Ķīmiskais piesārņojums, kādā dzīvo mūsdienu zemeslode, atbilst jēdzienam "ķīmiskais karš". 2020. gadā pasaules okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju un jūras iemītnieku. Plastmasas sadalīšanās process ilgst ap tūkstoti gadu. Plastmasu cilvēce pazīst nedaudz vairāk par 100 gadiem. Tātad visa plastmasa, kas saražota, uz šīs zemeslodes atrodama joprojām, ja vien nav sadegusi un piekvēpinājusi atmosfēru ar indīgiem dūmiem, iznīcinot mūsu vienīgo aizsardzību pret saules un kosmosa stariem - ozona slāni.
Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepena gaidāmajās prezidenta vēlēšanās var gūt uzvaru, pirmdien brīdināja prezidents Fransuā Olands, solot "darīt visu", kas ir viņa spēkos, lai tas nenotiktu.
Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijā Cert.lv vērsies kāds vīrietis, kuram pieprasīts maksāt 500 Lielbritānijas mārciņas (579 eiro), lai sociālajos tīklos netiktu publicēts Skype video zvans, kurā viņš, sarunājoties ar kādu sievieti no Lielbritānijas, veic intīmas darbības, teikts Cert.lv pārskatā par kiberdrošības incidentiem Latvijā.
Latviešu basketbolists Dāvis Bertāns svētdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Attīstības līgas mačā izcēlās ar 19 punktiem un četriem bloķētiem metieniem.
Latviešu uzbrucēja Zemgus Girgensona pārstāvētā Bufalo Sabres komanda svētdien Nacionālās hokeja līgas (NHL) regulārā čempionāta mačā nenosargāja trīs vārtu pārsvaru un viesos ar 3:4 (3:0, 0:2, 0:2) piekāpās Stenlija kausa čempioniem Pitsburgas Penguins.
Francijas autobūves kompānija Groupe PSA pirmdien paziņoja, ka iegādājas ASV autoražotāja General Motors Eiropas struktūrvienību, kurā ietilpst Opel un Vauxhall zīmoli.
Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete Anastasija Sevastova jaunākajā WTA rangā, kas publicēts pirmdien, vēl par vienu vietu uzlabojusi savu karjeras rekordu un pakāpusies uz 23.pozīciju.
Šīs nedēļas pirmajā pusē Latvijā snigs un putinās, bet nedēļas otrajā pusē nokrišņu būs mazāk un gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere un prezidenta amata kandidāte Marina Lepena intervijā ASV telekanālam CBS noliedza pieņēmumu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins būtu drauds Eiropai.
Pērnā gada Latvijas labākais sportists Kristaps Porziņģis svētdien iemeta 24 punktus un savāca tikai savu otro double-double šogad, tomēr viņa pārstāvētā Ņujorkas Knicks komanda nespēja sagādāt trešo zaudējumu pēc kārtas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) līderei Goldensteitas Warriors.
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien gatavojas parakstīt pārskatītu rīkojumu, kas liegs ASV uz laiku iebraukt sešu lielākoties musulmaņu apdzīvotu valstu pilsoņiem un apturēs bēgļu izmitināšanas programmu, paziņojusi Baltā nama amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Iespējams, bailes no specdienestiem joprojām ir visaptverošas – vērtējot norises, kas saistītas ar pielaižu valsts noslēpumam liegšanu valsts amatpersonām, sarunā ar Sandri Toču secina bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Ziemeļkoreja pirmdienas rītā jūrā raidījusi četras ballistiskās raķetes, trīs no kurām nokritušas Japānas kontrolētajos ūdeņos, paziņojis Japānas premjerministrs Sindzo Abe.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans svētdien kritizēja Vāciju par Ankaras aģitācijas pasākumu bloķēšanu, salīdzinot Berlīnes rīcību ar nacistu laikiem.
Pirmdienas pēcpusdienā Latvijas dienvidaustrumu novadus sasniegs spēcīgs sniegputenis. Vakarā tas pārņems valsts lielāko daļu, bet vairs nebūs tik stiprs, prognozē sinoptiķi.
ASV prezidenta Donalda Trampa bijušajam padomniekam nacionālās drošības jautājumos Maiklam Flinnam pagājušajā mēnesī nācās atkāpties, jo viņš bija noklusējis, ka ir ticies ar Krievijas vēstnieku Sergeju Kisļaku un ar viņu pārrunājis pret Krieviju noteiktās sankcijas.
Vienošanās par nodokļu politikas pamatnostādnēm, kuras valdība plāno apstiprināt aprīlī, būs pārbaudījums valdošajai Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Par to nepieciešamību ZZS nāksies pārliecināt ne tikai sociālos partnerus un sabiedrotos no Vienotības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK (NA), bet vispirms jau pašas partiju apvienības biedrus un tās sabiedrotos reģionos. ZZS ir pašvaldībās ietekmīgākais politiskais spēks, bet piedāvātās pārmaiņas atsauksies uz pašvaldību budžetu.
Partija Gods kalpot mūsu Latvijai februāra beigās atzīmēja savu pirmo gadadienu. Sestdien kongresā tā pieteica startu pašvaldību vēlēšanās ar vairākiem pieredzējušiem sarakstu līderiem, kuri šo rūdījumu guvuši citos politiskajos spēkos. Jūnijā gaidāmajās vēlēšanās partija iesniegs kandidātu sarakstus vairāk nekā 15 pašvaldībās – arī lielajās pilsētās Daugavpilī, Jūrmalā un Jēkabpilī. Tā palielinās konkurenci arī Ķekavas novadā, kur tāpat kā iepriekš paredzams ļoti liels sarakstu skaits.
Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, ka iedzīvotāji visai maz interesējas par uzkrājumiem un liela daļa no viņiem pensijas gados var tikt pakļauti nabadzības riskam. Tomēr pagaidām šķiet, ka tā nav vienīgā bēda, jo, arī veicot uzkrājumus, var nākties krietni vien vilties. Ja paraugāmies uz pensiju otrā līmeņa atdevi pēdējos desmit gados, apmēram puse Latvijas pensiju otrā līmeņa plānu netiek līdzi inflācijas rādītājam. Pēdējos desmit gados patēriņa cenas Latvijā palielinājušās apmēram par 40 procentiem, un lielāks ienesīgums par šo skaitli ir desmit no 20 pensiju otrā līmeņa ieguldījuma plāniem. Vēl trīs plāni ir ļoti tuvu 40% rādītāja pārvarēšanai un atpaliek no tā par nepilnu procentpunktu, savukārt no atlikušajiem septiņiem plāniem diviem ienesīgums desmit gadu laikā ir bijis zem 30% atzīmes.
Katrs latvietis zina, kur visvieglāk paslēpt mežu – protams, aiz kokiem. Tāpat katrs politiķis vai amatpersona zina, kur visvieglāk paslēpt nevēlēšanos, nedarīšanu vai nespēju – protams, aiz gludi noformulēta saukļa, cik aktīvi šis "kaut kas" tiek darīts, gribēts un spēts. Saukļi "apkarosim ēnu ekonomiku", "cīnīsimies ar nodokļu izkrāpšanas shēmām", "apkarosim finanšu noziegumus" pēdējos mēnešos ir kļuvuši par kokiem, aiz kā paslēpt mežu, – nedarīšanu un nevēlēšanos. Šie saukļi kļuvuši par jauno modi, nobīdot "ģeopolitisko situāciju", aiz kuras bija tik ērti aizslēpt patiesos nolūkus vai iekšpolitiskos skandālus.