Patlaban neviena no trīs valstīm neaicinās uz 4.panta iedarbināšanu, taču, ja situācija pasliktināsies un sekos izmaiņas, tad šāds ierosinājums netiek izslēgts un visas trīs valstis to darīs kopā.
"Aizkulisēs pārrunājām nepieciešamību pēc 4.panta [iedarbināšanas]. Patlaban esam vienojušies, ka neaicinām lūgt iedarbināt, bet sagatavošanās darbi ir veikti. Ja gadījumā situācija mainīsies, tad varam pieprasīt iedarbināšanu. Patlaban mēs negribam speciāli izmantot šo NATO sistēmu, jo it kā atbalsts mums ir, arī situācija kopumā patlaban ir kontrolējama. Mēs esam paziņojuši sabiedrotajiem, un pasaule ir informēta, ka esam tuvu tam, ja būs nepieciešams," norādīja ministrs.
Saskaņā ar Vašingtonas līguma 4.pantu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.
LETA jau rakstīja, ka Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Savukārt kopš pagājušās pirmdienas notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
Šādos apstākļos Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis ir paziņojis, ka NATO jāsper "konkrēti soļi", lai atrisinātu migrācijas krīzi uz Baltkrievijas robežas, tāpēc Varšava kopā ar Lietuvu un Latviju varētu pieprasīt konsultācijas saskaņā ar alianses līguma 4.pantu. "Mēs apspriežam ar Latviju un, īpaši, ar Lietuvu, vai iedarbināt NATO līguma 4.pantu," aģentūrai PAP pavēstījis Moraveckis. "Mums nepietiek ar publisku satraukuma paušanu. Tagad mums nepieciešami konkrēti soļi no visas alianses puses."