Valdības koalīcija tērē laiku
diskusijām par to, vai saimnieciski var atļauties atteikties no
krievu graudu importa un
tranzīta, acīmredzami neapzinādamās, ka lēmums par tā
pārtraukšanu ir neizbēgams.
Vācijā nu jau vairākas dienas
turpinās vērienīgas lauksaimnieku (un ne tikai) protesta
akcijas, kuras ir saņēmušas
savā ziņā starptautisku atbalstu – savas akcijas, atbalstot
Vācijas kolēģus, rīko arī, piemēram, Francijas
un Nīderlandes lauksaimnieki.
Laiku pa laikam diskusijās par mūsu valsts ekonomisko situāciju pavīd apgalvojums, ka Latvijā nav rūpniecības. Tas gan ir mīts, kas iesakņojies apziņā ne vienam vien, bet ir tālu no patiesības, jo mums ir vairākas spēcīgas nozares, piemēram, kokrūpniecība un pārtikas ražošana.
Gadu mijā par sava veida ģeopolitisku pārsteigumu parūpējās Āfrikas valsts Etiopija, kura plaša darījuma ietvaros oficiāli atzina Somālilendas, kas ir viena no neatkarību pasludinājušajām, taču starptautiski neatzītajām kaimiņvalsts Somālijas provincēm, neatkarību.
Dienā, kad sākās pilsoņa pasu skandāls, man tas atmiņā atsauca mazliet senākus notikumus un sabiedrības sašutumu saistībā ar AS Sadales tīkls pirmo piedāvājumu paaugstināt elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu cenas. Toreiz tarifu projekts pirms tā iesniegšanas izskatīšanai regulatoram taču bija izgājis nepieciešamo "birokrātijas ceļu", kura laikā tarifu lēciena plānu ar savu parakstu bija apstiprinājušas attiecīgas amatpersonas.
Taivānā 13. janvārī ir gaidāmas kā prezidenta, tā parlamenta vēlēšanas, par kuru rezultātu, pie kam neatkarīgi no šo vēlēšanu iznākuma, var kļūt ievērojams spriedzes pieaugums ASV un Ķīnas attiecībās.
Latvijā šā gada 8. jūnijā ir gaidāmas Eiropas Parlamenta (EP)
vēlēšanas, kurās no mūsu valsts
tiks ievēlēti deviņi deputāti. Visa
Latvija būs viens vēlēšanu apgabals, un partijām, lai iekļūtu EP,
būs jāiegūst vismaz 5% vēlētāju balsu.
Aizvadītā gada 20. decembrī
Francijas parlamenta abas
palātas apstiprināja valsts
prezidenta Emanuela Makrona virzīto jauno migrācijas
ierobežošanas likumu, turklāt
pēc tam, kad sākotnēji likums tika noraidīts,
tajā tika veiktas gana būtiskas izmaiņas,
paredzot nelegālās imigrācijas ierobežošanu
galvenokārt ar aizliegumiem un represīvām
metodēm.
Neskatoties uz to, ka pat valdību
nomaiņa neiekavēja nākamā
gada valsts budžeta pieņemšanu, tas, kādā virzienā un
ātrumā nākamgad piedzīvosim
valsts tautsaimniecības attīstību vai stagnāciju, pagaidām ir diezgan miglā
tīts. Iemesls tam nav tikai Latvijas politiķu un
ierēdniecības, teiksim nu pavisam godīgi,
mazspēja skaidri definēt reālus mērķus un
attiecīgi arī īstenot procesus, lai mērķus
sasniegtu.
Serbijas galvaspilsētā Belgradā turpinās opozīcijas rīkotie protesti, cenšoties apstrīdēt nesen notikušo Belgradas skupščinas (domes) vēlēšanu rezultātus
Ilgi gaidītie partiju reitingi, kurus sabiedrībai nācās gaidīt aizdomīgi ilgi – teju pilnus divus mēnešus, Ziemassvētku priekšvakarā beidzot tika publiskoti un, protams, gandarīja tos, kuri bija pārliecināti, ka kaut kāds negatīvs efekts pat uz Jaunās Vienotības (JV) disciplinēto vēlētāju skandālam ar partijas sejas Krišjāņa Kariņa negausīgi izmantotajiem dārgajiem privāto lidmašīnu reisiem būtu bijis jāatstāj.
Saskaņošanai valdībā trešdien beidzot iesniegts Valsts ieņēmumu dienesta (VID), nu jau vēsturiski jāsaka, kārtējais reorganizācijas plāns, par kura ieceri un aprisēm Diena visai konkrēti rakstīja jau aprīlī.
Amerikas Savienoto Valstu Kolorādo pavalsts Augstākā tiesa šonedēļ pieņēma lēmumu liegt ASV eksprezidentam Donaldam Trampam piedalīties pavalsts Republikāņu partijas priekšvēlēšanās. Tiesa atsaucās uz ASV konstitūcijas 14. labojuma 3. punktu, kas liedz ieņemt amatu valdībā personām, kuras ir piedalījušās dumpī.
Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no būtiskākajiem
šķēršļiem uzņēmējdarbības
attīstībā un ārvalstu investīciju
piesaistē, kas izriet no tā, ka šis
jautājums līdz šim valsts līmenī
nav sistemātiski risināts.
