Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Helsinki un Stokholma pie NATO durvīm © DIENA

Krievijas iebrukums Ukrainā novedis pie atteikšanās no tradicionāli neitrālā noskaņojuma Somijā un Zviedrijā, un nu jau kādu laiku tiek runāts par abu šo valstu pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei. Kādi faktori stimulē šādu izvēli, un kādas plašāka mēroga sekas šādam solim varētu būt?

Karš un Putina tronis © DIENA

Viens no jautājumiem, kuru aktualizējis Krievijas iebrukums Ukrainā, ir par iespējamo varas maiņu Kremlī. Cik reāla ir iespēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu zaudēt savu amatu jeb, citiem vārdiem izsakoties, tiktu gāzts no Krievijas troņa?

FOTO: Mazā augšāmcelšanās © DIENA

"Tikai māksla un skaistais" bija vadmotīvs ziemas izskaņas ceļojumam uz Grieķiju, kas notika pēdējā nedēļā pirms lielā gavēņa – šajā grieķu pareizticības zemē tas ir karnevālu laiks. Taču visām tradīcijām, antīkajai mākslai un Bizantijas kultūrslānim pāri klājās tobrīd tikko sāktā Krievijas un Ukrainas kara fons, kas sagrāba kā spīlēs – vai drīkst baudīt un priecāties?

Sarežģītā Krievijas ierobežošana © DIENA

Lai arī Krievijas iebrukums Ukrainā ir novedis pie iepriekš nekad nepieredzēta mēroga vienotības Eiropā, vēršoties pret šo agresiju, vismaz daļai valstu tas radījis arī nopietnu dilemmu, liekot izvēlēties starp ģeopolitiskajām un stratēģiskajām interesēm, kā arī labklājību un iekšpolitisko stabilitāti. Rezultātā attiecību ar Krieviju saraušana ne tuvu nav tik vienkārša, kā pirmajā brīdī varētu šķist.

Ar ko (bija) bagāta Ukraina © DIENA

Dārgāka saulespuķu eļļa, rupjā sāls un kukurūzas miltu deficīts – arī Latvijā pircējus veikalos gaida nepatīkami pārsteigumi, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un šīs valsts ekonomikas sagraušanu.

Vai karu izšķirs kauja par Donbasu © DIENA

Krievijas armijas uzbrukums Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas nocietinājušies valsts austrumos, ievadīs lielāko kauju Eiropā kopš 1945. gada, un, visticamāk, no tās būs atkarīgs arī visa Krievijas iebrukuma Ukrainā iznākums. Kādi notikumi noveduši līdz šai kaujai, un kamdēļ tā ir tik svarīga abām pusēm?

Odesa - pērle ar raibu vēsturi © DIENA

Kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā ir bažas, ka viens no Maskavas galvenajiem mērķiem ir Odesa – ļoti savdabīga Melnās jūras ostas pilsēta, kurai savulaik bijusi liela loma Krievijas impērijas attīstībā.

Ukrainas bēgļu ceļš © DIENA

Nedaudz vairāk nekā mēneša laikā kopš Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā šo valsti ir pametuši ap četriem miljoniem cilvēku, bet iekšzemes bēgļu skaits ir sasniedzis 6,5 miljonus, padarot Ukrainas bēgļu krīzi par lielāko Eiropā kopš II pasaules kara.

Ķīnas un Krievijas ģeopolitiskā draudzība © DIENA

Kamēr Rietumu politiķu un ekspertu vidū valda bažas par Ķīnas atbalstu Ukrainā iebrukušajai Krievijai, gan Pekina, gan Maskava lolo katra savus pasaules pārkārtošanas plānus.

Ukraiņu emigrācijas viļņi © DIENA

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainu bijuši spiesti pamest jau trīs miljoni bēgļu. Ļoti iespējams, daļa no viņiem vismaz pārredzamā nākotnē dzimtenē neatgriezīsies, papildinot jau tā plašās ukraiņu diasporas rindas.

