Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Pandēmijas ēna un personiskās brīvības © DIENA

Par jaunu pavērsienu cīņā ar koronavīrusa pandēmiju var kļūt vispārējā iedzīvotāju testēšana, vadoties pēc principa ''brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā'', kā arī starptautiskas tā saucamās Covid-19 pases. Nav izslēgta arī iespēja, ka šādas digitālās pases var parādīties vismaz dažu Eiropas valstu iekšzemes apritē.

Stratēģija cīņai par vērtībām © DIENA

Eiropas Komisija (EK) nule prezentējusi Eiropas Savienības (ES) vēsturē pirmo stratēģiju lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIK) tiesību nodrošināšanai ES dalībvalstīs. Eirokomisāre līdztiesības jautājumos Helena Dalli arī rosina paredzēt finanšu sankcijas pret tām dalībvalstīm, kuras atteiksies sekot tolerances politikai. Ja iniciatīva tiks apstiprināta, bez daļēja ES finansējuma var palikt Polija un Ungārija, tāpat problēmas var rasties vēl citām bijušā komunisma bloka valstīm.

Lotosa zieds lielajā politikā © DIENA

Ar ASV prezidenta vēlēšanām saistīto kaislību dēļ mazāk uzmanības šoreiz tiek pievērsts viceprezidenta amata kandidātiem. Šī iemesla dēļ mazāk dzirdēts arī par ASV nākamās viceprezidentes no demokrātu rindām, imigrantu pēcteces Kamalas Devi Herisas biogrāfiju.

Vārda brīvība un pravietis Muhameds © DIENA

Francijā nule notikušie islāmistu radikāļu uzbrukumi liek atcerēties piecus gadus senos notikumus saistībā ar karikatūru par pravieti Muhamedu publicēšanu satīriskajā žurnālā Charlie Hebdo. Šoreiz situācija ir lielā mērā līdzīga, kas liek domāt: piecos gados šajā ziņā nekas nav mainījies un diezin vai mainīsies arī pārskatāmā nākotnē.

Pāvesta privātais viedoklis © DIENA

Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska viendzimuma pāru civilajām savienībām paustais atbalsts vieniem šķiet revolucionārs lēmums, citiem – katoļu baznīcas un kristīgās tradīcijas nodošana. Tomēr, lai gan pāvesta vārdu dēļ uzvirmojušas pamatīgas kaislības, viņa izteikumi būtiski neietekmēs pastāvošās tendences.

Atgriežas Krievijas telpā © DIENA

Centrālāzijas valsts Uzbekistāna pēc ilgām svārstībām de facto izšķīrusies par pievienošanos Krievijas vadītajiem postpadomju telpas integrācijas projektiem – atlicis vienīgi šo pievienošanos noformēt de iure. Šāda izvēle tiek pamatota gan ar valsts ģeopolitiskajām ambīcijām, gan ekonomiskajām un drošības interesēm.

Konflikts gadsimta garumā © DIENA

Septembra beigās armēņu apdzīvotajā, starptautiski neatzītajā Kalnu Karabahas Republikā Kaukāzā sākās plašs militārs konflikts starp armēņu spēkiem un Azerbaidžānu, kas joprojām turpinās. Kārtējais mēģinājums atrisināt vairāk nekā simt gadu senās pretrunas ar militāru spēku, visticamāk, netuvinās risinājumam, vienīgi novedīs pie jauniem postījumiem un nāves.

Vraks, kas nedod miera © DIENA

Šogad, pasažieru prāmja Estonia bojāejas 26. gadadienā, televīzijas kanāls Discovery sāka demonstrēt dokumentālo filmu Estonia – atradums, kas maina visu/Estonia: A Find That Changes Everything. Šī piecu sēriju filma var ja ne gluži "mainīt visu" viedokli par notikušo, tad vismaz likt radikāli pārskatīt oficiālo versiju par katastrofas cēloņiem.

Bulgārijas protesti un Eiropas klusēšana © DIENA

Kamēr pastiprināta uzmanība pievērsta situācijai Baltkrievijā, bez īpašas ievērības palicis fakts, ka jau gandrīz trīs mēnešus plaši protesti nerimstas arī Eiropas Savienības (ES) pašā nabadzīgākajā un korumpētākajā valstī Bulgārijā. Turklāt protestētāju noskaņojums tur kļūst aizvien antieiropeiskāks.

Quo vadis, Baltkrievija © DIENA

Protesti Baltkrievijā joprojām nav rimušies, un iedzīvotāji turpina paust neapmierinātību ar pašreizējo valsts varu. Kādi ir Baltkrievijas iespējamie attīstības scenāriji, ko tie nozīmētu tās līderim Aleksandram Lukašenko un ko – Baltkrievijas tautai?

Pazudušā Mišiko atgriešanās? © DIENA

Par Mišiko dēvētais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili paziņojis par gatavību pēc drīzumā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām kļūt par Gruzijas premjerministru. Tiesa, Saakašvili cerības sasniegt šo mērķi ir niecīgas, tomēr starptautisku uzmanību ar to viņš sev jau ir piesaistījis.

TikTok miljonu dejas © DIENA

Tā vietā, lai kļūtu par pirmo Ķīnā izstrādāto sociālo interneta platformu, kas iekarojusi globālu atzinību, sociālais tīkls TikTok ir pasludināts par draudu ASV nacionālajai drošībai un acīmredzami būs spiests aiziet no Amerikas un vēl vairāku citu valstu tirgus.

Ekonomiskās intereses pāri visam? © DIENA

Koronavīrusa Covid-19 izplatība, ekonomiskā stagnācija un 9. augusta neleģitīmā prezidenta vēlēšanu norise un to iznākums, kas nevieš pārliecību par izmaiņām valstī tuvākā nākotnē, baltkrievu sabiedrībā izraisījis vēlmi pēc pārmaiņām. Notikušais Baltkrievijā izsaucis arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības dalībvalstu nosodījumu, Latvijai izpelnoties kritiku par nepietiekami ātru atbildes reakciju uz Baltkrievijā notiekošo

Rūgtā uzvaras garša © DIENA

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu norisē šogad it kā nebija nekā neparasta – izrēķināšanās ar opozīciju, Aleksandra Lukašenko jeb Batjkas uzvara un nemieri sabiedrībā. Iepriekšējās reizes protesti ātri apklusa. Kāpēc šoreiz varētu būt citādi?

Krievijas centrālās varas centieni pakāpeniski nomainīt pārāk patstāvīgos un ne īpaši godprātīgos reģionālos līderus pret Maskavai lojāliem jaunās paaudzes politiķiem var apstāties Habarovskas novadā, kur daudzi iedzīvotāji izgājuši ielās, protestējot pret novada gubernatora apcietināšanu.

ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un jau sākt šo procesu vienlaikus ir gan daļa no ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas, gan lielvalsts kopējās šā brīža ārpolitikas. Tai pašā laikā jāatzīst, ka PVO darbībā netrūkst problēmu, toties trūkst vēlmes tās risināt, un tādēļ organizācijas nākotne ir neskaidra.

Pats iespaidīgākais no Bizantijas jeb tā dēvētās grieķu Romas arhitektūras pieminekļiem un būtiska UNESCO pasaules kultūras mantojuma sastāvdaļa – Svētās Sofijas katedrāle Stambulā – jau pavisam drīz var zaudēt muzeja statusu un atkal kļūt par mošeju.

Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvušie – tagadējais prezidents Andžejs Duda un Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis – piedāvā vēlētājiem radikāli atšķirīgus redzējumus par valsts nākotni. Taču prezidenta krēsls ir tikai viens, un 12. jūlijā vēlētājiem nāksies izšķirties, kuru no šīm vīzijām viņi atbalsta.

Apvienotās Eiropas armijas izveidei netrūkst ne atbalstītāju, ne noliedzēju, un šis jautājums regulāri raisa diskusijas eiropiešu un ne tikai eiropiešu vidū. Kāda līdz šim bijusi Eiropas armijas izveides plānu evolūcija, un kamdēļ iecere atkal kļuvusi tik aktuāla?

Covid-19 pandēmija radījusi daudzus pagaidām neatbildētus jautājumus, tostarp par to, kādas pārmaiņas pasaules kārtībā gaidāmas jaunajā ''pēckovid ērā''. Pastāv vismaz pieci iespējamie pamata scenāriji, un tie nevieš īpašu optimismu.

Šodien

Pasaule