Somersetas grāfistē atrodas nelielā Glastonberija, kuras apkaimē
vasarās noris pasaulslavenais mūzikas festivāls. Tomēr aiz
rokmūzikas slavas aizklāti palikuši īstie Glastonberijas
dārgumi.
Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānija Hennes and
Mauritz (H&M), kas gatavojas atvērt veikalus Rīgā,
nodibinājusi Latvijas meitasuzņēmumu, liecina Uzņēmumu reģistru
apkalpojošās firmas Lursoft informācija.
Atkārtoti izskatot Pārresoru koordinācijas centra ziņojumu par
Nacionālā attīstības plāna 2014.- 2020. gadam prioritātēm, valdība
otrdien vienojās apstiprināt tā vadmotīvu «ekonomikas izrāviens».
Šo vadmotīvu par labāko no visiem variantiem atbalstīja arī
premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Viņa preses
sekretārs Mārtiņš Panke Dienai paskaidroja - pagājušajā
nedēļā NAP prioritātes un vadmotīvu apsprieda arī ministri
seminārā, kurā secināja, ka nākamajā plānošanas periodā jāliek
uzsvars uz ekonomisko attīstību, kas ir pamatā arī daudzu sociālo
jautājumu risināšanā.
Latgales forumā 11. aprīlī vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) iecerējis publiskot arī
ministrijā saņemto ideju apkopojumu par pasākumiem Latgales reģiona
attīstības veicināšanai. Pēc premjera Valda Dombrovska
(Vienotība) rīkojuma E. Sprūdža vadītā valdības darba
grupa ir sagatavojusi un iesniegusi valdības vadītājam Latgales
attīstības rīcības plānu. Latgales forumu ministrija rīko sadarbībā
ar Daugavpils Universitāti, bet tā norises vieta vēl nav zināma,
taču tajā varēs piedalīties ikviens interesents.
Slovāku avīzi uztrauc, ka trīs nedēļas pirms Lieldienām olu cena
Eiropā pārsniedz rekordus. Kopš februāra vidus tā Eiropā pieaugusi
vidēji par 70% (Francijā par 75%, Lielbritānijā - par 100%).
Galvenais iemesls esot nevis epidēmija, bet ES direktīvas par vistu
labturību prasību izpildīšana.
Saeimas deputātus administratīvi sodīt un veikt kratīšanas varēs
bez parlamenta piekrišanas, paredz Saeimas Juridiskajā komisijā
atbalstītie grozījumi Satversmē, ziņo LETA.
«Vesels jūs neesat,» galvu šūpo mana ģimenes ārste, kad paužu
viņai apņēmību noslēgt slimības lapu. Tomēr noslēdz, un, svinīgi
apsolījis katrā ziņā uzmanīties, dzert zāļu tējas, kā arī pienu ar
Boržomi minerālūdeni, ierodos darbā. Un tomēr man gribas
izstāstīt savu slimošanas laika lielāko sāpi - gājienu veikt plaušu
rentgenuzņēmumu, jo šis piedzīvojums bija ar pārsteiguma
elementiem.
Pirmo reizi latviešu valodā tulkota Krievzemes patriarha Kirila
grāmata Brīvība un atbildība: harmonijas meklējumos. Cilvēka
tiesības un personības cieņa. Latvijas metropolīts Aleksandrs
uzsver: «Grāmata noteikti radīs interesi lasītājos, liks
aizdomāties par mūsdienu vērtību sistēmas prioritātēm un radīs
pozitīvu atbalsi.»
Unikāls pianistu duets - Vestards Šimkus un viņa māsa Aurēlija
Šimkus - uzstāsies ciklā Pianisma virtuozi Rīgas Stradiņa
universitātes aulā. Vestards Šimkus ir publikas mīlulis gan
Latvijā, gan citur. Savukārt Aurēlija mācās Emīla Dārziņa mūzikas
vidusskolas 7. klasē un savu skanējumu vēl tikai veido Ligitas
Muižarājas klavieru klasē. Taču koncertē kopš septiņu gadu vecuma
un ir jau vairāku starptautisko konkursu laureāte.
Tuvojoties maijā paredzētajām reģionālajām vēlēšanām Vācijas
rietumos esošajā federālajā zemē Ziemeļreinā-Vestfālenē, vairāki
reģiona pilsētu mēri paziņojuši, ka vairs nevēlas veikt iemaksas tā
sauktajā Austrumvācijas solidaritātes fondā, kas tika izveidots pēc
valsts atkalapvienošanās 1991. gadā, lai samazinātu austrumnieku
ekonomisko atpalicību.