Dzīve uz vulkāna © DIENA

Talantīgie turpina radīt un notiekošo pārvērš sāpīgā mākslā; ticīgie lūdzas par visiem; jaunākie cer, ka caur Turciju vēl var pāriet robežu; vecākie atzīst, ka savas dzīves laikā pagriezienu uz gaismu savā valstī vairs necer ieraudzīt; ģimenes līdz pat tālajiem austrumiem baidās no katras aploksnes ar zīmogu. Bet cilvēks parastais, apjucis un nobijies, steidz gādāt pārtikas rezerves – Krievijā cilvēki izjūt trauksmi, kas robežojas ar paniku. Putina sāktais karš posta arī paša valsti un sadragā cilvēku dzīves.

Enerģētisko alternatīvu meklējumos © DIENA

Krievijas iebrukums Ukrainā novedis arī pie strauja energoresursu, tostarp degvielas, cenu kāpuma rietumvalstīs, un Eiropa šajā ziņā ir dramatiski atkarīga no Krievijas piegādēm. Kādas ir tās cerības atteikties no agresora enerģētiskajiem apskāvieniem un atgriezties pie patērētājiem pieņemamām cenām?

Ukrainas simbolu senās saknes © DIENA

Karogs, ģerbonis, himna – tie ir jebkuras valsts galvenie simboli. SestDiena ieskatās to rašanās vēsturē Ukrainā, kas joprojām atrodas visas pasaules uzmanības centrā.

Neitralitāte, kas nāk par labu Krievijai © DIENA

Neraugoties uz iebrukumu Ukrainā, gandrīz trīs ceturtdaļas pasaules valstu tā arī nav atbalstījušas pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, paziņojot par savu neitralitāti. Savukārt iepriekš par "mūžīgi neitrālām" uzskatītas valstis savu nostāju mainījušas. Kas ir šie jaunie "neitrāļi", un kādi apsvērumi liek tiem izvairīties no Ukrainas atbalstīšanas ar reāliem darbiem?

Kā vienu no aizbildinājumiem iebrukumam Ukrainā Krievijas prezidents Vladimirs Putins minējis to, ka tai "neesot valstiskuma tradīciju" un Ukraina allaž bijusi daļa no Krievijas. Tas, maigi izsakoties, neatbilst patiesībai, un, lai to noskaidrotu, nav jāiedziļinās pat vairāk nekā tūkstoš gadu senā vēsturē.

Krievijas armijas iebrukums Ukrainā, kura mērķis, visticamāk, ir nomainīt esošo, prorietumniecisko, valsts vadību pret sev vēlamu režīmu, kā arī panākt Ukrainas demilitarizāciju un ģeopolitisko neitralitāti, ir izsaucis atbilstošu rietumvalstu atbildes reakciju. Tā izpaužas kā bezprecedenta ekonomisko un arī politisko sankciju noteikšana pret Maskavu.

Pirms 330 gadiem Jaunanglijas miestiņā Salemā (Seilema) sāka tiesāt trīs sievietes, kuras apsūdzēja burvestībās, – tas bija tikai iesākums vairāk nekā gadu ilgušajām bēdīgi slavenajām Salemas raganu prāvām, kas noveda pie 20 cilvēku sodīšanas ar nāvi.

Vai pilsēta var būt piemērota bitēm, un kāds no tām labums māju jumtiem? Turpinot pētīt Jaunā Eiropas Bauhaus ideju iedzīvošanos Latvijā, nonākam arī līdz urbānajai biškopībai, kas pirms dažiem gadiem kļuva teju par modes lietu. Kā tā izvērtusies un vai pilsētnieku ikdienai dod kādu pienesumu?

Pirms 110 gadiem no troņa atteicās pēdējais Ķīnas imperators Sjuaņtuns – ja precīzāk, viņa vietā atkāpšanos parakstīja reģenti, jo valdniekam tikai pavisam nesen bija apritējuši seši gadi.

Vairāku rietumvalstu izsludinātais Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātiskais boikots neietekmē spēļu norisi, taču rada politiskus draudus turpmāko spēļu mierīgai aizvadīšanai. Tāpat tas ir iemesls atcerēties, kā politiskās kaislības ietekmējušas iepriekšējo olimpiāžu norisi, tajā skaitā daudzu valstu sportistu iespējas piedalīties tajās.

Šodien

Pasaule