīvo pienesumu daļiņu PM10 izplatībā.Nesenā EK pētījumā minēts, ka Latvijas autoparkam ir raksturīgs lielāks emisiju daudzums nekā autoparkiem citās ES dalībvalstīs. Vai to būtu iespējams risināt, nosakot paaugstinātu transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli mašīnām ar lielu izmešu daudzumu? Pašlaik izmešu daudzums, aprēķinot nodokli, tiek ņemts vērā tikai mašīnām, kas pirmo reizi reģistrētas ārvalstīs pēc 2009.gada. Tas ir sarežģīti, jo saistīts ar cilvēku maksātspēju. Protams, vecākām, tātad arī lētākām mašīnām ir lielāks emisiju daudzums. Jaunas mašīnas ir videi draudzīgākas, taču tās ir dārgākas, un ne visi tās var iegādāties. Tas ir jautājums, kas būtu risināms kopā ar Satiksmes un Labklājības ministriju. Turklāt vislielāko izmešu daudzumu mašīnas rada, stāvot sastrēgumos, kā arī sākot braukt. Jāuzsver, braukšanas uzsākšana rada vislielāko emisiju apjomu. Cik valstij gadā izmaksā gaisa piesārņojuma monitorings?Budžeta dotācija atmosfēras gaisa kvalitātes un tās ietekmes monitoringam 2015. gadā ir 166 374 eiro.Visa ES, arī Latvija, vēlas palielināt rūpniecības īpatsvaru iekšzemes kopproduktā. Kā to savienot ar direktīvas par gaisa kvalitāti prasībām?Tie nav nesavienojami procesi. Taču jāņem vērā, ka uzņēmumiem jāinvestē jaunās un atbilstošās tehnoloģijās, kas ļauj būtiski samazināt emisiju apjomu. Tādējādi augstāku vides standartu noteikšana arī veicina zinātnes attīstību un zinātnieku iesaisti tehnoloģiju izstrādē. Ja runājam par kravu pārkraušanu ostās, kas arī ir viens no gaisa piesārņojuma avotiem, jāvirzās uz XXI gadsimta tendencēm un tehnoloģijām kravu pārkraušanā, arī pārejot uz kravu pārkraušanu iespējami slēgtās telpās, lai gan tās ir papildu izmaksas. Tāpat jaunu rūpnīcu celtniecības gadījumā jāizvērtē to atrašanās vieta – kāds tajā jau ir gaisa piesārņojums, arī citi vides aspekti. Uzņēmumi maksā dabas resursu nodokli, kas ietver maksu par vidē emitētā piesārņojuma apjomu. Latvijā gan ir vienas no zemākajām likmēm ES par piesārņojošo vielu emisiju. Neplānojat sniegt priekšlikumu par likmju paaugstināšanu?Pagaidām ne, jo tas ir ļoti jūtīgs jautājums.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu