Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kubas pārņemšana

Konflikta Tuvajos Austrumos dēļ otrajā plānā ir palikuši ar Kubu saistītie procesi, tās prezidents Migels Diass-Kanels pagājušās nedēļas nogalē atzina, ka Havana ir sākusi sarunas ar ASV, lai "dialoga ceļā" risinātu "viedokļu atšķirības".

Galvenie iemesli piekrišanai sarunām un šā fakta atzīšanai acīmredzami ir politiskā un ekonomiskā situācija Kubā, kuru analītiķi raksturo kā smagāko krīzi valstī kopš Padomju Savienības sabrukuma. Krasa attiecību saasināšanās ar ASV, enerģētikas sabrukums un vērienīga neapmierinātība ar ekonomisko situāciju, kas dažviet pāraugusi atklātos nemieros, apvienota ar vadošo nerietumu valstu nespēju vai nevēlēšanos atbalstīt Havanu, neatstāj Fidela Kastro mantiniekiem citas iespējas.

Jāatgādina, ka ASV spiediens uz Kubu sāka pastiprināties pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā 2025. gada 20. janvārī. Viņa komanda ir definējusi Rietumu puslodi par savas ārpolitikas prioritāti, fiksējot šo nostāju galvenajos doktrinālajos dokumentos. Tostarp par nozīmīgu mērķi tiek uzskatīta kontroles atgūšana pār Kubu, un šo mērķi vēl aktuālāku padara fakts, ka tā ir arī ASV valsts sekretāra (un vienlaikus arī ASV prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos) Marko Rubio personiskā prioritāte.

Trampa administrācija pakāpeniski palielināja spiedienu uz Havanu, bet īpaši dramatiska situācija Kubā kļuva pēc Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro apcietināšanas un izvešanas uz ASV šā gada janvāra sākumā. Venecuēla bija viena no galvenajām energoresursu piegādātājām Kubai, un Maduro pēcteči šīs piegādes pārtrauca. Tāpat ASV spiediena dēļ piegādes lielā mērā pārtrauca arī otra lielākā piegādātāja Meksika.

Janvāra beigās laikraksts The Wall Street Journal ziņoja par Trampa cerībām atrast Kubas valdībā sabiedrotos iekārtas maiņai līdz 2026. gada beigām (t. i., atkārtot Venecuēlas scenāriju), bet mēnesi vēlāk ASV prezidents paziņoja par Kubas "draudzīgas pārņemšanas" iespēju. Vēl nedaudz vēlāk pieļaujot, ka pārņemšana var būt arī "nedraudzīga", kas pēc būtības nozīmē ierobežotu bruņotu intervenci.

Kāda paliek dienaskārtība, jo sarunu iznākums ir neskaidrs. ASV mērķis ir režīma nomaiņa un vēlēšanu sarīkošana, kamēr Kuba negrasās piedāvāt neko vairāk par ekonomikas liberalizāciju un sadarbību atsevišķās jomās. Kas Vašingtonai ir svarīgi, taču nepietiekami. Kamdēļ ASV turpinās izdarīt spiedienu visos iespējamos veidos. Savukārt Havana turpinās pretošanos, cerot uz to, ka vēl vienu konfliktu ASV nevarēs atļauties iekšpolitisku iemeslu dēļ. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Spēcīgi līderi runā arī par nepatikšanām

Par to, cik tālejošas sekas būs kritiski uztvertajam premjeres Evikas Siliņas ziņojumam par valdībā paveikto, un par nepieciešamību debatēt par cita premjera kandidāta ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē