Pirms pasaulē par dominējošo problēmu kļuva Covid-19 globālā pandēmija, visā Eiropas Savienībā (ES) liela uzmanība tika pievērsta vides aizsardzībai un dažādiem Eiropas Zaļā kursa, kura mērķis ir salāgot ekonomiskās intereses ar saudzību pret vidi, īstenošanas virzieniem.
Tagad, kad citas izklaides un atpūtas iespējas ir ierobežotas un daudz laika pavadām mājās, nereti daba ir vienīgā iespēja izrauties no četrām sienām. Un, diemžēl, kur cilvēki, tur arī atkritumi… Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieaudzis dabas taku un objektu apmeklētāju skaits, diemžēl proporcionāli pieaudzis arī dabā atstāto atkritumu apjoms.
Vismaz nedēļu netiks pieņemti atkritumi pārkraušanas un šķirošanas stacijā Tukumā, kur nedēļas nogalē izcēlās ugunsgrēks, informēja SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra valdes loceklis Ēriks Zaporožecs.
Valsts mežu apsaimniekotāja Latvijas valsts meži atkritumu vākšanā iztērēto līdzekļu apmērs pagājušajā gadā pieauga par 32% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet savākto atkritumu daudzums sasniedza lielāko apmēru pēdējos desmit gados, liecina informācija kompānijas mājaslapā.
Rīgas dome varētu veikt grozījumus saistošajos noteikumos, lai, līdzīgi kā citas Baltijas galvaspilsētas, noteiktu liegumu publiskos pasākumos izmantot vienreizlietojamās plastmasas traukus, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.
Sadzīves atkritumi var būt kā resurss, kuru iespējams ne tikai pārstrādāt, bet iegūt augstvērtīgu izejvielu enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības vajadzībām. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir izstrādājuši iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi. Par pētījuma rezultātiem stāsta tā zinātniskais vadītājs LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadošais pētnieks un profesors Māris Kļaviņš.
Vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Eco Baltia vide šogad veiktā klientu aptauja liecina, ka Mārupē savus mājsaimniecībā radītos atkritumus šķiro gandrīz 82% novadnieku, liecina pašvaldības publicētā informācija.
Pirmdien Administratīvā tiesa varētu paziņot, vai piekrīt Konkurences padomes lēmumam liegt uzņēmumam Tīrīga atkritumu apsaimniekošanas monopolu galvaspilsētā, kas ilgtu 20 gadus. TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā nonācis gandrīz 700 miljonus vērtais līgums starp pašvaldību un privātajiem partneriem, kas liecina - ja lēmums būs par labu Tīrīgai, tad turpmākajos gados rīdziniekiem ar katru gadu par atkritumu izvešanu būs jāmaksā arvien vairāk. Savukārt, ja tiesa lems par labu Konkurences padomei, tad Rīgas domei var nākties privātajiem uzņēmumiem maksāt prāvu kompensāciju.
Pēdējā laika kaislības ap atkritumu biznesu Rīgā liek atcerēties, ka šai jomā samilzušas problēmas arī globālā mērogā, un pie mums notiekošais gandrīz saucams par sīkiem strīdiem – vismaz uz tā fona, kas pavisam nesen piedzīvots vairākās citās pilsētās.
Tallinā no 1.oktobra stāsies spēkā aizliegums publiskos pasākumos lietot vienreiz lietojamos plastmasas traukus un ēdamrīkus, un šo pasākumu rīkotājiem arī būs jānodrošina atkritumu šķirošana, ceturtdien atgādinājis pilsētas vicemērs Kalle Klandorfs.
Igaunijā no valsts mežiem šogad izvestas jau 130 tonnas atkritumu, un valstij tas izmaksājis kopsummā 63 000 eiro, paziņojis Igaunijas valsts mežu apsaimniekotājs RMK.
