Tāpat viņa norādīja, ka ziņojumi ietver interesantus datus gan par skaidras naudas apriti, gan par korumpētām amatpersonām.
"Līdz šim salīdzinoši ilgi bija sajūta, ka jāstāv tādā cīņas pozā un jāmēģina aizstāvēties pret daudziem skeptiķiem, kritiķiem un bieži vien arī populistiskiem izteicieniem par to, ka nauda nestrādā ekonomikā, kas, protams, ir absurdi, jo mēs negribam, lai mūsu ekonomikā strādātu netīra nauda," teica Znotiņa.
Viņa pauda, ka FID šā gada uzstādījums ir izprast veidus un kanālus, kā korumpētas amatpersonas slēpj ienākumus. Tāpat parādās ļoti labi ziņojumi un pavedieni par profesionālā atbalsta sniedzēju darbību - gan juristiem, gan grāmatvežiem, gan arī citu profesiju pārstāvjiem, kuri var nodrošināt pakalpojumus šajā jomā.
Vienlaikus FID vadītāja atzina, kad runa ir par iesaldētiem aizdomīgas izcelsmes līdzekļiem, liela daļa joprojām ir saistīta ar likvidējamo ABLV Bank.
"Tas ir labs ilustratīvs rādītājs tam, ka ABLV Bank ir jālikvidē ar vislielāko uzmanību, ar vislielāko rūpību. Tāpēc mēs ļoti priecājamies, ka mums ir ārkārtīgi laba sadarbība ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Tāpat mums ir regulāras sanāksmes ar tiesībsargājošajām iestādēm. Mums ir jāspēj parādīt, ka mēs šo ļoti būtisko jautājumu spējam pareizi atrisināt," sacīja Znotiņa.
Viņa arī pauda neizpratni par viena no ABLV Bank līdzīpašniekiem Ernesta Berņa izteikumiem, ka noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs.
"Likvidatori ir tā pati institūcija, kas bija ABLV Bank valde pirms likvidācijas sākšanas. Ir ļoti grūti pateikt, kādēļ akcionārs izsaka pārmetumus publiskā telpā par dārgu un lēnu procesu, ja tas ir jādara viņiem pašiem un iekšēji šie jautājumi jāatrisina. Galu galā pati ABLV Bank kopā ar toreizējo FKTK vadītāju visa procesa sākumā paziņoja, ka tas aizņems piecus gadus. Pašlaik viņi ir strādājuši tikai pirmo gadu," norādīja Znotiņa.
Kā pretēju piemēru viņa minēja maksātnespējīgo PNB banku.
"PNB bankā notiek ļoti "dzīvs" process un saņemam ārkārtīgi daudz ziņojumu no bankas administratora. Tā ir atšķirība no otras bankas, kur šis process bija ļoti ilgs. Ir jautājums - kāpēc? Jo bankas pēc savas darbības profila bija stipri līdzīgas. PNB bankas gadījumā mēs arī veicam iesaldēšanu, lielākoties vērtspapīriem. Tāpat gan administrators, gan FKTK ir apliecinājuši, ka bankas konti ir diezgan tukši, tādēļ te nevar runāt par iespējamību, ka naudas līdzekļi lielos apmēros varētu aizplūst uz citām valstīm un tādējādi inficēt citu valstu finanšu sistēmas," teica FID priekšniece.
Viņa arī aicināja atcerēties gan par likumiem, gan morāli, kad notiek diskusijas par aicinājumiem iepludināt ekonomikā rezidentu naudu, neraugoties uz tās izcelsmi.
"Nevajadzētu krīzes ietekmē arī aizmirst par to, ka noziedzīgu līdzekļu legalizācija ir noziedzīgs nodarījums. Te es atsaucos uz norādēm uz ABLV Bank un publiskajā telpā izskanējušajiem aicinājumiem, ka rezidentu nauda ir jādarbina un jālaiž apritē. Mums viennozīmīgi nevajag tādas investīcijas, kuras ir nepārbaudītas. Turklāt, ja runājam par ABLV Bank, tad rezidentu naudas apmērs tur ir salīdzinoši ļoti mazs. Turklāt pašas ABLV Bank noteiktajā riska kategorijā rezidenti ir ar augsta riska vērtējumu," minēja Znotiņa.