Jaunas ēkas vajag, taču būvniecība rada riskus
Dienvideiropas salu valstī Maltā sabiedrība pieprasa stingrāku būvdarbu kontroli, lai celtniecībai nebūtu cilvēka dzīvības cena
Būvniecība
Pēdējā laikā vērojams intereses pieaugums par privātmāju būvniecību
Līdz Covid-19 pandēmijai Latvijas sabiedrības vidusslāņa pārstāvji tajā brīdī, kad vēlējās iegūt mājokli ilgākam laikam, interesējās galvenokārt par dzīvokļa iegādi. Te jāpiebilst, ka, pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Swedbank Finanšu institūta kopīgi veiktā pētījuma datiem, par vidusslāni sevi uzskata 44% Latvijas iedzīvotāju. (Šis pētījums gan tika veikts pirms Covid-19 krīzes.)
VID sāk kriminālprocesu par "aplokšņu algu" izmaksu būvniecības nozares uzņēmumā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada maijā ir uzsākusi kriminālprocesu par "aplokšņu algu" izmaksu būvniecības nozares uzņēmumā, portālu Diena informē VID.
Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta kompleksa ēkas par 21,15 miljoniem eiro būvēs MMG
Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta kompleksa ēkas par 21,15 miljoniem eiro būvēs MMG, aģentūru LETA informēja Ogres novada pašvaldībā.
Uzņēmums no Lietuvas ieguvis tiesības Pārdaugavā būvēt panorāmas ratu
Lietuviešu uzņēmums SIA RPR Operators izsoles kārtībā saņēmis tiesības Pārdaugavā, Raņķa dambī, izbūvēt panorāmas ratu, noskaidroja aģentūra LETA.
Liek cerības uz būvniekiem. Ieguldījumi dažādos būvniecības pasākumos amortizētu krīzes efektus
Meklējot veidus, kā saglabāt ekonomisko aktivitāti Covid-19 pandēmijas laikā, tiek norādīts būvniecības virzienā, proti, ar publiskā un privātā sektora finansētu objektu celtniecību varētu saglabāt naudas apriti tautsaimniecībā, tādējādi amortizējot krīzes radītos triecienus. Jāpiebilst, ka gada pirmajos trijos mēnešos, t. i., pirmajā ceturksnī, kura ekonomiskos rādītājus Covid-19 ietekmēja galvenokārt tikai ceturkšņa beigās, tieši būvniecība ar savu gandrīz 15% vērto kāpumu gada izteiksmē bija Latvijas tautsaimniecības straujāk augošāko nozaru spicē.
Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pērn Latvijā sarucis līdz 30,7%
Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties un veidoja 30,7%, liecina
SSE Riga profesora un biedrības Business Against Shadow Economy valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.
Lietuvā atļaus iebraukt 127 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri strādās būvdarbos
Lai gan Lietuva kopš marta vidus slēgusi robežas nolūkā ierobežot Covid-19 izplatību, tās valdība trešdien nolēmusi atļaut valstī iebraukt 127 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri strādās būvdarbos.
Koka mājas kļūst aizvien pieprasītākas arī Latvijā
Būvējot jaunas ēkas vai iegādājoties jaunus mājokļus, Latvijā un citur pasaulē cilvēkiem arvien būtiskāki kļūst to energoefektivitātes rādītāji. Tāpat pakāpeniski aug pieprasījums pēc koka moduļu mājām, kuras tiek būvētas no ekoloģiski tīriem materiāliem, ir drošas un izturīgas, turklāt šī tehnoloģija tiek uzskatīta par ekonomiskāko un arīdzan ātrāko privātmāju būvniecības procesā.
Būvniecības tendence var mainīt virzienu
Būvniecības aktivitāšu pieaugumu, ko Latvija piedzīvojusi iepriekšējos gados, kad apjomi kāpa visai strauji, ir nomainījis lēnākas izaugsmes periods. Pastāv iespēja, ka nozares pienesums valsts ekonomikas kopējā izaugsmē šogad varētu samazināties. Turklāt arī paši ekonomiskie procesi var neizrādīties labvēlīgi tam, lai būvniecības apjomi pieaugtu. Proti, lēnāka tautsaimniecības izaugsme nav veicinoša straujam ienākumu pieaugumam, līdz ar to tiks bremzēts arī investīciju apjoms nozarē.
Būvniecības izmaksu līmenis gada laikā palielinājies par 2,8 %
2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.
Būvniecības nozarē sāk auditu
Saistībā ar mērķi sakārtot būvniecības nozari sākts šīs jomas audits, izzinot būtiskākos izaicinājumus valstij stratēģiski nozīmīgu objektu būvniecībā un izstrādājot priekšlikumus Publisko iepirkumu likuma pilnveidei, to otrdien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu pavēstījis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).