“Atkritumu apsaimniekošanas nozarē 2018.gads vērtējams kā stagnācijas periods. Tas saistīts ar neskaidrību par to, kāds būs tirgus regulējums, kā tiks attīstīta atkritumu šķirošanas sistēma, kā saistībā ar Saeimas vēlēšanām mainīsies politiskie uzstādījumi un kādi būs jaunā valsts atkritumu apsaimniekošanas plāna pamati. Uzņēmumi savu darbību un investīcijas plāno vairākus gadus uz priekšu, tāpēc 2019. gadā jābūt skaidrībai par nozares ilgtermiņa attīstību, lai varētu pieņemt izvērtētus un ilgtspējīgus lēmumus biznesa attīstībā. Neskatoties uz izaicinājumiem, mūsu grupas uzņēmumi turpinājuši investēt atkritumu šķirošanas infrastruktūrā un tehniskajā nodrošinājumā. Vienlaikus šis bijis arī stabilitātes un izaugsmes gads otrreizējo izejvielu pārstrādes sektorā,” skaidro vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Simanovičs.
Kā norāda Māris Simanovičs, galvenās problēmas, ar kurām nozares uzņēmumi saskārušies 2018. gadā, ir nesakārtotie godīgas konkurences jautājumi un nevienādie spēles nosacījumi tirgus dalībniekiem. Pēdējo gadu laikā atkritumu apsaimniekošanas nozarē aizvien vairāk iesaistījušās pašvaldības, tāpēc privāto uzņēmumu līdzdalība nozarē ir mazinājusies. Tāpat nav attaisnojušās cerības uz tirgus pašattīrīšanos no negodprātīgajiem ražotāju atbildības sistēmas tirgus dalībniekiem, kuru darbību rezultātā Latvijā veidojas nelegālās izgāztuves. Šādu nozares spēlētāju kontrole joprojām ir vāja, un tie atdzimst jaunos uzņēmumos, kuri izmanto vecās shēmas.
Lai valsts varētu turpināt veiksmīgi īstenot uzsāktās pārmaiņas vides apsaimniekošanā un sasniegt starptautiski saistošos mērķus, pēc Simanoviča domām, 2019. gadā vajadzētu būt skaidrībai par nozares ilgtermiņa attīstību un “spēles noteikumiem” valsts mērogā.
“Nākamgad situāciju nozarē būtiski ietekmēs konkurss par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Konkurss un tā norise būs nozīmīgs signāls uzņēmējiem ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā, sniedzot skaidrību visiem nozares uzņēmumiem par turpmāko situācijas attīstību Baltijas lielākajā tirgū. Tāpat nākamgad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un nozares asociācijām kopā jāsāk darbs pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna, ko īstenot pēc 2021. gada. Par to, kāds būs plāna saturs, skaidrībai vajadzētu būt iespējami ātrāk, lai uzņēmumi varētu plānot savu darbību un nākotnes investīcijas. Šobrīd nozarē liels uzsvars ir uz atkritumu šķirošanu, taču nākotnē noteikti jādomā, kā panākt un valsts līmenī atbalstīt kopējā atkritumu apjoma svara samazināšanu, lietu otrreizēju izmantošanu un to pārstrādi jaunās izejvielās un produktos,” nozares jaunā gada izaicinājumus skaidro Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs.
Vērtējot aizejošo gadu otrreizējo izejvielu pārstrādes sektorā, Simanovičs teic, ka Eco Baltia grupas atkritumu pārstrādes uzņēmumiem AS PET Baltija un SIA Nordic Plast 2018. gads bijis stabilitātes un izaugsmes periods, ko veicinājusi veiksmīgā pārstrādes tirgus situācija jeb tā sauktais China ban, kā arī naftas cenu pieaugums.
“PET Baltija šogad investēja ražotnes modernizācijā, kas ļāva attīstīt jaunu produktu ražošanu un veiksmīgi reaģēt uz otrreizējo izejvielu pieprasījuma kāpumu starptautiskajos tirgos. Nākamgad plānots ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro Nordic Plast ražotnes modernizācijā, lai uzņēmums varētu kāpināt savus ražošanas apjomus, produktivitāti, celt produktu kvalitāti un konkurētspēju. Savukārt PET Baltija turpinās ekspansiju esošajos un jaunos tirgos. PET granulu ražošanas jaudu palielināšanā nākamgad plānots investēt 4,8 miljonus eiro,” atklāj lielākās vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Baltijā vadītājs.
Viņš arī piebilst, ka nākamajā gadā Eco Baltia grupa strādās pie jauniem investīciju projektiem, lai nodrošinātu vēl plašāku otrreizējo izejvielu pārstrādi, proti, SIA Eco Baltia vide īstenos riepu otrreizējās pārstrādes projektu, lai no nolietotajām autoriepām Latvijā ražotu kvalitatīvas otrreizējas izejvielas. Svarīgas būšot arī investīcijas uzņēmumu darbaspēka attīstībā. “Viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras uzņēmumi visās nozarēs, ir darbaspēka trūkums, kas atsaucies arī uz Eco Baltia grupas uzņēmumu darbību, aktualizējoties jautājumiem par ražošanas efektivizēšanu, produktivitātes kāpināšanu un esošo darbinieku noturēšanu. Pēdējos gados veltītas lielas pūles darbinieku vides sakārtošanai, dažādu motivācijas un apmācību programmu izstrādei, un šādas investīcijas plānots turpināt arī nākamgad,” pauž Simanovičs.
SIA Eco Baltia grupa pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā. 2017. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 53,4 miljonus eiro. Eco Baltia grupa nodrošina vairāk nekā 700 darba vietu. Grupas uzņēmumi sadarbojas ar 46 600 klientiem Latvijā un ārpus tās. Eco Baltia grupas uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei – Latvijas Zaļais punkts, Eco Baltia vide, Eko Kurzeme, Jumis, PET Baltija, Nordic Plast un Eco Teh Baltia.