Valdība skatīja ziņojumu par 9.oktobrī un 10.oktobrī Dānijas pilsētā Horsensā gaidāmo Eiropas Savienības (ES) telekomunikāciju ministru sanāksmi, kurā tiks spriests par vecuma verificēšanu sociālajos medijos.
Ziņojumā atspoguļota arī gaidāmā Latvijas nostāja sanāksmē.
Kā skaidro Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ES ir pieņemti vairāki būtiski dokumenti, lai veidotu digitālo vidi saskaņā ar Eiropas vērtībām un principiem, piemēram, Eiropas stratēģija labākam internetam bērniem. Tomēr vēl aizvien sociālajos medijos sastopami krietni jaunāki nepilngadīgie, nekā pakalpojumu sniegšanas noteikumos norādītais lietotāju vecums.
Turklāt daudzas sociālo mediju platformas piesaista plašu vecumu lietotāju loku, tāpēc pakalpojumu sniedzējiem ir jāpielāgo savu pakalpojumu funkcijas, lai nodrošinātu vecumam atbilstošu saturu un saskarnes.
Lietotāju vecuma noteikšana ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu drošas un aizsargātas tiešsaistes platformas nepilngadīgajiem, uzsvērts ziņojumā.
Kā skaidro VARAM, vecuma pārbaude fiziskajā vidē ir pamats vecuma ierobežojumiem precēm un pakalpojumiem. Nepieciešami līdzīgi aizsardzības mehānismi arī tiešsaistē.
Šobrīd sociālo mediju platformas izmanto vairākas vecuma noteikšanas metodes, tomēr tās nav pietiekamas, lai novērstu nepilngadīgu lietotāju piekļuvi sociālajiem medijiem, vienlaikus ievērojot arī pamattiesības, atzīst VARAM.
Pašlaik ES mērogā nav noteiktas prasības vecuma pārbaudei digitālajās platformās, kā arī nav noteikts vecuma ierobežojums piekļuvei sociālajiem medijiem, teikts ziņojumā.
Ir sagatavots diskusijas ievirzes dokuments "Vecuma verificēšana sociālajos medijos", lai apspriestu, kā nodrošināt vecuma verificēšanas ieviešanu.
Saskaņā ar ziņojumā minēto, Latvija atzinīgi vērtē iespēju noteikt platformām pienākumu īstenot samērīgus pasākumus nepilngadīgo aizsardzībai un nodrošināt augstu privātuma un drošības līmeni.
Vecuma pārbaude šajā kontekstā ir būtisks instruments, tomēr tās praktiskā īstenošana prasa līdzsvarotu pieeju, uzsvērts Latvijas nostājā.
Latvijas ieskatā vecuma pārbaudei jābūt efektīvai, un to iespējams nodrošināt ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, ņemot vērā katras platformas specifiku.
Latvijā līdz šim nav plānots ieviest nacionālos tiesību aktus, kas noteiktu minimālo vecumu vai digitālās pilngadības vecumu piekļuvei sociālajiem tīkliem.
Latvijas ieskatā minimālajam vecumam vai digitālās pilngadības vecumam piekļuvei sociālajiem medijiem un digitālajiem pakalpojumiem būtu jābūt noteiktam Eiropas līmenī, ņemot vērā, ka digitālie pakalpojumi darbojas pāri valstu robežām un kopējs Eiropas līmeņa risinājums būtu izmaksu ziņā efektīvāks un vieglāk īstenojams, teikts ziņojumā.
Tāpat Latvijas ieskatā nepilngadīgo aizsardzība tiešsaistē ir viens no būtiskākajiem digitālās drošības izaicinājumiem. Joprojām aktuāli paliek vairāki apdraudējumi - pieaugušo satura pieejamība, bērnu ievilināšana, naida runa un agresijas izpausmes, emocionālā vardarbība (mobings), kā arī personas datu un identitātes neatļauta izmantošana.
Kā skaidro VARAM, Latvijas ieskatā nepieciešams aptverošs risinājums, tostarp izglītošana un noderīgu materiālu nodrošināšana vecākiem. Vienlaikus Latvijas ieskatā vecāku kontroles rīki vien nevar nodrošināt bērnu aizsardzību tiešsaistē.
Tāpat Latvijas ieskatā platformu pienākumiem jābūt samērīgiem un vienotiem, neatkarīgi no to komerciālā modeļa, lai novērstu situācijas, ka bērni tiek aizsargāti vienā platformā, bet pakļauti riskiem citā.
Kā norādīts ziņojumā, viens no būtiskākajiem instrumentiem ir ar mākslīgo intelektu darbināta satura filtrēšana, kas ļauj identificēt un bloķēt kaitīgu saturu pirms tam piekļūst bērni un jaunieši.
Tāpat nozīmīga ir tiešsaistes uzvedības uzraudzība reāllaikā, kas, izmantojot algoritmiskos drošības mehānismus, palīdz savlaicīgi atklāt kaitīgus uzvedības modeļus un nodrošināt ātru iejaukšanos, piemēram, informēt moderatorus vai piedāvāt lietotājam drošas rīcības iespējas.
Latvijas delegāciju sanāksmē vadīs viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).