Vērojot notikumus Ukrainā, ne vienam vien būs radies jautājums, vai tanki šajās kaujās nav pārvērtēti. Vai tiešām modernie prettanku ieroči un droni ir stiprāki?
Lielos notikumos, kāds pavisam noteikti ir Krievijas izraisītais
karš Ukrainā, arī mazie apliecinājumi ir svarīgi – pat izvēloties
elementāras ikdienas preces veikalos. Kā pašreizējie
ģeopolitiskie notikumi mainījuši zīmolus un simbolus, ko esam
gatavi mainīt un no kādiem jau pierastiem nosaukumiem
atteikties?
Karš Ukrainā licis nosarkt un pieklust ne vienam vien "militārajam ekspertam", kurš bija
prognozējis, ka Ukrainas armija Krievijas varenajai kara mašīnai spēs pretoties tikai pāris dienu.
Bet kā tad veidojušies šie bruņotie spēki?
Lai arī vairākums cilvēku sliecas uzskatīt, ka tīri labi atpazīst nepatiesu informāciju
un centienus manipulēt ar viņiem, pētījumi rāda pretējo – to spēj labi ja katrs piektais.
Neviens īsti nezina, kas bija prātā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, sākot karu pret Ukrainu, taču nu viņš panācis arī to,
ka līdz šim Krievijas pareizticīgo baznīcai lojālie Ukrainas iedzīvotāji nolād Maskavu un patriarhu Kirilu, kurš atbalsta iebrukumu.
Kad gribas pateikt kādu
treknāku vārdu, bet tā taču
nav pieņemts, uzvelc zeķes
vai T kreklu ar pavisam
nevainīgu dzelteno vannas
pīlīti, kas lepni saka vienu no
zināmākajiem lamuvārdiem
pasaulē... Citiem vārdiem
sakot, šis būs stāsts par to,
kad vairs nav ko zaudēt, jeb
diviem radošiem ukraiņu
uzņēmējiem, kuru dzīvi jau
otro reizi krasi mainījusi
Krievijas agresija.
Katra ukraiņu bēgļa stāsts ir ļoti personisks, taču ir arī daudz kopīgā:
sašutums par Krievijas izraisīto karu, sāpes par bojāgājušajiem,
izpostītajām pilsētām un ciemiem, bažas par Ukrainā palikušajiem
tuviniekiem un draugiem, patiesa savas valsts mīlestība, lepnums par
prezidentu Volodimiru Zelenski un cerība uz mieru un iespēju atgriezties
mājās – pat tad, ja no tām būs palikušas tikai drupas.
1. aprīlis daudzās pasaules valstīs tiek atzīmēts kā Joku diena, un savulaik uz nebēdu jokoja arī visā pasaulē zināmas avīzes, radio un televīzijas. Taču nu laiki ir mainījušies, un medijiem jābūt piesardzīgākiem.
Latviešu valodas lomas stiprināšana jo īpaši
aktuāla kļuvusi šajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Valdības koalīciju partijas vienojušās par sešu
gadu pāreju pilnībā uz mācībām latviešu valodā
arī mazākumtautību skolās. Tikmēr skolotāji
aicina ar likuma spēku noteikt arī to, ka latviešu
valodu un literatūru vidusskolā mācās trīs
gadus. Patlaban jaunais mācību saturs, kas no
1. septembra ienāks visās klasēs, paredz: latviešu
valodu un literatūru 12. klasē apgūst tikai tie, kuri
šos priekšmetus izvēlas kā padziļināto kursu.
Nereti vecām, vēsturiskām ēkām pašvaldībās ir divējāda pieeja: atjaunot dārgi un vērienīgi vai arī noskatīties, kā tās lēnām iet bojā. Taču vietā vienmēr ir uzdot jautājumu – noteicošā tiešām ir nauda vai tomēr cilvēku aktivitāte un vēlme uz visu paskatīties plašāk?
Fiziķis Visvaldis Grāveris par karadarbības skartajām Ukrainas
atomelektrostacijām, radiācijas baiļu izcelsmi un par lētāko veidu,
kā ražot dārgu elektrību.
Kā būsit pārliecinājušies jau citos šīs sērijas rakstos, arī Jaunā Eiropas Bauhaus sakarā daudz minētais vārds "ilgtspēja" ne vienmēr nozīmē tikai jaunus un par vecajiem labākus materiālus. Tieši otrādi – vispirms tas nozīmē cieņu pret šo "veco" un tā integrēšanu mūsdienīgā vidē, padarot par modernu un iepūšot jaunu dzīvi arī tajā, ko kāds varbūt jau norakstījis kā degradētu un neatjaunojamu. Un, kā rāda Lodzas piemērs, vesela pilsēta tā var iegūt ne tikai sakārtotus kvartālus un drošu vidi iedzīvotājiem, bet pat savu vizītkarti un to īpašo rozīnīti, ar ko izcelties citu pilsētu vidū.
Krievija likvidējusi neatkarīgos
medijus. Portāla Meduza vadītāja
Gaļina Timčenko saka: atbildi uz to,
kāds procents Krievijas iedzīvotāju
atbalsta Putinu, mēs nezinām.
Par bargām sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas sportistiem vienojusies sporta saime. Vēl olimpiskajā Pekinā bija iespēja startēt kā olimpiskajiem atlētiem no Krievijas, toties turpmāk ar dažiem izņēmumiem starptautiskās sacensības risināsies bez Krievijas un Baltkrievijas atlētiem.
Krievijas agresija Ukrainā novilkusi sarkanās līnijas arī mākslā, šoreiz
neļaujot stāvēt malā nevienam – arī pasaulslaveniem mūziķiem nākas paust
savu nostāju. Turklāt vairāki pazīstami mākslinieki pierādījuši, ka šādu izvēli,
saglabājot stingru mugurkaulu, iespējams veikt ne tikai tiem, kam šajā
situācijā nav ko zaudēt
No kafijas servīzes, kuras radīšanā izmantoti arī kafijas biezumi, līdz virtuālam ceļojumam ar bānīti – tā visa veidošanā iesaistīti Latvijas dizaineri, kuri, kaut ko jaunu radot, domā ne tikai par sava produkta izskatu, bet arī funkcionalitāti un ilgtspēju. Taču arī viņi uzsver: pārmaiņām vispirms jābūt domāšanā, un labākas vides radīšanā nepieciešams arī vietvaras un likumdevēju atbalsts.
Atslēga ir cilvēkos, idejās un to paplašinātajā realitātē. Tā droši var teikt, klausoties stāstā par Kuldīgas Ielu mākslas festivāla rašanos, kas pilsētas mūrus padarījis krietni interesantākus un piesaistošākus. Lai arī pandēmijas sākums strauji licis mainīt taktiku, sākotnējā doma ir īstenojusies un ar to viss nebeigsies.
Kā pēc pandēmijas un tālākā nākotnē mainīsies darba dzīve?
Jau tagad skaidrs: daudz kas no tā nebūs pēkšņi pārsteigumi,
bet arī patlaban jūtamas likumsakarības.