Honkongā demonstranti pirmdienas rītā izbeiguši nozīmīga autoceļa pie parlamenta ēkas blokādi, atļaujot atsākt satiksmes plūsmu. Policija visu rītu aicināja vairākus simtus demonstrantu atbrīvot ierasti noslogoto autoceļu. Pēc sarunām grupa piekrita miermīlīgi atkāpties. Lielākā daļa demonstrantu protesta akciju turpina netālu esošajā parkā.
Bezcerības sajūta valdīja Daugavas stadiona tribīnēs, kad pagājušo pirmdien Latvijas futbola izlase aizvadīja Euro 2020 kvalifikācijas maču pret Slovēniju, zaudējot ar 0:5. Kā pēc mača atzina mūsu valstsvienības galvenais treneris Slaviša Stojanovičs, Slovēnijas pilsonis, mūsu komandai vēl paveicās, ka pretinieks negribēja iesist vēl vairāk. Citādi rezultāts būtu vēl graujošāks. Uz sarunu par Latvijas futbola iestigšanu bezdibenī aicinājām Latvijas Futbola federācijas prezidentu un izlases ilggadējo kapteini Kasparu Gorkšu.
"Iespējamais streiks un arī pikets, kas bija 20. martā, nav tikai par naudu. Pedagogi pieceļas kājās tāpēc, ka tā ir viena no retajām profesijām, kur nemitīgi tiek prasību latiņa paaugstināta, reformu skaits palielināts, nemitīgi norādīts, ka vēl kaut kas ir par maz un par maz." Par to, kā valsts nereti apgrūtina dzīvi skolotājiem, jo sāktās reformas mēdz būt paviršas, intervijā Baibai Krastiņai stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Atkritumu jomā, šķiet, tiek stingri uzraudzīti vien tie, kas darbojas legāli. Kā citādi izskaidrot, ka tikai ugunsgrēki nelegālajās izgāztuvēs ļauj atklāt, ka ir arī tādas, turklāt ne mazums?
Nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas spilgti nodemonstrēja mūslaiku sabiedrības raksturīgu iezīmi – atrašanos tā dēvētajos informatīvajos burbuļos. Pēc daudzajiem skandāliem par iespējamiem likumpārkāpumiem Rīgas domes struktūrās un uzņēmumos latviskajā interneta saziņā un medijos valdīja pārliecība, ka Saskaņas un Gods kalpot Rīgai tandēma ziedulaiki pagājuši, tomēr izrādījās, ka gana liels vēlētāju atbalsts ir ne tikai šī saraksta, bet arī Latvijas Krievu savienības līderiem. Tātad latviski ziņas uztverošie un diskutējošie bija pilnīgi ignorējuši tos, kuri sazinās pamatā krieviski. Tāpat bija virkne partiju, kuru atbalstītāji bija labāk pamanāmi interneta saziņā, un tas attiecīgi radīja iespaidu par viņu potenciāli labām izredzēm vēlēšanās, kas, kā vēlāk izrādījās, tik tāds kā ziepju burbulis vien bijis.
Situācija, kas izveidojusies Rīgas domē, kad partijas dažādu pragmatisku apsvērumu dēļ neraujas uz varas pārņemšanu caur ārkārtas vēlēšanām, liek paurķēties sīkāk šajos partiju iekšējos apstākļos. Diagnozes, kas no šīs situācijas izkristalizējas, ir aizmetušās jau krietni iepriekš un, domājams, ietekmēs politisko dzīvi vēl krietni pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.
