Diskusijā par datu regulas ieviešanu medicīnas nozarē bija virkne jautājumu, uz kuriem neizdevās rast skaidru atbildi, tostarp par to, vai cilvēka asinsgrupa ir īpaši aizsargājami dati. Viedokļi dalījās, jo bija diskusijas dalībnieki, kuri uzskatīja, ka šiem datiem būtu jābūt viegli pieejamiem, jo no tā var būt atkarīga cilvēka dzīvība, vienlaikus Reneslāce sliecās domāt, ka šie dati ir veselības dati, tāpēc - īpaši aizsargājami.
Tāpat diskusijā neizdevās rast skaidru atbildi par to, vai medicīnas iestādēm ir pamats ļaut pacientu datiem piekļūt jaunajiem ārstiem, kur tikai praktizējas iestādē. Ar šiem ārstiem būtu nepieciešams slēgt vienošanos par datu neizpaušanu, sacīja Reneslāce.
Pēc viņas domām, saistībā ar datu regulu farmācijas uzņēmumiem ir vairāki riski, kas saistīti ar drošības ievērošanu, tomēr lielākais rists ir tieši mediķiem un ārstniecības iestādēm, kurām jāstrādā ar pacientu datiem.
Reneslāce ieteica rūpīgi pārbaudīt, vai ārstniecības iestādēs visas sistēmas, kurās tiek strādāts ar personu datiem ir pietiekoši drošas - jāveic gan juridisks, gan tehnisks audits.
Uz jautājumu, vai visām ārstniecības iestādēm nepieciešams datu apstrādes speciālists, Reneslāce sacīja, ka šis speciālists nav obligāts mazākām praksēm, piemēram, tādām, kurās strādā divi ārsti, tomēr, ja iestāde ir lielāka, vajadzētu apsvērt šāda speciālista nepieciešamību. Ja iestādei nav skaidrības, vai vajag šādu speciālistu, vajadzētu sazināties Datu valsts inspekciju, piebilda advokāta palīdze.
Kā ziņots, ar šodienu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs sāk piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam.
ļuļa
Ciip/e