Apgāds Dienas grāmata tikko laida klajā jaunās
rakstnieces Ingas Žoludes trešo grāmatu - romānu Sarkanie
bērni. Šis darbs pērn kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības
rīkotā un mecenāta un uzņēmēja Raimonda Gerkena finansiāli
atbalstītā latviešu oriģinālo romānu konkursa laureātu. Uzņēmēja
iniciatīva atbalstīt vietējo rakstnieku jaundarbu tapšanu aizsākās
1993.
Kopš stāšanās amatā Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta
lauku skolas, ziedojot tām savu mēnešalgu - 1504 latus pēc nodokļu
nomaksas. Naudas dāvanu patlaban saņēmušas sešas skolas, kas to
tērē pēc saviem ieskatiem, izvērtējot nepieciešamību, piemēram,
iegādāta apskaņošanas aparatūra sarīkojumu zālei, mikroskopi vai
mūzikas instrumenti.
Liepājas muzejā par godu Liepājas dzimšanas dienai un 20.
gadadienai, kopš atjaunota Liepājas Tirdzniecības osta, atklās
kolekcionāra, Karostas entuziasta Jura Raķa vēsturisko fotogrāfiju
izstādi Karostas albums, ziņo vizuālo mākslu portāls
www. studija. lv. Dažādi neierasti rakursi senajos
fotouzņēmumos vēsta par Karostas pirmsākumiem līdz 1939. gadam.
Līdz 22. aprīlim.
Daudzās aptiekās nav iespējams iekļūt ne māmiņām ar bērniem
ratiņos, ne cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kuri spiesti
pārvietoties ratiņkrēslā, lai gan šādai iespējai obligāti
jābūt.
Gagarina kausa izcīņā Georgija Pujaca (att.) pārstāvētais Omskas
Avangard uzvarēja Magņitogorskas Metallurg ar
5:3. Romānam Červeņkam divi vārti un divas rezultatīvas piespēles.
Sērijā 3:1 Avangard labā. Laura Dārziņa pārstāvētais
Ak Bars zaudēja Traktor ar 2:3. Dārziņš labi
pacīnījās vārtu priekšā otro vārtu guvumā. Sērijā līdz četrām
uzvarām - 1:3.
Rucavniece Valda Stadgale atzīst: kad sāka ar biedrību
Jumītis darboties, nedomāja, ka tas izvērtīsies tik plaši
un svētīgi visam novadam. Jumīti Rucavas mediķi un
skolotāji dibināja 1998. gadā. «Tas jau vēl pagājušais gadsimts!»
smej Valda. Uz šajā gadsimtā paveikto biedrības aktīvisti cītīgāk
atskatīsies vasarā - aprit 10 gadu, kopš Rucavā izveidojuši Saieta
namu.
Irēna Ozola (74) ir Abonēšanas centra Diena preses
piegādātāja. Pēc 37 rūpnīcā VEF pavadītiem gadiem šī ir viņas otrā
darbavieta. Abonēšanas centrā ir strādājis arī viņas vīrs, meitas,
mazmeita. «Labajos» gados viņai bija jāpiegādā līdz 120 avīzēm,
tagad - ap 20. Bet mundrumu sagādā ceļošana. «Ceļojam pa Latviju,
arī pa citām zemēm, ja pietiek laika un atļauj līdzekļi. Esmu
bijusi Austrijā, Čehijā, Somijā, Vācijā, Itālijā, Dānijā, Kanādā,
ASV. Jauni iespaidi patiešām raisa dzīvesprieku,» uzskata Irēnas
kundze.
Zviedrijas valdība rosina plaģiātismā pieķertajiem studentiem
aizliegt studēt. Pērn blēdoties pieķerti 548 studenti, par ko var
piemērot pusgadu ilgu aizliegumu studēt universitātēs. «Iespējams,
mēs uz ilgāku laiku vai pat pavisam varam aizvērt durvis tiem, kas
krāpjas,» uzsvēra Izglītības ministrija.
