Laika ziņas
Šodien
Sniegs

Bez skolas "SestDiena" pēta, kādas sekas radījusi skolu slēgšana Latvijā gandrīz pirms desmit gadiem.

Dziestošo rītu pusē

Iznīcinot lauku skolu, iznīcinām kultūras un sociālo vidi. Skola ir kā saturošais elements, kas uztur visu pagasta dzīvi. Tā par mazo skolu nozīmi saka Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka. "Skola tā ir dzīvība, aizsardzības funkcija, jo visus svešos uzreiz redzam," viņa turpina. Apmeklējot trīs slēgtās pierobežas skolas Kārsavas novadā, SestDiena šim viedoklim guva tiešu apliecinājumu.

Cīņa par bērniem un izdzīvošanu

Noslēdzot Latgales stāstus par dzīvi pagastos pēc skolas slēgšanas gandrīz pirms desmit gadiem, Diena apzināja situāciju astoņos Latvijas pierobežas pagastos ar Krieviju un Baltkrieviju. Šeit pēdējo astoņpadsmit gadu laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies būtiski. Viskritiskākā situācija bijusi Bērziņu pagastā, kas zaudējis 53,9% iedzīvotāju. Tāds skaitlis projekta Bez skolas laikā vēl nebija redzēts.

Iespējas un jau nokavētais

Sēlijā 2009. gadā slēdza sešas pamatskolas – Zalves (Neretas novads), Dvietes (Ilūkstes novads), Sēlpils (Salas novads), Vīgantes (Staburaga pagasts, Jaunjelgavas novads), Elkšņu (Viesītes novads) un Mežzemes (Kalna pagasts, Jēkabpils novads). Skolu slēgšanas iemesli atkārtojas – mazs skolēnu skaits, tā brīža lēmumi izglītības jomā un ekonomikas krīze.

Laukus redz kā guļamrajonus

Zemgalē gandrīz pirms desmit gadiem slēdza piecas skolas: Lestenes, Zentenes un Praviņu pamatskolu Tukuma novadā, Codes sākumskolu Bauskas novadā un Lielauces pamatskolu Auces novadā. Aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām, apstiprinās jau Kurzemes pagastu pētījumā secinātais, ka lielākās iedzīvotāju izmaiņas bijušas laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam, kad uz ārzemēm un citām vietām Latvijā no pagastiem aizbrauca procentuāli un skaitliski vairāk iedzīvotāju nekā pēc 2011. gada. Šie rādītāji atšķiras arī pašos Zemgales pagastos. Proti, Codes pagastā iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada samazinājies par 17%, Lielauces pagastā – par 35%, Degoles pagastā – par 20,5%, Lestenes pagastā – par 24%, Zentenes pagastā – par 33%. Arī pēc skolas slēgšanas iedzīvotāju skaits sarūk, bet ne tik strauji. Laikraksts Diena 9. novembrī sāka publicēt rakstu sēriju Bez skolas, kurā pētīja tos Kurzemes pagastus un novadus, kur 2009. gadā pirmajā un līdz šim vienīgajā skolu slēgšanas vilnī tika likvidētas izglītības iestādes. Žurnālā SestDiena lasāmi Usmas, Vecpils un Sermītes cilvēkstāsti.

Kamēr spēs mācīt kvalitatīvi, skola pastāvēs

Saldus un Kuldīgas novados politiskais uzstādījums ir saglabāt pirmsskolu un sākumskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Pieredze gan rāda, ka laika gaitā arī šīs skoliņas paliek arvien tukšākas, jo mazie aizbrauc līdzi vecākajiem brāļiem un māsām uz lielajām skolām. Izvērtējot skolu tīklu, 2009. gadā Saldus novadā tika likvidēta Šķēdes sākumskola, bet Kuldīgas novadā – Pelču un Sermītes pamatskolas. Abi kaimiņu novadi kopš tā laika ir veikuši būtiskas reformas skolu tīklā, un tās turpināsies arī nākamgad. Laikraksts Diena 9. novembrī sāka publicēt rakstu sēriju Bez skolas, kurā pētīja tos Kurzemes pagastus un novadus, kur 2009. gadā pirmajā un līdz šim vienīgajā skolu slēgšanas vilnī tika likvidētas izglītības iestādes. Žurnālā SestDiena lasāmi Usmas, Vecpils un Sermītes cilvēkstāsti, bet nākamos rakstus par Zemgales likvidētajām skolām lasiet avīzē un žurnālā nākamnedēļ.

Acīmredzami neizbēgamais

Iedzīvotāji turpina pamest lauku pagastus, demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša, uzņēmējdarbība neattīstās. To var secināt par atsevišķiem Kurzemes pagastiem, laikrakstam Diena un žurnālam SestDiena sākot rakstu sēriju par vietām, kur 2009. gadā tika slēgtas skolas. Lai gan šis pētījums varētu apgāzt teicienu "daba nemīl tukšumu", jānorāda – aina nav tik drūma, jo, par spīti vispārējām tendencēm Latvijas laukos, katrā vietā ir aktīvisti, kas vietai aiziet postā neļaus, un dažviet pat esot jūtama paaudžu nomaiņa. Pētot, kas noticis ar vietām, kur slēgtas skolas, SestDiena devās uz trim Kurzemes ciemiem – Usmu, Sermīti un Vecpili –, kur šāds lēmums pieņemts gandrīz pirms desmit gadiem

Lielākās izmaiņas bijušas pirms, nevis pēc skolas slēgšanas

Iedzīvotāji turpina pamest lauku pagastus, demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša, uzņēmējdarbība neattīstās. To var secināt par atsevišķiem Kurzemes pagastiem, laikrakstam Diena un žurnālam SestDiena sākot rakstu sēriju par vietām, kur 2009. gadā tika slēgtas skolas. Lai gan šis pētījums varētu apgāzt teicienu "daba nemīl tukšumu", jānorāda – aina nav tik drūma, jo, par spīti vispārējām tendencēm Latvijas laukos, katrā vietā ir aktīvisti, kas vietai aiziet postā neļaus, un dažviet pat esot jūtama paaudžu nomaiņa. Pirmais raksts, iezīmējot Latvijas kopainu 2009. gadā, lasāms jau 2. novembra SestDienā. Laikrakstā publicēsim stāstus par katru pagastu un novadu, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām, iedzīvotāju vidējo vecumu, nodarbinātību un algu līmeni.

Reiz dzīvoja... skola

Skolas Latvijā tiek likvidētas katru gadu. Kopš 1991./1992. mācību gada skolu skaits Latvijā ir samazinājies par piektdaļu, bet salīdzinājumā ar 1996./1997. mācību gadu, kad Latvijā reģistrēts lielākais skolu skaits, tas ir samazinājies pat par 30%, iepriekš, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vēstīja aģentūra LETA. Taču pirmo lielo skolu slēgšanas vilni piedzīvojām 2009. gadā – ekonomikas krīzes sākumā. Togad pašvaldības lēma par 57 skolu slēgšanu, vēl daudzām skolām samazināja izglītības pakāpi, piemēram, pamatskolas kļuva par sākumskolām, daudzas izglītības iestādes apvienoja.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

KDi

Vairāk KDi

SestDiena

Vairāk SestDiena

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide