Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +14 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 7. aprīlis
Helmuts, Zina, Zinaīda

Jaunums atkritumu pārstrādē. Saruna ar ķīmiķi un vides zinātnieku Māri Kļaviņu

Sadzīves atkritumi var būt kā resurss, kuru iespējams ne tikai pārstrādāt, bet iegūt augstvērtīgu izejvielu enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības vajadzībām. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir izstrādājuši iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi. Par pētījuma rezultātiem stāsta tā zinātniskais vadītājs LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadošais pētnieks un profesors Māris Kļaviņš.

Jūsu vadībā LU pētnieki ir izveidojuši eksperimentālu iekārtu, kas no sadzīves atkritumiem spēj iegūt sintēzes gāzi. Kādēļ bija svarīgi izstrādāt šādu iekārtu?

Latvijā šobrīd tiek pārstrādāti tikai aptuveni 20% atkritumu, lai arī pēc Eiropas Savienības prasībām būtu jāpārstrādā ievērojami lielāks daudzums. Mūsu kaimiņvalstīs, piemēram, Zviedrijā, pārstrādā aptuveni 80% atkritumu. Viens no būtiskiem un perspektīviem risinājumiem ir atkritumus izmantot enerģijas ražošanā. Atkritumus var dedzināt, taču šādā gadījumā gāzes ir jāattīra, kas ir dārgs process. Mūsu motivācija un vēlme bija ne tikai pētīt, ko varam darīt ar atkritumiem, bet arī mēģināt izveidot iekārtu, kuru varētu, piemēram, izvietot kādā no Latvijas pašvaldībām, respektīvi, ne ļoti lielā pilsētā, lai šos atkritumus pārstrādātu gāzē, kuru pēc tam var dedzināt līdzīgi kā dabas gāzi. Un šādam procesam, ko sauc par gazifikāciju, ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar vienkāršu sadedzināšanu. 

Kā darbojas jūsu izveidotā iekārta?

Šīs iekārtas darbības princips ir aizsargāts. Tā kā šis ir jauns risinājums atkritumu pārstrādes jomā, šobrīd tas tiek patentēts. Iekārtas pamatā ir divas koncepcijas. Pirmkārt, sadzīves atkritumu izkarsēšana relatīvi zemā temperatūrā, precīzāk, to pārogļošana 300–400 grādos. Otrkārt, šīs gāzes starpprodukts, kas izveidojas pēc pārogļošanas, tiek izkarsēts, izmantojot indukcijas karsēšanu, šoreiz 800 grādu temperatūrā. Pateicoties tam, gāzē tiek sagrauti tādi nevēlami produkti kā darvas organiskās vielas, dioksīni. Rezultātā tiek iegūta tīra sintēzes gāze, kas satur tādas degošas gāzveida vielas kā metāns un ūdeņradis. Šis risinājums ir inovatīvs. Šī pētījuma rezultāti tiks publicēti starptautiski atzītos žurnālos. 

Šī metode nākotnē varētu veicināt pilnīgu sadzīves atkritumu pārstrādi un nozīmīgi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu.

Kādas bija vislielākās grūtības, izstrādājot šo iekārtu?

Mēs sākām ar Latvijas sadzīves atkritumu izpēti, salīdzinājām tos ar kaimiņvalstu (Zviedrijas, Igaunijas un Lietuvas) sadzīves atkritumiem. Mēs izpētījām to sastāvu, kā un kādā temperatūrā tie sadalās.

Vislielākais izaicinājums bija tieši šīs iekārtas projektēšana un uzbūvēšana no metāla. Lai arī esmu strādājis ražošanā, fiziska šādas iekārtas izveide, tās testēšana un palaišana bija vissarežģītākais posms.

Parasti mūsu pētniecība ir laboratorijas līmenī – kolba vai kāds neliels reaktors –, bet šajā gadījumā tā ir iekārta, kas var pārstrādāt ap diviem kubikmetriem sadzīves atkritumu vienā stundā.

Atkritumu gazifikācijas procesa galaproduktu esat analizējuši laboratorijās, lai iegūtu priekšstatu par atkritumu tālākās izmantošanas iespējām, kā arī noteiktu to potenciālo ietekmi uz vidi. Kādi ir jūsu galvenie secinājumi?

Mūsu mērķis ir novērst atkritumu ietekmi uz vidi. Mēs analizējām, kāds ir pelnu sastāvs, kas veidojas pēc atkritumu sadedzināšanas, jo pelni ir atkritumi, kas jāapbedī. Mēs analizējām arī tajos esošo smago metālu un darvas saturu. Mēs novērtējām, ko no šiem pelniem varētu atgūt, jo tajos var būt arī vērtīgi ingredienti. Otrs aspekts, kas mūs interesēja, bija nekaitīgums un drošums, pieļaujamās normas. Secinājām, ka šīs deggāzes radītais piesārņojums patiešām ir minimāls. Grupa, kas to pētīja, ir Latvijas Universitātes Vides zinātnes nodaļas pētnieku grupa. Nekaitīgums un drošums videi, tā ir mūsu prioritāte. Jāpiebilst, ka mūsu grupā darbojas gan pētnieki, gan inženieri. Pašlaik projektā darbojas septiņi cilvēki, bet, tā kā esam universitāte, pie pētījuma strādājuši arī studenti, kas šīs tēmas ietvaros izstrādāja savus bakalaura un maģistra darbus. Kopumā ir darbojušies kādi 20 cilvēki.

Kā redzat turpmāko projekta gaitu?

Iekārtas būvēšanu no metāla veica ražošanas uzņēmums Latvijā, kuram šis process arī šķita interesants. Šis uzņēmums ir būvējis apkures iekārtas Mežvidu siltumnīcām, tādēļ ir ieinteresēts šādas tehnoloģijas attīstībā un mūsu iekārtas rūpnieciskā ražošanā. No otras puses, mēs pašlaik domājam arī par pētījuma tālāku attīstīšanu, lai veidotu šo iekārtu kā oglekļa neitrālu. Tā kā visiem zināmas Eiropas Savienības prasības par klimata neitrālu attīstību, mūsu nākotnes plāni būtu ne tikai šīs iekārtas izplatīšana, bet mēģināt arī risināt jautājumus, kas  saistīti ar ogļskābo gāzi. Zināms, ka, gāzi sadedzinot, izdalās CO2, kas ir siltumnīcas efekta gāze. Esam pieteikuši šo projektu, tādēļ ļoti gaidām un ceram uz tā attīstību. Tas būtu kā tāds jauns zinātnisks pētījums, bet tajā pašā laikā ar šo praktisko nozīmību, arī jauninājumu, jo tā būtu enerģijas ieguve, kas būtu oglekļa neitrāla vai varbūt pat negatīva. 

Top komentāri

reptilis
r
Vismaz,kāda potenciāli pozitīva ziņa! Lai ,veicās.
Korrektors
K
Emets Brauns būtu priecīgs.
Ekoloģiskaisbioloģiskais
E
Vai ar Grētu Tūnbergu šis ir saskaņots?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rūpīgi seko līdzi reto putnu labklājībai(2)

Reto un īpaši aizsargājamo putnu klātbūtne dabā ir dzīvotnes bioloģisko daudzveidību raksturojoši indikatori, arī īpaši mežu zemēs. Tādēļ a/s Latvijas valsts meži ik gadu veic septiņu īpaši aizsa...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena