Tēma / Diena / Tēma / Diena

Jāņos katram savu dzīvesziņu! © DIENA

Izrādās, interese par latvisko dzīvesziņu, īpaši ap Jāņiem, rodas ne tikai latviešiem, bet arī Rīgas Starptautiskās skolas audzēkņiem un viņu vecākiem. Apgūt šīs tradīcijas viņiem palīdz skolas audzinātāja, ilggadējā folkloras kopas Skandinieki un tradicionālās dziedāšanas grupas Burdons dalībniece Zoja Heimrāte, kura uzsver: latviskās tradīcijas un dzīvesziņa ir mūsu mugurkauls, un mums patīk ar to dalīties.

Pēdējais brīdis atdot parādu © DIENA

Pieminot 1941. gada 14. jūnija masu deportāciju 80. gadskārtu, tapusi īpaši izstrādāta digitālā karte (deportetie.kartes.lv). Tajā būs redzams saraksts ar informāciju par cilvēkiem, kuri no konkrētās vietas tika izsūtīti. Kā uzsver karšu izdevniecības Jāņa sēta galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura virsvadībā karte tapusi, "šī ir mūsu pēdējā iespēja atdot parādu šiem cilvēkiem".

Par gliemežiem un sabiedrību © DIENA

Jāatzīst, ka SestDiena iepriekš samērā precīzi ieskicējusi, kādas pārmaiņas tad nu sagaida valdību, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām. Lai gan, lietojot tagad modē nākošos salikteņus, bija vērojama liela ālētiesgriba, skaidrs, ka politikā ir jābūt gataviem arī uz kompromisiem, un Gatim Eglītim (JKP) tomēr bija jāsamierinās ar labklājības, ne iepriekš kārotā ekonomikas ministra amatu.

Visas zvaigznes vienuviet © DIENA

Straujiem soļiem pietuvojies Eiropas čempionāts futbolā – otrs lielākais šāgada notikums pasaules sportā aiz Tokijas olimpiskajām spēlēm. Finālturnīrs par godu tā 60 gadu jubilejai norisināsies 11 valstīs un pulcēs milzu auditoriju, taču Covid-19 riskantajos apstākļos pārsteigumi un vilšanās garantēti. SestDiena pievērš uzmanību 13 spēlētājiem, kurus redzēsim Eiropas čempionātā.

Adīt var jebkur © DIENA

"Ņemam adīkļus un nākam adīt pulciņā!" aicinot uz šo svētdien, 6. jūnijā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiekošo Pasaules publiskās adīšanas dienu, saka Kultūras centra Iļģuciems Amatu nama administratore un TLMS Irbi vadītāja Baiba Pilāne. Pasākumā tiek gaidītas gan pieredzējušas adītājas un adītāji, gan tie, kas vēl tikai sākuši ar šo nodarbi aizrauties. Var ņemt līdzi savas adatas un dzijas, taču būs sarūpēta arī materiālu rezerve, tehniskie zīmējumi un ķeblīši. Tāpat netikšot liegts arī draudzīgs padoms

Nenokavētie vilcieni © DIENA

Par spīti pandēmijai, top jauns radošais kvartāls Vagonu ielā, bet par izdzīvošanu ar optimisma pilnām saujām cīnās daudzu iecienītais Kaņepes Kultūras centrs. Vēl cīņa nav galā.

Četras neīstenotas versijas © DIENA

Izraēlas un palestīniešu konflikta beigas vismaz šī paaudze nepieredzēs.

5G vēl tikai iešūpojas © DIENA

Mobilo sakaru operatori prognozē, ka Latvijas iedzīvotāji piektās paaudzes sakaru tīkla labumus pa īstam sāks izjust tikai pēc pāris gadiem, taču ieguvumi būšot gaidīšanas vērti.

Pa augšupejošām kāpnēm © DIENA

Vispirms izrāde, pēc tam seriāls un tagad arī seriālluga Covid-19 apstākļos tik pierastajā Zoom platformā. Gusts Ābele (16) kopā ar domubiedriem – citiem jauniešiem no eksperimentālās teātra studijas Kāpnes – jau paguvis iemēģināt roku radošajā procesā un apstāties nedomā

Es reti ieeju zonā © DIENA

Keitija Bārbale (19) sacer un dzied savas dziesmas, ar kurām 18. maijā piedalīsies arī šīgada Latvijas Universitātes un Radio NABA jauno mūziķu konkursā Hadrons.

Hokeja burbuļa laiks Rīgā © DIENA

Nopietns izaicinājums organizatoriem, aprēķinātie ieguvumi no čempionāta un Latvijas izlases iespēja izmantot neordināro situāciju – jau pavisam drīz, 21. maijā, sāksies pasaules hokeja čempionāts.

Caurvējš – latviešu zīmols © DIENA

Nepamatotas bailes vai zinātniski izskaidrojams fenomens? Kāda būtu visprecīzākā definīcija un raksturojums slavenajam caurvējam, kuru pilnīgi noteikti vismaz no nostāstiem pazīst katrs latvietis, taču par kuru nereti smejas citās zemēs dzīvojošie? SestDiena iedziļinās caurvēja problemātikā un nonāk arī pie pilnīgi skaidriem secinājumiem.

Ar koku spēku asinīs © DIENA

Cik liels īsti ir dižkoks, un cik daudz to ir valstī? Turpinot dažu entuziastu veiksmīgi iesāktās tradīcijas, dižkoku apzināšanā un meklēšanā joprojām aicināts iesaistīties ikviens. Turklāt – iespēja, ka tiešām arī var izdoties kļūt par jaunatklājēju, atrodot un reģistrējot līdz šim nezināmu dižkoku, nemaz nav maza.

Mopēdu pievilkšanas spēks © DIENA

Ir mainījušās paaudzes, un ir bijuši pārrāvumi ilgajā pastāvēšanas laikā, tomēr Latvijas motosporta kalendārā joprojām ir vieta leģendārajam sacensību seriālam Zelta mopēds.

Ambiciozs Eiropas Kosmosa aģentūras projekts sola jau nākamgad apgādāt lidmašīnu pasažierus ar ļoti ātru interneta pieslēgumu, izmantojot lāzera starus.

No palīdzības sniegšanas veterāniem līdz Latvijas hokeja vēstures iegrāmatošanai brīvi pieejamā digitālā formā. Ar šādu mērķi izveidota biedrība Hokeja atbalstam jeb Hokejaatbalstam.lv.

Cilvēkiem piemīt apbrīnojama spēja ļoti ātri pielāgoties apstākļiem un tikpat neizskaidrojamas bailes no nākotnes. Pačīkstējuši par pandēmijas izsauktajiem ierobežojumiem, liela daļa Homo sapiens pārstāvju tik ļoti jau ir pieraduši pie laiskās mājas dzīves, ka nu jau satraucas par to, kas viņus sagaida pēc ierobežojumu atcelšanas.

Latvijā līdz ar citām pārmaiņām veselības aprūpē noteikti vajadzīga funkcionējoša e-veselības sistēma, uzsver ārsts un profesors Uģis Gruntmanis. Viņš pazīstams ar asiem izteikumiem par veselības sistēmas trūkumiem Latvijā, tagad atgriezies ASV, kur dod savu artavu cīņā ar pandēmiju un var atskatīties uz notikumiem Latvijā no malas.

Laikā, kad pasauli jau vairs nepārsteidz ziņas par pašbraucošām automašīnām, datorprogrammām, kas sacer simfonijas un spēj šahā uzvarēt pat Gariju Kasparovu, atsevišķi zinātnieki brīdina, ka mērķis attīstīt mākslīgo intelektu tik tālu, lai tas pārspētu cilvēka spējas, var būt bīstams pašiem cilvēkiem. Īpaši jomās, kurās tehnoloģiju attīstība notiek strauji.

Globāli nepilna gada laikā ir iespējams saražot pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu pūļa imunitātes nodrošināšanai visā pasaulē. Šāda iespēja gan ir vairāk teorētiska – praksē var sanākt, ka vairāku iemeslu dēļ tas tomēr notiks jūtami vēlāk.

Šodien

Tēma