Argumentējot biedrības izveides nepieciešamību, jūs
deklarējat, ka Latvijā pietrūkst labējās politikas. Daudziem tas
var likties dīvains apgalvojums, jo, tieši otrādi, kopš neatkarības
atgūšanas Latvijā pie varas ir gandrīz tikai un vienīgi labējās
partijas.
basketbols. Iespēja iekļūt Baltijas Sieviešu basketbola līgas
finālčetriniekā trešdien būs TTT Rīga komandai. Svarīgā
spēlē Latvijas čempiones pulksten 19.30 Rīgas Olimpiskajā sporta
centrā uzņems Minsk 2006 no Baltkrievijas. Uzvara ar
vismaz 10 punktu pārsvaru garantēs vietu pusfinālā, bet panākums ar
mazāku pārsvaru ļaus saglabāt cerības tur tikt pēdējā kārtā.
Sociālajos tīklos traci sacēlis kāds video - tajā telekanāla PBK
ziņu sižets, kurā redzama kņada pie Brīvības pieminekļa, kad
eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka 16. martā nolika ziedus nacisma
upuru piemiņai, tiek pretnostatīts kādam citam video, kurā redzams
tas pats notikums, tikai bez tulkojuma krievu valodā. Ar piebildi
«tā strādā Krievijas propaganda» tiek norādīts, ka, tulkojot puiša,
kurš centās T. Ždanoku aizraidīt no pieminekļa pakājes, teikto,
viņam mutē ielikti ebreju tautu noniecinoši vārdi: «Žīdiem šeit nav
jābūt!» PBK gan apvainojumus sižeta safabricēšanā noliedz.
Igaunijas Tieslietu ministrija rosinājusi parlamentu pieņemt
nepieciešamos likuma grozījumus, lai tiesas ar aizdomās turamajiem
turpmāk varētu sazināties interneta sociālajos tīklos. Ministrija
norāda, ka tas paātrinātu saziņu, kā arī lietu izskatīšanas
procesu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds
Sprūdžs (ZRP) izveidojis konsultatīvo padomi, kas trešdien sanāks
uz pirmo sēdi. Tajā ministrs uzaicinājis arī savus priekštečus,
bijušos Tautas partijas biedrus Edgaru Zalānu un Māri Kučinski,
kurš tagad ir Lielo pilsētu asociācijas padomnieks. Citiem
ministriem ir ārštata padomnieki, E. Sprūdžs tā vietā nolēma veidot
padomi, ar kuru konsultēties par aktuāliem ministrijas darba
kārtības jautājumiem.
Veselības ministrijā (VM) pašreiz top jaunais veselības aprūpes
māsterplāns jeb politikas plānošanas dokuments, kurā detalizēti
plāno ambulatorās aprūpes un slimnīcu sektora attīstību
turpmākajiem pieciem gadiem. Tā pirmo «zaļo» uzmetumu sabiedriskai
apspriešanai VM varētu nodot šogad maijā vai jūnijā, stāsta VM
valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Iepriekšējā plānā akūtākais
jautājums bija slimnīcu sektora reformas, paredzot reorganizēt -
pārveidot, apvienot, likvidēt - virkni slimnīcu un to lielos
vilcienos arī īstenojot.
Kinoskolā notiks lekciju kurss Kino un jaunās
tehnoloģijas, ko lasīs profesors Viktors Freibergs. Lekcijās
tiks aplūkotas tēmas šādas tēmas. Kas ir tēls kino un vai datora
radītie tēli atbilst tradicionālajai tēla definīcijai? Realitātes
konstrukcija, ieskats vēsturē. Morfēšana. (26. martā). Digitālais
kino, raksturīgās iezīmes un tā definīcija (2.
Desmitiem tūkstošiem sērojošu koptu kristiešu otrdien pulcējās
pie Ēģiptes galvaspilsētā Kairā lielākā koptu dievnama, lai
piedalītos nedēļas nogalē mirušā pāvesta Šenudas III bēru
ceremonijā. Kopti, kas veido lielāko daļu no aptuveni 10 miljoniem
Ēģiptē mītošo kristiešu, baidās, ka pēc garīgā tēva aiziešanas
aizsaulē varētu pasliktināties viņu stāvoklis.
Vakar Rīgas Doma dārzā tika atklāta jauna brīvdabas mākslas
galerija, kas ar regulāru programmu turpmāk būs atvērta izstāžu
vieta māksliniekiem un apmeklētājiem. Projekta autors ir
sabiedriskā kustība Mans Doms, kas darbojas ar mērķi
aktualizēt Rīgas Doma sabiedrisko nozīmi. Līdz ar galerijas
atvēršanu ir skatāma pirmā izstāde - fotogrāfa Nila Viļņa darbu
ekspozīcija Acis plaši aizvērtas (att.
Vajadzīgajā brīdī nepiebremzēja un iebrauca grāvī. Tā var
raksturot BK Ventspils basketbolistu izšķirošo spēli FIBA
Eiropas Izaicinājuma kausa ceturtdaļfinālā pret Ungārijas
Olaj (78:82). Latvijas klubiem līdz ar to Eiropas kausi
šosezon beigušies, kamēr Solnoku klubs var gatavoties pusfināla
spēlei ar pazīstamo Stambulas Bešiktaš.
Mūsu mērķis ir motivēt cilvēkus, it īpaši jauniešus, palikt
Latvijā un šeit iegūt izglītību, strādāt, attīstīt uzņēmējdarbību.
Vēlamies novērst to, ka jaunieši aizbrauc uz ārzemēm un tur paliek
tāpēc, ka pārņemti ar skeptisko pārliecību - mūsu valstī viņiem
iespēju nav. Patiesībā Latvijā pieejamas lieliskas iespējas
pašrealizēties, studēt, izveidot karjeru, tikai tās vajag saskatīt,
uzskata Jaroslavs Romanovičs.
«Mana kursa biedrene un ļoti laba draudzene no Pēterburgas reiz
teica - zini, ir tāda luga, brīnišķīga luga! Es aizgāju uz
Nacionālo bibliotēku un izlasīju šo lugu angļu valodā. Joprojām
atceros, kā izgāju no bibliotēkas uz Barona ielas. Bija silts
pavasaris, spīdēja saule. Es jutu - viss, es esmu iekšā, šī luga
mani ir dabūjusi,» režisors Vladislavs Nastavševs atceras
iepazīšanos ar Tenesija Viljamsa lugu Pērnvasar negaidot
(Suddenly, Last Summer).
Statistika liecina: bailes nomirt ir tikai septītajā vietā,
paliekot aiz bailēm no zirnekļiem, čūskām, ciešanām, ļauniem
cilvēkiem un slēgtām telpām. Uz zemes mūsu nesenajā apzinātajā
vēsturē ir miruši 12 miljardi cilvēku. Un, kaut arī kolektīvajā
arhetipiskajā zemapziņā visi apzināmies, ka arī mēs reiz mirsim,
tomēr ikdienas steigā par nāvi īpaši nesatraucamies.
«Esmu tik apmierināts ar ekskursijā gūtajiem iespaidiem, ka kopā
ar draugiem - citiem senioriem - jau ierosinājām organizēt nākamos
braucienus,» prieku un gandarījumu neslēpj seniors Harijs Jaunzems.
Šis kungs no Ķeguma laikraksta Diena organizētajās
Senioru brokastīs uzvarēja tūrisma aģentūras Jauni
rakursi rīkotajā konkursā un tādējādi ieguva Zelta
aploksni ar dāvanu karti, kas paver iespējas divām personām
doties ekskursijā uz Lietuvu. Galvenā Harija kunga līdzbraucēja
bijusi dzīvesbiedre, bet kompānijā par ceļabiedriem pieteikušies
arī citi Ķeguma seniori.
Lai rosinātu diskusiju sabiedrībā un lēmumu pieņēmēju vidū par
senioriem kā aktīviem, pilnvērtīgiem, pieredzes un zināšanu
bagātiem sabiedrības locekļiem, Eiropas gada ietvaros 23. martā
norisināsies konference Sabiedrības novecošana - izaicinājumi
un iespējas.
Vienmēr gaidu Senioru Dienu un tās jauno nedēļas
tematu. Tāpēc, ka pēc tam ir interesanti lasīt dažādu lasītāju
viedokļus par ierosināto tematu. Reizēm gribas izteikt arī
savējo.
Jo ilgāk Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis
Cimdars ir šajā amatā, jo drošāk viņš tajā var justies. Politiķu
spēkos nav atrast citu tik pieredzējušu cilvēku šim postenim.
Valstī, kur ne tikai referendumi, bet arī vēlēšanas var notikt
katru gadu, riskēt ar šajā darbā nepārbaudītām personām nevar, jo
prestiža lieta ir, lai vēlēšanas un tautas nobalsošanas būtu labi
noorganizētas, bez starpgadījumiem un pareizi saskaitot balsis. A.
Cimdars (49) ir spējis to nodrošināt - citu valstu skatījumā
Latvija šajā ziņā izskatās labi un CVK priekšsēdis ir starptautiski
atzinīgi novērtēts.