Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Ražošana

Aug uz "smago" rēķina © DIENA(1)

Pēdējo mēnešu dati par rūpniecības produkcijas izlaidi aizvien izteiktāk nostiprina divas atziņas. Pirmā no tām – kopumā pasaules, konkrēti, Eiropas, ekonomika nonāk aizvien dziļāk brieduma fāzē, un ir jārēķinās, ka jau tuvākajā nākotnē izaugsmes tempi saruks vai pat var kļūt negatīvi. Tas nozīmē, ka arī Latvijas rūpnieku produkcijas eksporta iespējas varētu sarukt vājākas ārvalstu pircēju aktivitātes dēļ.

Jāpiesaista uzmanība un jāsargā preces kvalitāte © DIENA(5)

"Divdesmit gadu ir laika periods, kurā Latvijā ir veidojušās un attīstījušās atkritumu apsaimniekošanas saimniecības. Pa šo laiku ir izaugusi jauna paaudze, kura uz daudzām lietām – arī uz zaļā dzīvesveida iespējām un atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem – raugās citādi nekā iepriekšējās paaudzes, un tas bieži vien ir apsveicami. Gados jaunie Latvijas iedzīvotāji šķiro atkritumus, izvēlas preces bez iepakojuma vai ar videi draudzīgu iepakojumu. Taču jāņem vērā, ka šo gadu laikā attīstījusies arī iepakojumu ražošanas industrija," norāda uzņēmuma Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Bauskas alus pilnībā pāries Cido Grupas īpašumā(1)

Par alus darītavas SIA Bauskas alus vienīgo īpašnieku kļūs SIA Cido Grupa, aģentūrai LETA pavēstīja kompāniju pārstāvji. Bauskas alus ir noslēgusi darījumu par 100% kapitāldaļu pārdošanu Cido Grupai. Patlaban iesniegts ziņojums Konkurences padomei, kuras atzinums nepieciešams pilnīgai darījuma izpildei.

Latvenergo koncerns pirmajā ceturksnī nopelnījis 38,365 miljonus(8)

AS Latvenergo koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 251,378 miljoni eiro, kas ir par 3,2% mazāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa samazinājās par 40,9% un bija 38,365 miljoni eiro, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Šis gads rūpniekiem var izrādīties problemātiskāks © DIENA(9)

Apstrādes rūpniecības statistikas dati un notiekošais ārvalstīs vedina domāt, ka ārējo tirgu konjunktūra šogad varētu pasliktināties. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes tempus un iedzīvotāju labklājību, taču ekspertu teiktais liecina, ka nopietnam pesimismam šobrīd nav pamata.

Strautiņš: Lauztās egles(1)

Martā Latvijas apstrādes rūpniecība noturēja pieklājīgu gada pieauguma tempu jeb 4,7%, salīdzinājumā ar februāri izlaidei samazinoties par 1,1%. Taču aizvadītā mēneša laikā saņemtās ziņas pastiprina nenoteiktību par ražošanas izmaiņām šogad kopumā.

Rūpniecība uzzeļ atkal © DIENA

Nelielo minstināšanos pagājušajā gadā, kad apstrādes rūpniecības izaugsmes temps samazinājās, šogad nomainījušas pozitīvas tendences.

Pētījums: Lauksaimnieki optimistiski par saimniecības izaugsmi

Lielākā daļa lauksaimnieku (58%) ir pārliecināti par savu saimniecību attīstību tuvākajā nākotnē, liecina Swedbank veiktais pētījums. Vispozitīvāk uz savas saimniecības attīstības iespējām nākotnē raugās graudkopības un gaļas liellopu audzētāju jomas pārstāvji, savukārt 54% pienkopības pārstāvju galvenokārt uzskata, ka situācija būtiski nemainīsies.

Ražotāji kāpina cenas © DIENA

Neraugoties uz bažām par saspīlējumiem dažādu valstu ekonomiskajās attiecībās, kam vismaz teorētiski vajadzētu bremzēt globālās tautsaimniecības izaugsmi un patērētāju aktivitāti, tirgus konjunktūra līdz šim bijusi pozitīva. Proti, neraugoties uz nenoteiktību, ekonomiskā aktivitāte saglabājas augsta, un tas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai arī mūsu valsts ražotājiem rastos iespēja palielināt saražotās produkcijas cenas. Kopumā pārtikas ražotāji savu produkciju februārī realizējuši par 2,7% dārgāk nekā gadu iepriekš.

Topā ražošana un enerģija © DIENA(1)

Pagājušā gada nogales iezīmes, kas biržās bija vērstas uz kapitāla vērtspapīru portfeļu izpārdošanu, šogad nomainījušas tādas tendences, kuru ietvaros investori ir gatavi atvērt makus. Tā rezultātā akciju cenas biržās uzrāda pieauguma tendenci.

Arī mazie var būt jaudīgi © DIENA

Latvija, lai arī tās teritorija ir neliela, ir visai būtisku atšķirību valsts, – to apliecina nesen bankas Luminor veiktais pētījums par dažādu pilsētu un novadu uzņēmumu eksportu. Tieši ar preču vai pakalpojumu eksportu varam saistīt tālāko Latvijas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Tomēr šajā ziņā situācija ir visai pretrunīga un vedina uz pārdomām par ierasto kursu reģionālajā politikā, jo konsolidācijas pasākumi un attīstības centru veidošana ne vienmēr ir nesusi gaidītos augļus.

Jaunu rekordu krustcelēs © DIENA(8)

Pasaules tautsaimniecības norises Latvijas tautsaimniecības attīstībai ir bijušas labvēlīgas jau vairāk nekā divus gadus, ļaujot mūsu valsts ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tikt pie aizvien jauniem pārdošanas rekordiem. Tas atspoguļojas arī valsts ārējās tirdzniecības statistikā. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka mūsu valsts preču eksports pērn pieaudzis līdz jaunam vēsturiskajam rekordam, sasniedzot 12,34 miljardus eiro, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eksports veicina ražošanu © DIENA

Neraugoties uz izaugsmes apsīkumu pavasara mēnešos, pagājušo gadu Latvijas apstrādes rūpniecībai izdevās noslēgt uz optimistiskas nots. 2018. gada laikā, salīdzinājumā ar 2017. gadu, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide salīdzināmajās cenās pieaugusi par 3,4%. Turklāt gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada pēdējiem trim mēnešiem apjomi auguši par 4,3%, bet decembrī salīdzinājumā ar pēdējo mēnesi 2017. gadā kāpums sasniedzis pat 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Eksperte: Apstrādes rūpniecībā var būt pozitīvi pārsteigumi

Kā gadu iesāksi, tā noslēgsi – šoreiz to var teikt par apstrādes rūpniecības sniegumu 2018. gadā. Pērnajā decembrī ražošanas apjomi auguši par 5,1% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), tikpat strauji, cik 2018. gada pirmajā mēnesī, uzrādot vienu no straujākajiem mēneša kāpumiem pērn. Gada vidū gan izaugsmes tempi bija piezemētāki. Tādējādi apstrādes rūpniecības uzņēmumi 2018. gadā kopumā savus ražošanas apjomus spējuši kāpināt par 3,4%, salīdzinot ar 2017. gadu.