Argumentējot ar mērķi apgrūtināt pases noturību pret
viltojumiem, nākamgad
Latvijā sāks izsniegt jauna
parauga pases, kuras pašreizējo 30 eiro vietā maksās divreiz
lielāku valsts nodevu – 60 eiro, intervijā
portālam Delfi paziņoja Pilsonības un
migrācijas lietu priekšniece Maira Roze.
Amerikas Savienoto Valstu
aizsardzības ministrs Loids
Ostins nupat paziņoja par 10
valstu koalīcijas izveidi ar ASV
priekšgalā cīņai pret Jemenas
hutiešiem jeb husītiem, kuru
militārās aktivitātes palestīniešu atbalstam ir
lielā mērā ierobežojušas starptautisko
kuģniecību Sarkanajā jūrā.
Pedagogi un ārsti, žurnālisti un sabiedriskie aktīvisti, politiķi un uzņēmēji – šo un vēl daudzu citu sabiedrības grupu pārstāvji nav pasargāti no tā, ka saņems draudus, kas tiešāk vai netiešāk saistīti ar viņu darbu. Jāatceras, ka ir bijis gadījums, kad draudēts tika pat grāmatas tulkotājai. Turklāt sociālajos tīklos agresivitāte mēdz iezagties pat zinātnieku domstarpībās.
Plašu ažiotāžu rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos izsauca Ķīnas
Tautas Republikas priekšsēdētāja
Sji Dzjiņpina nupat aizvadītā
valsts vizīte Hanojā – mediji šo
vizīti traktēja galvenokārt kā
Pekinas vēlmi kavēt Hanojas tuvināšanos
ASV un Japānai, kā arī saglabāt savu ietekmi
kaimiņvalstī
Vērtējot Latvijas labklājību, tiek
uzsvērts, ka mūsu valsts
atpaliek ne tikai no Igaunijas,
bet arī no Lietuvas. Mūsu
dienvidu kaimiņvalsts attīstība
ir pamanāma arī ikdienišķos
novērojumos, apmeklējot Viļņu un citas
apdzīvotās vietas.
Polijas Republikas jaunā sasaukuma Seims (parlaments) šīs nedēļas sākumā beidzot spēja "legalizēt" 15. oktobrī notikušo vēlēšanu rezultātus, vispirms nobalsojot par neuzticības izteikšanu nu jau bijušajam premjerministram Mateušam Moraveckim (Likums un taisnīgums, PiS), bet pēc tam apstiprinot jaunu valdību ar premjera amatu reiz jau ieņēmušo (no 2007. līdz 2014. gadam) bijušo Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku (Pilsoniskā platforma, PO) priekšgalā.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmums atļaut nākamgad Parīzē plānotajās olimpiskajās spēlēs neitrālā statusā piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ir kārtējais pārbaudījums gan demokrātijas principiem, gan arī pasaules lielvaru principu robežām, proti, cik tālu demokrātiskā pasaule ir gatava mainīt – kā tagad moderni teikt – novilktās sarkanās līnijas.
Saistībā ar nesen notikušo Tūrisma forumu ir aktualizēts jautājums par to, kāpēc mūsu valstī pēc Covid-19 pandēmijas tūrisms nav atkopies tik veiksmīgi, kā tika cerēts. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs nakšņojuši 123,5 tūkstoši ārvalstu ceļotāju, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019. gada septembrī.
Amerikas Savienoto Valstu Kongresa augšpalātas Senāts noraidīja prezidenta Džo Baidena virzītā likumprojekta par vairāk nekā simts miljardu dolāru lielas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, kā arī ASV un Meksikas robežas stiprināšanai un pat amerikāņu jaunāko zemūdeņu būvniecībai nodošanu balsošanai, kas nostāda Ukrainu katastrofas priekšā. Atbilstīgi Senāta procedūrai, lai šāda veida likumprojekts tiktu nodots balsošanai (kas pārliecinošā vairākumā gadījumu nozīmē arī tā apstiprināšanu, lai gan mēdz būt arī izņēmumi), tas ir jāatbalsta vismaz 60 senatoriem no 100.
Autoritatīvais amerikāņu žurnāls Time, kā ik katru decembri, šonedēļ paziņoja savu gada cilvēku, un iepretim 2022. gada izvēlei, kad Time vāka izvēle krita par labu Ukrainas varonīgās pretošanās simbolam Volodimiram Zelenskim, par 2023. gada ietekmīgāko cilvēku atzīta – mūsdienu popkultūras simbols – Teilora Svifta.
Gadījums, kad Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) pacienta tuviniece uzbruka ārstei, kura paziņoja par šī pacienta smadzeņu nāvi, parāvis vaļā slūžas diskusijām par situāciju veselības aprūpē.
Dienvidamerikas valstī Venecuēlā iepriekšējās nedēļas nogalē notika interesants konsultatīvais referendums, kura mērķis bija noskaidrot sevi par bolivārisku uzskatošās valsts pilsoņu attieksmi pret kaimiņvalsts Gajānas (bijušās britu Gviānas) lielākās daļas – tā sauktās Esekibo Gajānas –, atgriešanu Venecuēlas sastāvā.