Nesatikt Dublinā nevienu latvieti ir normāli, jo šī nav latviešu viesstrādnieku pilsēta. Tā ir tūristu, izklaides, īru viskija un Ginesa alus valstība. Te sīknauda mētājas zem kājām un cents nav nauda.
Kaut gan galīgo novadu karti iepriekš solīts apstiprināt septembrī, iespējams, jaunās robežas, kādās sāksim dzīvot pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, valdība izskatīs jau otrdien. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) piektdienas vakarā savā mājaslapā ievietoja "svaigāko" un, pēc RAPLM teiktā, "galīgo" novada kartes variantu.
"Budžeta ieņēmumi mums ir tikai izdzīvošanai, attīstībai izmantojam projektus," saka Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Kraukle. Tieši tiem esot jāpateicas straujajiem attīstības tempiem. "Ja nebūtu novads, tad nebūtu tik daudz un apjomīgu projektu, jo kopā varam atvēlēt lielāku līdzfinansējumu, kā arī algot labākus speciālistus nekā katrs atsevišķi," skaidro Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers.
Mierīgs klusums, atskan vienīgi datora klikšķi no sociālās darbinieces kabineta — otrdienas pusdienas laikā Turku pagasta pārvaldes nams ir tukšs. "Šodien četri cilvēki jau bija no rīta puses," saka pagasta pārvaldes izpilddirektors Aivars Smelcers (TP). Vidēji četri te iegriežoties katru dienu. Trešdienās vairāk, jo tad no Līvānu novada domes ierodas lauksaimniecības konsultants, bāriņtiesas locekle, zemes ierīkotājs utt.
Līvānu novadā pabijuši visu rajonu pārstāvji, lai saprastu, kā reāli strādā novads Kamēr lielākā daļa pašvaldību vēl tikai plāno apvienoties novados, sākot ar 2009.gadu, Līvānu pilsēta, Rožupes un Turku pagasts, pirms septiņiem gadiem brīvprātīgi izveidojot novadu, aktīvi izmanto iespējas nosmelt Eiropas Savienības (ES) naudu teritorijas sakārtošanai un attīstībai.