Viņš atzina, ka vēl nav radis atbildi uz jautājumu, kā informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmās pašvaldību vēlēšanās varēja rasties pārslodze, ja ir skaidri zināms, cik Latvijā ir reģistrēto vēlētāju un vēlēšanu iecirkņu, proti, gan tas, kāds ir maksimāli iespējamais balsotāju un vēlēšanu zīmju skaits, gan vietu skaits, no kurām šīs zīmes augšuplādēs.
"Iespējams, kaut ko neparedzēja, kaut ko neizdomāja, bet es varu apliecināt, ka vēlēšanu komisijām arī nekas netika jautāts," sacīja Zviedris.
Viņā arī norādīja, ka, viņaprāt, lielākā problēma bija tāda, ka pietrūka vertikālās komunikācijas uz leju ar pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām.
"Mēs jautājām, vai jūs esat ņēmuši vērā to un to? Taču visi bija tik augstprātīgi un lieli eksperti, ka zināja vislabāk. Un, re, kur mēs esam," pauda jaunais CVK vadītājs, piebilstot, ka viņa vadībā CVK uz šī grābekļa vēlreiz neuzkāpšot - ja radīsies kādas bažas, tad tajās ieklausīšoties, iztirzāšot un pieaicināšot ekspertus.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka nebūt šodien nesaka, ka Saeimas vēlēšanu rezultāti tiks skaitīta ar rokām, un tiks aizmirsts par IT sistēmām, kuras nestrādāja, kā nākas.
"Valsts tomēr šo sistēmu izveidē ir ieguldījusi pietiekami lielu naudu, un tādēļ tās vienkārši nolikt malā nav saimnieciski. It īpaši, ja liela daļa ekspertu - vismaz no Valsts digitālās attīstības aģentūras puses - saka, ka tas ir salabojams. Tad kāpēc to nedarīt?" vaicāja Zviedris.