RSU prorektors: Kāda ir augstākās izglītības pārvaldības loģika?

Jau saņem augstu atalgojumu jeb cierē uz krietni labāku, iesēžoties rektora krēslā?

Ņemot vērā ka pār pēdējiem vadošo augstskolu rektoriem krīt čekas stukaču ēna un redzot, ka augstskolu pārvaldē iespējams slēpjoties aiz smalkiem senatoru tituliem patiesībā ir zinātniskā komunisma celtnieki, par pārvaldes loģiku un nākotni gūti spriest....

Gribētos tomēr dzirdēt no tāda amata speca kā notiek pārvaldība augstskolā, piemēram, RSU, un vai administrācijas pārstāvji, t.sk. rektors un prorektori, ir arī augstskolas senātā senatori?

Noteikti ir jābūt specifiskai orientācijai izglītības politikā, lai nevienu vārdu sarunā par augstāko izglītību nepateiktu par zinātnes attīstības līmeni. Padomes, nauda, birokrāti taču nav galvenais sarunā par augstāko izglītību. Ar zinātni mums noteikti jau ir tāpat kā pie mūsu uzticamākajiem partneriem Namībijā, par ciešo partnerību ar kuru nupat iepriecināja "nācijas tēvs". Namībijas bušmeņi un hotentoti lieliski tāpat kā latvieši iztiek bez zinātnes. Tāpēc "nācijas tēva" jaunā draudzība ar Namībiju ir pašā laikā - viens attīstības līmenis, viens dzīves līmenis.

Augstākās izglītības loģika prasa, lai RSU medicīnas fakultāti pievienotu LU MF, bet tā saucamās sociālās studijas aizklapētu. Šī ir loģika, kura tad, kad beidzot Vienotības atzari izputēs, atļaus visiem RSU Kantiem staigāt ar brīnumu sirdī par 3 lietām : kosmosu sevī, zvaigžņoto debesi virs galvas, un brīnišķīgo ideju pievienoties LU zinātnes un Tēvijas vārdā.